“BTA Insurance Company” SE (BTA) sākot piedāvāt lauksaimniecības kultūraugu sējumu apdrošināšanu, lielākoties apdrošināšanas līgumus noslēguši vietējie zemnieki gan par rapša, gan labības apdrošināšanu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja apdrošinātājs.
Visaktīvākie informācijas pieprasīšanā un apdrošināšanas pieteikumu iesniegšanā BTA izstrādātajai lauksaimniecības sējumu apdrošināšanai ir zemnieki no Vidzemes un Zemgales. Salīdzinoši lielu interesi izrāda arī kompānijas ar ārzemju kapitālu, informēja BTA.
BTA piedāvā zemniekiem un lauksaimniekiem apdrošināt sējumus pret lietavām, krusu, vētru, kā arī izsalšanu pārziemošanas periodā.
Valsts atbalsts, ko iespējams saņemt, apdrošinot sējumus, ir 50% no apdrošināšanas prēmijas jeb cenas. Apdrošinot sējumus, tiek segti zaudējumi no neiegūtās ražas, kuri radušies krusas, vētras vai lietus rezultātā. Tiek kompensēti ražas zaudējumi veldres gadījumā, ko izraisījis lietus vai vētra. Apdrošinātajiem ziemāju sējumiem izsalstot, tiek atlīdzināti izdevumi, kas rodas, pavasarī apsējot laukus otrreiz.
Apdrošināmo kultūraugu sarakstā, ko iespējams apdrošināt BTA, ir rapsis, kvieši, mieži, auzas, rudzi un tritikāle. Zemnieks pats var izvēlēties, kādu kultūraugu sējumus viņam nepieciešams apdrošināt, taču saimniecībai jāapdrošina visi lauki, kas apsēti ar attiecīgo kultūru.
BTA lauksaimniecības apdrošināšanas risku parakstītājs Andis Lillais norāda, ka šogad daudziem zemniekiem ir gaidāma rapša rekordraža, kas viņus nodrošinās ar pietiekami lielu peļņu. Tomēr šis lauksaimniekiem ir kritisks brīdis, jo rapsis ir gatavs kulšanai, bet nelabvēlīgi laika apstākļi var ražu sabojāt – ja uznāks spēcīgs negaiss, rapša sēklas var izbirt no pākstīm, un raža būs pagalam. Šogad laika apstākļi – negaisi, vētras, lietusgāzes – liek zemniekiem nervozēt, jo viņi savu darbu ir padarījuši, lai iegūtu labu ražu, arī cena tirgū rapsim ir ļoti laba, taču risks zaudēt visu patlaban ir ļoti augsts, vērtē apdrošināšanas kompānijas pārstāvis.
“Turklāt lielākā daļa Latvijas zemnieku visu risku ir paturējuši sev, jo nav apdrošinājuši sējumus pret dabas untumiem,” norāda Lillais, gan atzīstot, ka ir arī zemnieki, kuri ražu apdrošinājuši ne vien pret krusu, bet arī pret lietusgāzēm un vētru, kas patlaban ir ļoti būtiski.
BTA lauksaimniecības apdrošināšanas risku parakstītājs norāda, ka vienlaikus jāsāk domāt arī par ziemu. Latvijā ar katru gadu laika apstākļi kļūst arvien grūtāk prognozējami. Pagājušajā ziemā Latvijā sējumi pārziemoja ļoti labi, bet poļu zemniekiem ziema nesa zaudējumus, jo izsala 1,7 miljoni hektāru kultūraugu sējumu.
Kā norāda BTA, ir zemnieki, kas jau tagad interesējas par iespēju apdrošināt savus sējumus pret izsalšanu, kas ir viens no lielākajiem ziemāju bojāejas faktoriem.
“Valsts, izdarot grozījumus budžetā un atvēlot papildu līdzekļus lauksaimniekiem riska mazināšanai, ir devusi signālu, ka apdrošināšana šai sektorā beidzot darbojas pilnvērtīgi, un apdrošinātājs būs tas, kurš segs zemnieka zaudējumus, ja ar sējumiem kaut kas notiks. Līdz šim valstij bija jāmeklē papildu līdzekļi budžetā, lai kompensētu zemniekiem laika apstākļu radušos zaudējumus. Ar apdrošināšanas attīstību šajā jomā situācija mainīsies, un dabas risku ietekmi uz saimniecībām patlaban ir iespējams samazināt,” skaidro Lillais.
Lillais atzīst, ka pašlaik darbs ar zemniekiem notiek ļoti aktīvi – zemnieki tiek gan apdrošināti, gan konsultēti par apdrošināšanas procesu un valsts atbalsta saņemšanu. Apdrošināšanas atlīdzības pieteikumi gan vēl nav saņemti, taču, ja turpināsies tādas vētras kā pēdējā laikā, atlīdzību pieteikumu būs ne mazums, prognozē BTA pārstāvis.
Plānots, ka līdz gada beigām lauksaimniecības sējumu apdrošināšanu būs izmantojušas 300 zemnieku saimniecības. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka valsts palielināja savu sējumu apdrošināšanas līdzfinansējuma budžetu, lai zemniekiem būtu pēc iespējas lielāka iespēja pasargāt sevi no zaudējumiem, atzīmē BTA.
NOZARE.LV
Komentāri