Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Truši un vistas – iespēja mazai saimniecībai

Sarmīte Feldmane
09:33
14.04.2022
68
Truiu Bormane 1

Skujenes pagasta “Vecskujenēs” kuplā trušu un vistu saime gatavojas Lieldienām, lai nepieviltu tos, kuri cer uz brīnumiem. Bites pamodušās, gaida saimnieku rūpes. Pavasaris, kaut lēni, ienāk sētā.

Truškopība ir perspektīva

“Pavasaros ne viens vien grib nopirkt trusēnu, tad līdz rudenim izaudzēt. Arī bioloģiskās saimniecības interesējas. Viena nopirka simts trusēnus, ” stāsta saimniece Laura Bormane. Viņas saimniecībā ir ap 150 trušu.

“Pirms septiņiem gadiem sapratām, ka gribam strādāt sev un ģimenei, ne tikai algotu darbu. Tā kā zemes ir tikai seši hektāri, bija jādomā, ar ko nodarboties. Iegā­dā­­­jāmies divus Kalifornijas šķirnes trušus saimniecībā Val­mieras pusē. Tad kādu laiku bija līdz pat 500 trušiem, tad samazinājām,” pastāsta skujeniete un piebilst, ka audzēti septiņu šķirņu truši, tagad tikai Kalif­ornijas un    Burgundijas. Šie dzīvnieki ir izturīgāki, Kalif­ornijas šķirnes trusenes pat aukstā ziemā prot    nosargāt mazuļus.

“Vecskujenes” ir šķirnes dzīvnieku audzētava. L.Bormane uzsver, ka, lai iegūtu kvalitatīvu gaļu, jābūt augstražīgiem dzīvniekiem. Jauni šķirnes truši vaislai tiek noskatīti izstādēs Lietuvā, Dānijā, Čehijā, Francijā, jo diemžēl Latvijā dzīvniekiem ir tuvradniecība.

“Gadā ir līdz pat četriem metieniem. Rekords bijis 15 mazuļi vienai trusenei, un visi izauga, vidēji metienā ir desmit. Truši ir prasīgi, izaudzēt nav viegli, kā jau katru dzīvnieku,” saka L.Bormane.     Saimniecība ir pār­ejas posmā uz bioloģisko saimniekošanu. Tāds virziens izraudzīts, jo apkārtējā vide ir piemērota, kaimiņos nav laukkopības saimniecību, kas izmanto ķimikālijas. “Patlaban truši dzīvo āra mājiņās. Taču prasības bioloģiskajām saimniecībām ir ļoti stingras, jauntrušiem jānodrošina dzīvošana voljēros, nevis būdās. Jādomā, kā tādu ierīkot. Protams, bez betonēšanas neiztikt. Trušu mammas drīkstēs dzīvot būdās, bet jānodrošina lielāka platība, nekā ir tagad, kā arī nedrīkst būt režģu grīda, jābūt dēļu. Protams, konvencionālajiem truškopjiem šādu prasību nav,” pārdomās dalās trušu audzētāja un uzsver, ka prasību dēļ no nozares neatteiksies.    “Pēc trušu gaļas ir pieprasījums, par to nav jāuztraucas. Aizvien vairāk cilvēki saprot, ka tā ir veselīga,” atgādina L.Bor­mane. Tā kā viņa ir arī mājražotāja, izbrāķētos dzīvniekus kauj, pārdod gaļu, pārstrādā gaļas produktos. “Vecskujenēs” ražo trušu gaļas frikadeles bez sāls, sautētu truša gaļu savā sulā, arī malto gaļu. Produkcija nonāk tiešās pirk­šanas pulciņos, piedāvāta svaigi.lv, pastāvīgie pircēji brauc arī uz saimniecību.

“Trušiem tiek nodrošināta kvalitatīva, bioloģiski audzēta barība. No “Ķelmēniem” pērkam grau­dus, siens pašu gatavots. Diemžēl nav pieejami vitamīni, tos aizstājam ar pašu audzētiem burkāniem, ķirbjiem,” atklāj trušu audzētāja. L.Bormane gatavojas tradicionālajai lauksaimniecības izstādei Rāmavā. Saim­niecei ir, ar ko lepoties. “Diemžēl te apkārtnē trušus neviens neaudzē. Varu iedrošināt, ka vajag pamēģināt. Sākt ar pāris. Protams, rezultāts būs labāks, ja iegādāsies šķirnes dzīvnieku,” saka L.Bormane.

No paipalām pie vistām

Pirms dažiem gadiem “Vec­skujenēs” audzēja paipalas. Bija pat 800 putnu. “Bioloģiskā saimniecībā audzēt paipalas ir pārāk sarežģīti. Katram putnam jāno­drošina liela platība. Piecus gadus audzējām, atteicāmies,” pastāsta L.Bormane un piebilst: “Toties tagad jau trešo gadu ir vistas.” Skujeniete atzīst, ka patlaban putni, sajūtot pavasari, vēlas tikt ārā. Taču biodrošības dēļ jādzīvo novietnē. Kā jau bioloģiskā saimniecībā cāļi tiek inkubēti uz vietas.

“Tagad vistas tur daudzi, bet par olu pieprasījumu sūdzēties nevar. Domājot par veselīgu uzturu, aizvien vairāk cilvēku interesējas par bioloģiski audzētu gaļu, dārzeņiem, olām. Izaudzēt bioloģiski ir grūtāk, to patērētāji saprot,” saka L.Bormane.

Kopā var daudz

“Vecskujenes” ir daudznozaru ģimenes saimniecība, te tur arī bites. “Jāizmanto tīrā vide, un bitēm te ganību netrūkst,” bilst ­saimniece. Bišu drava ir vīra Saivja pārziņā. Patlaban ir 50 sai­mes, bet ir iecere dravu palielināt. Saivis kopā ar dēliem Kristapu un Kristeru gādā par saimnieciskajiem darbiem. Liels palīgs mammai ikdienā ir meita Linda.    Laura atklāj, ka vasarā meita nolēmusi pati pamēģināt cept kūkas un papildināt    klientiem    piedāvāto “Vecskujenes” pārtikas produktu grozu.

“Tā kā visi strādājam arī algotu darbu, bet Linda mācās, saimniecība aizņem visu brīvo laiku,” saka “Vecskujenes” saimniece.

Ar smaidu Laura atklāj, ka viņu truši un vistas ir īpaši. Protams, Lieldienu laikā. “Mūsu bērniem ligzdiņās tiek sadētas šokolādes olas. Lai cik bērni lieli, aizvien tās meklē un sacenšas, kurš atradīs vairāk,” pastāsta skujeniete un piebilst, ka galdā, protams, tiek liktas krāsotas olas. “Krāsojam tikai sīpolu mizās, kaut ko pietinot klāt, lai iznāk raibākas,” teic Laura Bormane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
42

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
19

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
30

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
47

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
74

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi