Uzkrāšanas kultūra Latvijā lēnām veidojas, tomēr svarīgi cilvēkus izglītot un likt apzināties, ka dzīvojam valstī, kurā cilvēkam pašam par sevi jāparūpējas, sarunā ar biznesa portālu “Nozare.lv” teica “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
“Uzskats, ka kāds cits par tevi parūpēsies un pietiek ar to, ka eju uz darbu, ir jāmaina. Jāapzinās, ka pensiju pirmais un otrais līmenis labākajā gadījumā veidos 50% no pašreizējās algas. Ja cilvēks grib kaut ko vairāk, ir jāuzkrāj. Tas ir veids, kā labāk dzīvot. Valsts var atļauties maksāt tikai tik, cik tai ir naudas,” viņš uzsvēra.
Lūgts komentēt bijušā Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Roberta Ķīļa teikto, ka nākotnē pensijas būs vien nabadzības pabalsts, Švarcs atzina, ka patiesībā arī šodienas pensijas pārsvarā drīzāk ir nabadzības pabalsts, jo nevaram teikt, ka tās ir ļoti dāsnas.
Kā piebilda eksperts, vidējā pensija jau tagad ir tuvu iztikas minimumam. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju šā gada otrajā ceturksnī vidējā vecuma pensija Latvijā bijusi 177,99 lati, bet iztikas minimums jūlijā – 174,27 lati.
Švarcs arī aicināja ņemt vērā, ka patlaban aptuveni 39% cilvēku Latvijā saņem neto algu līdz 200 latiem, no kuras viņiem tiks rēķināta pensija.
“Varam parēķināt, cik liela šiem cilvēkiem būs pensija – 80, 100 lati? Ir pilnīgi skaidrs, ka 80 latus viņiem nemaksās, jo cilvēki nespēs izdzīvot, un tā būs sociāla problēma uz valsts pleciem. Tas savukārt nozīmē, ka viņiem maksās vairāk, nekā viņi būs nopelnījuši. Valsts varēs maksāt vairāk, vai nu aizņemoties vai pārdalot naudu no tiem, kuriem algas bija lielākas vai kuri maksāja vairāk nodokļos,” sacīja Švarcs.
“Skaidrs, ka sociālās problēmas nākotnē būs, un šajā kontekstā svarīgi ierobežot ēnu ekonomiku, lai panāktu, ka oficiālās minimālās algas maksātāju skaits sarūk, lai piepildītu sociālo budžetu. Izskaužot ēnu ekonomiku, arī šodienas pensionāriem varētu maksāt vairāk,” pieļāva “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, kurš uzskata, ka uzkrājumu kultūras attīstība var kalpot par milzīgu plusu, lai nākotnē mazinātu sociālās problēmas.
Švarca vērtējumā izglītošanās procesu par pensiju uzkrājumu nepieciešamību var veicināt sabiedrības kultūras izmaiņas, tāpēc komercbankām, Labklājības ministrijai un valstij kopumā ir jāstāsta un jāizglīto cilvēki.
“Tiklīdz Labklājības ministrija pasaka reālo situāciju, pār to gāžas pārmetumu vilnis. Tāpēc, lai arī tā runā par šīm problēmām, tas notiek nepietiekami skaļi. Ja tiks atzīta reālā situācija un tas tiks darīts daudz skaļāk, cilvēkiem neveidosies ilūzijas. To nevajag uztver negatīvi – ja no mākoņa nolaižamies uz zemes un sākam staigāt kājām, tas ir labi un nevajag tajā vainot valsti,” rosināja Švarcs.
NOZARE.LV
Komentāri