Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Cēsnieku pirktspēja ir zema

Druva
13:45
17.06.2011
12
Img 0681

Mājsaimniecību labklājība pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājusies- iedzīvotāji taupa uz pārtikas produktu, saimniecības preču un medikamentu iegādes rēķina.

Šādus secinājumus izdarījuši centrālās statistika pārvaldes pētnieki, apkopojot mājsaimniecību apsekojumā gūtos statistiskos rezultātus. Tajā pašā laikā pārtikas cenas Latvijā pieaug.

Druva” vairākiem Cēsīs uz ielas satiktiem iedzīvotājiem jautāja, kā viņi taupa līdzekļus, lai pietiktu vismaz nepieciešamākajam.

“Maijā, jūnijā jau dzīvot ir vieglāk, jo nav augstā komunālo maksājumu rēķina. Parādā par dzīvokli neesmu palikusi, tāpēc vasaru iztikšu. Neko lieku iegādāties neatļaujos, un man tie gadi, kad vairs nevajag. Kad ciemos atbrauc mazbērni, tad vairāk patērējos. Mazbērniem netaupu,” sacīja pensionāre Brigita Zuika. Jaunā māmiņa Elīna Eglīte sacīja: “Es un vīrs ēšanai tērējam samērā maz, jo vecākiem laukos ir saimniecība. Ja nerēķināt benzīna cenu, cik sanāk iztērēt aizbraucot, tad paši pērkam vien maizi, kefīru, kādreiz krējumu. Visvairāk naudiņas iztērējam bērniem- lielākajam skolas precēm, mazajam nepieciešama bērnu pārtika, kas ir ļoti dārga. Vai īpaši taupām? Man liekas, ka ne, jo naudas ir tik, cik ir, un visa iziet maksājumiem un ikdienas sīkām vajadzībām.” Pārtikas preču veikalā “Druva” satika Ivanu. “Šodien sapirku daudz, jo līdz svētkiem uz Cēsīm otrreiz neatbraukšu. Pilsētā šašliks, alus, šņabis maksā lētāk, tāpēc nopirku vairāk. Jā, līgoju Jāņus kopā ar latviešiem un visus cienāju,” lepni sacīja Ivans no Amatas novada, bet piebilda, ka pašam darba nav, iztiek no mātes pensijas un sievas ienākumiem. “Ikdienā pērkam tikai pārtiku, par elektrību samaksājam,” noteica Ivans.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema, un tas ir viens no iemesliem, kas neļauj pārtikas cenām kāpt vēl vairāk, tā intervijā laikrakstam “Diena” atzinusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe un piebildusi, ka patiesībā pārtikas cenu kāpumam jau nav robežu, bet cenas ražotāji un tirgotāji var atļauties pielikt tikmēr, kamēr pircēji var atļauties produktus iegādāties.

Ražotāji un tirgotāji arī zina, ka pircēji izvēlas arvien lētākas preces, mazāk pērk gaļu un gaļas izstrādājumus, sieru. Iedzīvotāji citur Latvijā bijuši skaudrāki par cēsniekiem, vērtējot savu pašreizējo labklājības līmeni.

Atgriežoties pie Centrālas statistikas pārvaldes veiktā pētījuma rezultātiem, kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecības nosaukušas pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču cenu kāpumu, darba algu samazināšanos vai bezdarbu.

Cilvēki atklāti stāstījuši, ka jau ilgāku laiku atlikuši jauna apģērba, apavu iegādi, daudzviet taupījuši uz pārtikas iegādes rēķina, nav gājuši pie ārsta, zobārsta, nav pirkuši ārsta izrakstītos medikamentus. Iedzīvotāji nav slēpuši, ka palikuši parādā pašvaldībām par komunālajiem maksājumiem un īri, šādi pērn un arī šogad rīkojušies arī cēsnieki. Kādā sarunā

ar “Druvu” jauna sieviete, kura viena audzina divus bērnudārza vecuma bērnus, sacīja: “Man ir svarīgi, lai bērni ir paēduši, apmeklē bērnudārzu, turas pie veselības. Par komunālajiem maksājumiem maksāju tik, cik katru mēnesi varu atļauties. Esam trūcīgo personu statusā un pašvaldība mūs atbalsta, bet tomēr pietrūkst pat elementārām lietām.”

Tas ir vēl viens trūkuma analīzes aspekts. Latvijā gandrīz sestā daļa mājsaimniecību lūgušas un saņēmušas atbalstu vietējās pašvaldībās.

Lai arī izskan ziņas, ka Latvija rāpjas laukā no krīzes un ekonomika attīstās, pieaug iekšējā kopprodukta rādītāji, iedzīvotāji atzīst, ka uz savas ādas šos uzlabojumus sajutis retais. Pašvaldībās joprojām piesakās personas, kuras atbilst un iegūst trūcīgo ģimeņu statusu.

“Nevaru teikt, ka šie rādītāji pašlaik būtiski izmainās, bet nav arī optimistiskās ziņas, ka trūcīgo skaits ietu mazumā. Vasarās iedzīvotājiem ar iztikšanu vienmēr bijis nedaudz vieglāk, jo atspaids ēšanā uzņēmīgajiem ir dārzos izaudzētie dārzeņi, ogas. Citi uzņēmīgie cilvēki drīz dosies pēc meža labumiem, daudzi arī salasīto realizēs,” novērojumos dalījās Cēsu novada sociālā dienesta speciāliste Laine Zālīte.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
18

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
45

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
391

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
579

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi