Kultūras ministrija (KM) veic sarunas ar Cēsu un Rēzeknes pašvaldībām, kuras ir izrādījušas ieinteresētību pārņemt tur esošās mūzikas vidusskolas savā pārziņā, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Cēsīs un Rēzeknē top reģionālie daudzfunkcionālie centri, par kuriem būs atbildīgas pašvaldības, un vietējo mūzikas vidusskolu turpmākā darbība veidosies kontekstā ar šo centru darbību. Kā liecina līdzšinējā prakse, reģionu mūzikas vidusskolu absolventi pēc tam, kad ir ieguvuši augstāko izglītību, parasti atgriežas strādāt savos reģionos. Viņi strādās arī šo daudzfunkcionālo centru mūzikas kolektīvos, kļūs par skolotājiem savos reģionos, mūzikas kolektīvu un koru vadītājiem, novadu kultūras dzīves organizētājiem.
Nododot atbildību par mūzikas skolu darbību reģionam, kas faktiski ir arī šo skolu absolventu saņēmējs un darba devējs, tātad pārceļot skolu administrāciju vietējā līmenī, pēc KM speciālistu domām, ir daudz labāk identificējamas un īstenojamas abpusējās vajadzības, kā arī pārraudzība un kontrole. No tā iegūtu gan reģions, kas precīzāk un vietējā darba tirgus prasībām atbilstošāk varētu noteikt skolu īstenoto izglītības politiku, gan pašas skolas, kurām administratīvā pārvaldība būtu pieejama tuvāk atrašanās vietai. Decentralizācija uzlabotu vietējo kultūras piedāvājumu un līdz ar to reģionu dzīves kopējo kvalitāti, uzskata KM.
Valsts, tāpat kā līdz šim, arī nododot vidusskolas pašvaldībām plāno turpināt šīs skolas finansēt. Skolu īstenotās izglītības programmas arī turpmāk būs jālicenzē un jāakreditē, tādējādi tiks turpināts valstiskā līmenī nodrošināt sistēmisku pieeju kultūrizglītībai kopumā.
KM norāda, ka ir pozitīvi piemēri, kas parāda, kā profesionālo vidējo izglītību īsteno pašvaldības skolas – Valmieras mākslas un Daugavpils Saules skola. Tomēr nav vēl izlemts, ka šāds būs arī Cēsu un Rēzeknes modelis. Pie optimāla modeļa izveides vēl tiek strādāts.
Līdz septembra beigām KM cer saņemt pētījumu, kas parādīs, ar ko kultūrizglītības iestāžu absolventi nodarbojas pēc skolu beigšanas un kādus speciālistus no kultūrizglītības iestādēm sagaida darba tirgus. Pētījums arī definēs to, kas ir pašreizējais darba tirgus kultūras jomā Latvijā.
Savukārt līdz 1.septembrim darba grupa izstrādās profesijas standartus mūzikā šim izglītības līmenim – profesionālo vidusskolu absolventiem. Turpmākie rīcības modeļi saistībā ar skolu padotības maiņu tiks izstrādāti, ņemot vērā šos datus. Tad tie tiks apspriesti ar pašvaldībām un darba devējiem, un tikai pēc tam tiks vērtēts, kā turpināt izglītības reformu.
Gala lēmums, ja tiks virzīta mūzikas skolu padotības maiņa, būs jāpieņem valdībai
Komentāri