Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Malku nākamajai ziemai nesteidz pirkt

Sarmīte Feldmane
09:25
16.05.2022
23
Malka 1

Ziema tikko beigusies, un jāgatavojas nākamajai. Daudzas mājsaimniecības apkurei izmanto malku – aizvien lētāko kurināmo. Tās cena šogad krietni palielinājusies.

Vai malka kļūs vēl dārgāka, aplēses ir dažādas, ir speciālisti, kuri prognozē, ka jūnijā cena vēl kāps. Taču viens ir maksa, ko var prasīt uzņēmējs par kurināmo, otrs – cik spēj samaksāt pircējs.
Tirgū  malka tiek piedāvāta gan krāmēta, gan berkubos, gan litros, gan arī nesazāģēta. Katrs var izvēlēties, kā izdevīgāk pirkt. Piedāvājums ir, bet ne tik liels kā pirms pāris gadiem. Uzņēmējs Kārlis, kura malkas sagatavošanas laukums atrodas Veselavā, vērtē, ka patlaban jārēķinās, ka berkubs maksā 40 līdz 50 eiro.

“Piedāvājums ir mazāks, par to liecina arī tas, ka tiek pārdotas lietotas malkas sagatavošanas iekārtas. Piecu gadu laikā tāda situācija ir pirmoreiz. Iemesls var būt, ka uzņēmējam ir problēmas ar naudu, vai arī neziņa, kā    tirgus attīstīsies tālāk, un, novērtējot situāciju, izvēlas neturpināt iesākto. Līdz šim bija daudzi sezonālie malkas piedāvātāji. Kāds patīrīja mežu, cits izcirta grāvjus, vēl cits nopirka dažas kravas koku, sagatavoja malku un pārdeva. Viņiem ir savi ilggadējie klienti, reklāma nav vajadzīga. Tagad, lai nopirktu baļķu kravu, ko sagatavot malkā, vajadzīgi lieli ieguldījumi, ko ne katrs    vairs var atļauties,” vērtē uzņēmējs.

Viņš pirms pāris gadiem bija iecerējis nopietni nodarboties ar malkas gatavošanu. Tika zāģēti gan paša meži, gan pirkti baļķi. Uzņēmējdarbībā tika daudz ieguldīts. “Šogad negatavoju malku lielos apjomos, kaut pieprasījums ir. Diemžēl nav, kas strādā. Nodrošinu ilggadējus klientus,” atklāj uzņēmējs.

Uzņēmējs Kristaps tikai ziemā pievērsies malkas biznesam. Kurināmais tika gatavots sev, tad arī radās doma, ka varētu    piedāvāt citiem. “Ziemā reti kurš pirka, tagad pamazām sāk interesēties, bet kūtri, jo cer, ka malka kļūs lētāka,” vērtē uzņēmējs, kuram malkas laukums ir Cēsu pierobežā. Viņš piedāvā tikai alkšņa malku. Patlaban nopietnāk par malku interesējas pensionāri, īpaši tie, kuri par iegādāto kurināmo pēc tam var saņemt pašvaldības pabalstu. Kristaps pastāsta, ka krava, kas ziemā maksājusi 240 eiro, tagad maksā 490 eiro.

“Vai malkas cena palielināsies, tas atkarīgs no granulu un šķeldas ražotājiem, kā arī eksporta. Ko vien var, to sašķeldo un ved    uz ostu. Malka ostā jau maksā 70 eiro par kubikmetru,” pastāsta uzņēmējs un atzīst, ka patlaban nevar pateikt, kā veiksies izraudzītajā nozarē. “Taču malka būs vajadzīga vienmēr,” viņš uzsver.

Arī citi “Druvas” uzrunātie malkas piedāvātāji atzina, ka patlaban klienti it kā nogaida, cerot, ka varbūt tomēr malka kļūs lētāka. Taču, tā kā malkas gatavotāju skaits samazinājies, jārēķinās, ka tā būs tālāk jāved. Arī transporta izdevumi vēl palielinās pirkuma cenu.

Malka kā kurināmais būs vajadzīga, lai arī cik maksātu. “Cik maksās, ar to rēķināsimies. Kā var ietaupīt? Ja divas krāsnis, kurināt vienu, saspiesties. Plītij var kurināt koksnes atgriezumus, bet tādus vispār nevar nopirkt,” pastāsta cēsniece, pensionāre Mudīte. Viņa privātmājai malku gādā rudenī, ne gaidāmajai vai nākamajai ziemai, bet vēl aiznākamajai. Tā tiek darīts gadu desmitiem.

Malkas cenas kāpumam iemesli meklējami jau pērn rudenī. Eiropā pieauga dabasgāzes cena, tas ietekmēja granulu tirgu. Decembrī granulu cena bija dubultojusies.    Gada pēdējos mēnešos krietni samazinājās šķeldas imports no Baltkrievijas, kas bija līdz pat 20 procentiem no patēriņa. Aukstā ziema arī palielināja pieprasījumu pēc koksnes kurināmā. Cenu kāpums bija neizbēgams.

Malkas cena palielinās ne tikai Latvijā. Tā, piemēram, Igaunijā      pērn 10 m3 saskaldītas malkas      varēja iegādāties par 350 līdz 380 eiro, patlaban par šādu apjomu nākas maksāt ap    550 eiro    un vairāk.  Malkas piegādātāji Igau­nijā jau otro gadu sūkstās par izejmateriāla trūkumu, proti, apaļkoksnes trūkst, ja ko izdodas nopirkt, tā ir dārga.

Malkas cena gadu gaitā palielinājusies. Citreiz straujāk, citreiz palēnāk. Kā vēsta 2010.gada ziņa, Latvijā malkas cena cēlusies par 50-55%, galvenokārt augošā eksporta un pieprasījuma dēļ.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
42

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
19

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
30

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
49

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
75

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi