Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Teksasiete Keitija Ledervuda Cēsīs palīdz cilvēkiem ar invaliditāti

Anna Kola
23:00
25.04.2022
13
Katie1 1

Keitija Ledervuda pirmoreiz Latvijā ieradās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Toreiz tā bija draudžu sadraudzība. Plāna par pārcelšanos uz Latviju viņai nekad neesot bijis, bet tagad viņa ar pārliecību saka, ka šeit paliks pavisam.

Uz dzīvi Latvijā Keitija pārcēlās 2015.gadā. Tolaik viņa ieradās viena, bet atzīst, ka viņai te jau bijuši draugi un paziņas. Turklāt Keitija vērtē, ka Latvijā noder viņas profesionālās prasmes.

Keitija ir tehniskā ortopēde, profesionālās zināšanas izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties pilnvērtīgākā dzīvē. “Kad ieguvu maģistra grādu protezēšanā – ortozēšanā, zināju, ka savas prasmes vēlos pielietot valstī, kur varbūt šī joma nav tik attīstīta vai ir grūtāk pieejama. Bet, lai nokļūtu līdz tam, ka varu strādāt ārzemēs, bija vajadzīga praktiskā pieredze, kuru ieguvu vairākās klīnikās ASV. Lai arī darbs man ļoti patika, pienāca brīdis, kad domāju – ko tagad? Tā kā esmu kristiete, šķita, Dievs ir devis iespēju palīdzēt cilvēkiem caur šo profesiju, un tas bija jāliek lietā,” tā Keitija.

Viņa teic, ka Latvija, protams, nebija pirmā izvēle, kad plānojusi valsti, uz kuru ar savu zināšanu un prasmju bagāžu doties. Latvija tomēr ir mierīga valsts, te nav kara, tādu apstākļu, kas veicina nepieciešamību pēc protēžu lietošanas. Sarunā dalos ar savu pieņēmumu, ka amputētu locekļu protēzes ir neticami dārgas, un Keitija piekrīt. “Jā, tā bija daļa no izpētes, ko veicu, pirms doties uz šejieni. Ja es gribēju šo ideju īstenot, radās jautājums – kā to finansiāli realizēt? Ievācu daudz informācijas, padomus no zinošiem cilvēkiem. Tad ierados Latvijā atvaļinājuma laikā, tikos šeit ar dažādu institūciju, augstskolu, baznīcas pārstāvjiem, lai saprastu, kā savas profesionālās prasmes varu izmantot Latvijā.”

Viņa smaidot atzīstas, ka pietiekami bieži saņēmusi atbildi, ka Latvijā speciālistu pietiek, ka viņa šeit īsti nebūs vajadzīga, uz ko Keitija norāda, ka šobrīd Latvijā viņai līdzīgi speciālisti ir tikai septiņi. Kā jūtas profesionāls cilvēks, kurš vēlas sniegt palīdzību, bet jāsaņem šāda noraidoša attieksme? Keitija tikai smaida. “Man šeit ļoti patīk. Gan dzīvot, gan visādi citādi, jo arī paši pacienti mani uzmeklē, meklējam veidus, kā risināt viņu invaliditātes problēmas. Pagaidām gan gaidu ofici­ālos dokumentus, tas apgrūtina darbu, jo, lai arī man ir pasaulē atzīta izglītība, sertifikāti, sākot darbu šeit, paziņoja, ka pēc Latvijas likumdošanas mani dokumenti nav derīgi darbam Latvijā un man ir jākārto eksāmeni no jauna, latviešu valodā,” par mazliet ačgārno situāciju stāsta Keitija. “Vienu reizi esmu jau eksāmenu kārtojusi, diemžēl vienā daļā izkritu. Bet nekas, pēc trim mēnešiem kārtošu atkal,” jaunā tehniskā ortopēde optimistiski saka.

Jautāta, vai izglītības līmenis šeit un ASV augstskolā, kuru viņa beigusi, atšķiras, Keitija atkal pasmaida. “Nē, mana izglītība būtībā atrodas šeit,” viņa saliek plauk­stas sāniski kopā apmēram sev zoda līmenī, “bet tie eksāmeni, kas man jākārto, lai varētu strādāt šeit, apmēram te,” viņa nolaiž plaukstas par sprīdi zemāk.

Keitijas profesionālās izglītības ceļš bijis diezgan ilgs – kopā vairāk nekā septiņi gadi, bakalaura grādu kinezioloģijā viņa ieguvusi Leturno universitātē Longvjūvā, Teksasas štatā, vēlāk maģistra grādu – Konektikutas štatā, vēlāk arī prakse vairākās medicīnas iestādēs ASV. Pirms četriem gadiem Rīgā Keitija uzsāka organizāciju “ParaFit”, kas nodrošina iespēju cilvēkiem ar invaliditāti būt fiziski aktīviem, saglabāt muskuļu spēku un justies enerģiskiem, aktīviem. Runājot par to, Keitija piebilst, ka Latvijā liela problēma ir birokrātija, kas cilvēkiem ar jauniegūtu invaliditāti kavē iespēju normāli atgriezties sabiedrībā. “Latvijā ir kādi astoņi mēneši, ko cilvēks pavada no brīža, kad viņam ir, piemēram, amputēta kāja, līdz brīdim, kad var saņemt protēzi. Šis laiks ir kritiski svarīgs, lai cilvēks varētu normāli turpināt dzīvi. IIgā gaidīšana veicina depresiju, atrofē muskulatūru un mazina cilvēka fiziskās spējas, jo ķermenis netiek nodarbināts. ASV pēc šāda veida ķermeņa daļas zaudējuma rehabilitācija tiek uzsākta uzreiz, protams, arī tur jāgaida līdz protēzes saņemšanai, tomēr process, lai kustinātu, trenētu ķermeni, notiek jau dažas dienas pēc operācijas,” novērojumos dalās speciāliste.

“Sākot strādāt Latvijā, sapratu, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir ierobežotas iespējas būt fiziski aktīviem, arī sporta zālēs treneri lielākoties neprot strādāt ar tādiem cilvēkiem, tāpēc radās doma par “ParaFit”. Tas būtībā ir fitness cilvēkiem ar invaliditāti. Tie nav nekādā ziņā atviegloti vingrojumi, tie vienkārši ir pielāgoti tam, lai cilvēks var savu fizisko iespēju robežās nodarbināt muskuļu grupas līdzvērtīgā līmenī.”

Lai gan “ParaFit” darbību sāka Rīgā, Keitijai pārceļoties uz Cēsīm, arī organizācija tagad darbojas te. Jautāta, vai ir milzīga atšķirība starp cilvēku ar invaliditāti integrēšanu sabiedrībā Lat­vijā un ASV, viņa teic, ka jā, bet tas, iespējams, esot tādēļ, ka ASV ir atsevišķs likums (Amerikāņu Invaliditātes Akts – aut.), kas nosaka, ka darba devējam un sabiedriskām vietām ir jānodrošina šiem cilvēkiem iespējas piekļūt, darboties, būt aktīviem visās tajās pašās norisēs kā jebkuram citam sabiedrības loceklim.

Keitija ar klientiem strādā latviešu valodā, pa šiem gadiem viņa esot apguvusi pamata zināšanas, lai sekmīgi komunicētu kā darba apstākļos, tā sabiedriskās vietās. Šobrīd Keitijai Cēsīs ir māja un savs mājas mīlulis kaķis, un viņa ir pārliecināta, ka te ieradusies uz palikšanu.

Būdama aktīva sabiedriskajās norisēs, Keitija kopā ar Nacio­nālo bruņoto spēku kapelānu Oļegu Jermolājevu svētdienās ir kopā ar Ukrainas bēgļiem un arī nodrošina Cēsīs vietu, kur viņiem tikties un aizlūgt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
42

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
19

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
30

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
49

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
75

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi