Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, varētu būt audzis no 4,5% līdz 6%, prognozēja aptaujātie banku ekonomikas eksperti.
Savukārt IKP kāpums ceturkšņa laikā tiek prognozēts robežās no 1,5% līdz pat 3%.
Vispozitīvāko prognozi deva “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš, kurš IKP gada kāpumu sagaida aptuveni 6% līmenī, bet ceturkšņa pieaugumu – 3%.
Piesardzīgāki savās prognozēs bija “SEB bankas”, “Swedbank” un “Latvijas Krājbankas” ekonomisti.
“Latvijas Krājbankas” galvenā analītiķe Olga Ertuganova un “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts gada laikā IKP kāpumu lēsa par 4,5%, bet “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis – par 4,7%.
Ceturkšņa laikā Ertuganova prognozē, ka IKP būs audzis par 1,7%, Gašpuitis – par 1,8%, bet Stikuts – par 1,5%-2%.
Tomēr Ertuganova uzsver, ka kāpums otrajā ceturksnī būs bijis iespaidīgs un Latvijas ekonomika būs uzrādījusi labāko rezultātu kopš 2007.gada.
Arī Gašpuitis norāda, ka ekonomiskās aktivitātes izmaiņas otrajā ceturksnī bija ievērojami pārliecinošākas par tām, kas dominēja pirmajā ceturksnī.
“Ļoti veiksmīgi būs turpinājusi attīstīties apstrādes rūpniecība. Lai arī mazumtirdzniecībā aktivitāte cēlusies visai maz, auto tirdzniecība piedzīvo bumu. Pelņas rādītāju pieaugums norāda, ka aktivitātes kāpums būs arī komercdarbībā. Pārliecinoša izaugsme sagaidāma arī tūrisma jomā. Arī tranzīta nozare ziņo par labiem aizgājušā ceturkšņa rezultātiem. Ne tik labi būs gājis būvniecības nozarē, kur situācija saglabāsies saspringta ar tālākos periodos,” galvenās tendences iezīmē Gašpuitis.
Strautiņš domā, ka otrajā ceturksnī ir bijis ļoti izteikts ekonomikas izaugsmes paātrinājums, ko noteikuši ļoti labi rezultāti rūpniecībā, transportā, kā arī tirdzniecībā, kur vārgulīgo mazumtirdzniecības pieaugumu atkal būs kompensējis straujais auto pārdošanas kāpums. Komercpakalpojumu nozarē, kas pirmajā ceturksnī bija otra lielākā nozare, rezultātus uzminēt esot grūti, taču Strautiņš pieņem, ka tie nevarētu būt slikti pie tik strauja vispārējā kāpuma. Pat daudz cietusī celtniecība varētu beidzot iekāpt plusos, pateicoties infrastruktūras darbiem.
Viņaprāt, netieši labo izaugsmi apstiprina arī straujais bezdarba kritums, kā arī lielie nodokļu ieņēmumi otrajā ceturksnī. Nodokļu ieņēmumi viņu iepriecinot par spīti tam, ka turpinās paaugstināts pievienotās vērtības nodokļa atmaksu apjoms, kas rada neloģisku ietekmi uz IKP datiem, kas tiks koriģēta tikai vēlāk. Tad gada pieauguma temps varētu vēl palielināties, bet ceturkšņa – samazināties, jo pirmā ceturksnī šī faktora ietekme tomēr bija visspēcīgākā.
“Pašlaik piedzīvojam izaugsmes spurtu, kādu mūsu kaimiņvalstis redzēja ap gadu miju un kuras dēļ izveidojās lielais atrāviens Baltijas valstu izaugsmes rādītājos, kas radīja tādas eksistenciālas problēmas pie mums. Otrajā ceturksnī starpībai jāsāk samazināties,” spriež Strautiņš.
Viņš arī prognozē, ka otrā ceturkšņa pozitīvajai inercei būtu jānodrošina laba izaugsme arī trešajā ceturksnī. Vienlaikus Strautiņš piebilst, ka tendences Latvijas un pasaules ekonomikā pašlaik ir pretējas – ja Latvijā izaugsme paātrinās, tad pasaulē palēninās. “Diemžēl neesam vienādās svaru kategorijās un pastāv risks, ka gada beigās un nākamgad mūsu izaugsmes temps atkal palēnināsies, taču pagaidām tas ir tikai risks,” piebilst analītiķis.
Datus par Latvijas iekšzemes kopprodukta pārmaiņām gada otrajā ceturksnī Centrālā statistikas pārvalde paziņos 9.augustā.
Kā ziņots, IKP šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem auga par 3,5%, bet, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, – par 0,3%.
NOZARE.LV
Komentāri