Par vienu no lielākajām problēmām lauksaimniecībā izvēršas biogāzes staciju straujā veidošanās, jo ar kukurūzu tiek apsēti pārtikas labībai paredzētie lauki. Līdz ar to atbalsts jāpiešķir tikai tiem zemniekiem, kas biogāzes ražošanai izmanto noteiktas izejvielas, piemēram, dažādus pārtikas atlikumus, kūtsmēslus u.tml.
Tā pēc šodien notikušās Ministru kabineta komitejas sēdes biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
Kā ziņots, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē vairāki zaļās enerģijas jomas atbalstītāji norādīja, ka apturēt atbalstu zaļās enerģijas ražošanai līdz 2016.gadam nav pieņemami. Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursu, nav bijis ilgtspējīgs un no izmaksu viedokļa nav pietiekami kontrolējams.
Tikmēr lauksaimnieki ir nemierā ar situāciju, kad viņiem nepieciešamās zemes tiek izmantotas biogāzes ražošanas izejvielu vajadzībām. Uz šo problēmu sēdē norādīja arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Pēc viņas vārdiem, tas, kas notiek laukos ar biogāzes ražotnēm, ir neaptverami – zemes nomas cena kāpj, bet zemniekiem tiek atteiktas nomas tiesības uz platībām.
LOSP uzskata, ka atbalsta piešķiršanā prioritāte jādod tiem, kas ar vismazākām investīcijām var saražot lētāko elektroenerģiju, vienlaikus sakārtot vidi un nodrošināt saimniecību ar energoresursiem.
“Biogāzes jomā tie ir cūku kompleksi un liellopu fermas, kur mājdzīvnieki vasarā tiek turēti kūtīs. Šodien sēdē vairākkārt tika pieminēta tiesiskā paļāvība, kas tika attiecināta uz biogāzes attīstītājiem, tajā pašā laikā pilnībā tiek aizmirsts, ka tiesiskā paļāvība skar arī zemnieku saimniecības, kuras ir uzcēlušas fermas, sakārtojuši ražotnes un strādā. Šajā gadījumā nesabalansētie noteikumi ir radījuši precedentu, kad tiesiskā paļāvība tiek sagrauta, jo lauksaimniekiem tiek atņemts galvenais ražošanas resurss – zeme,” norādīja LOSP pārstāve Ligita Silaraupa.
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka sacīja, ka biogāzes ražošanai nepieciešamā kukurūza aizvien vairāk pārņemot platības, kur iepriekš augušas pārtikas graudu kultūras.
“Lai iedzīvotāji būtu nodrošināti ar Latvijā ražotiem lauksaimniecības produktiem, ilgtermiņā ir jāskatās uz pārtikas ražošanu, kam ir vajadzīgas šīs lauksaimniecības zemes,” sacīja Hauka.
LOSP pārstāvis, Latvijas Lauku atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Actiņš uzsvēra, ka noteikumu izstrādē joprojām netiek ņemti vērā zemnieku ieteikumi.
“Biogāzes ražošanas normatīvos dokumentos atbalsts tika akcentēts uz uzstādīto jaudu, nevis uz saražoto eklektroenerģiju. Līdz ar to Latvijā tiek realizētas nepamatoti augstas jaudas biogāzes iekārtas, kuras ir dārgas un nepiemērotas klimatiskajiem apstākļiem. Izvērtējot neuzbūvētās, bet ar kvotām nodrošinātas plānotas biogāzes iekārtas, prioritāte jādod tādām, kas ar vismazākajām investīcijām var saražot vislētāko elektroenerģiju – tie ir kūtsmēsli, pārtikas atkritumi u.tt. Tā tiks sakārtota vide un nodrošināts saimniecību pašpatēriņš ar eletroenergoresursiem,” sacīja Actiņš.
Starp Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju un LOSP ir panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā tiks organizēta sanāksme, lai vienotos par atsevišķām Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” niansēm, ar kurām lauksaimnieki nav apmierināti.
NOZARE.LV
Komentāri