Eksportējošo uzņēmumu jaudu noslodze ir ļoti augsta un ražošanas apjomu pieaugums kļūs arvien lēnāks, ja jau esošās jaudas netiks pietiekami strauji paplašinātas un netiks veidotas jaunas jaudas jaunu produktu izstrādei, biznesa portālam “Nozare.lv” uzsvēra “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Viņaprāt, lai eksporta izaugsme saglabātos strauja, līdz ar to mazinot budžeta konsolidācijas apmērus un mazinot bezdarbnieku skaitu, nepieciešams ne tikai radīt prognozējamu un kvalitatīvāku vidi jau esošajiem investoriem, bet jāspēj piesaistīt arī jaunus Latvijā vēl neesošus investorus.
“Tieši jaunu investoru piesaiste lielā mērā ir Igaunijas eksporta izaugsmes veiksmes pamatā. Kamēr Latvijā šī gada sākumā eksports auga par 30-40%, mūsu kaimiņiem atsevišķos mēnešos pat vairāk nekā par 70%,” saka Kazāks.
Viņš atzīst, ka jaunākie produkcijas izlaides dati par šā gada maiju rāda jau ierastu bildi – mēnešu griezumā dinamika ir kā pa kalniem un lejām, proti, dažus mēnešus pieaugums, tad atkal kritums, bet kopējā tendence gada griezumā norāda uz noturīgu kāpjošu dinamiku.
“Swedbank” ekonomista vērtējumā, arī turpmākajos mēnešos varēs redzēt svārstīgu izaugsmi, bet gada griezumā izaugsme vēl arvien būs divciparu skaitlis.
Kā ziņots, šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1,3%, biznesa portāls “Nozare.lv” uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Apstrādes rūpniecībā samazinājums bija par 1,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,1%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 17,5%.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 10,2%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,3% un apstrādes rūpniecībā – par 12,2%.
No 22 apstrādes rūpniecības nozarēm gada laikā pieaugums bijis 16 nozarēs. Lielākais produkcijas apjoma pieaugums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 81,6%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 59,3% un apģērbu ražošanā – par 52,7%. Apstrādes rūpniecības pieaugumu būtiski ietekmēja tās lielākā apakšnozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana (pieaugums par 14,9%, nozares īpatsvars – 14,1%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 38,6% (nozares īpatsvars – 4,6%).
Apjoma samazinājums maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija sešās apstrādes rūpniecības nozarēs, un lielākais samazinājums bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 11,1%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 7% un dzērienu ražošanā – par 6,7%.
Šā gada maijā rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās bija 409,6 miljoni latu.
NOZARE.LV
Komentāri