Ar jauku koncertu Veselavas muižas parkā 20 gadu darbības jubileju nosvinēja jauniešu deju kolektīvs “Veselava”.
Stalti, precīzi, smaidīgi – tādi ir kolektīva dejotāji. Tādus viņus pazīst ne tikai Latvijā.
20 gadus “Veselavu” vada Emerita Gruzde. “Atnācu uz Veselavu, te bija vidējās paaudzes deju kolektīvs, pati dejoju, bijām tikai četri pāri. Tad vadītāja aizgāja. Mani pierunāja novadīt dažus mēģinājumus, kamēr atradīs citu. Tā tas turpinās 20 gadus,” stāsta Emerita. Pamazām skolas bērni tika iesaistīti dejošanā, līdz viņi jau varēja veidot stabilu jauniešu deju kolektīvu.
“Tagad no pirmajiem dejotājiem daudzi ir pasaulē. Mums kopā bija ļoti labi, gāja jautri. Bieži nācām kopā tāpat vien, jo bija labi,” atceras Iveta Bērziņa. Ilona Tauriņa pirms 20 gadiem bija Veselavas tautas nama vadītāja, arī dejotāja. Viņa turpināja dejot kolektīvā arī pēc tam, kad vairs nedzīvoja Veselavā un, kolektīvam iestudējot uzvedumus, sadarbojas ar dejotājiem aizvien. Ilonai labā atmiņā, kā savulaik viss kolektīvs ar satiksmes autobusu braucis atpūsties pie jūras, bet katrs koncerts bijis notikums ikvienam.
Līdz ar Atmodu dejotāji aktīvi izmantoja iespēju ar koncertiem braukt uz ārzemēm. Priecēti skatītāji
Beļģijā, Spānijā, Ungārijā, Holandē, Norvēģijā. Veselavas pagasta sadraudzības pašvaldība Romskoga Norvēģijā dejotājiem par koncertiem arī kaimiņu pagastos piešķīra gada balvu kultūrā. Veselavieši ir kāda iecienīta
deju festivāla dibinātāji Igaunijā. Tas notiek ik pa diviem gadiem, un viņi bijuši vienīgie, kas kopā ar igauņiem piedalījušies visos festivālos, pārējie ārzemnieku kolektīvu mainījušies. Diemžēl krīzes dēļ tas pērn nenotika un nebūs arī šogad. Vēl šovasar veselavieši brauks uz Romskogu, kur sākotnēji bija plānoti plaši svētki, bet krīzes dēļ arī būšot krietni pieticīgāki. Bet draugi jau allaž tiek mīļi gaidīti.
Pēdējos gados deju kolektīvs ne tikai apgūst obligāto repertuāru. Savam un skatītāju priekam tiek iestudēti uzvedumi, kuros dejotāji gan spēlē teātri, gan dzied. “Gatavojoties Veselavas muižas svētkiem, gribējās kaut ko vairāk parādīt, ne tikai dejas. Tad arī tapa stāsts no muižas dzīves
“Sarkanā kurpīte”,” stāsta kolektīva vadītāja un uzsver, ka dejotāji var gan dziedāt, gan spēlēt teātri. Ne tikai veselavieši, arī citi priecēti gan ar vairākiem Ziemassvētku uzvedumiem, gan arī pazīstamajām “Skroderdienām Silmačos” Jāņos, “Mazo princi”. Septembrī skatītājus atkal gaida pārsteigums.
Lai varētu aktīvāk darboties, deju kolektīvs nodibinājis
Veselavas kultūras un vēstures biedrību. Tā ir iespēja piesaistīt finansējumu. Ar projektu palīdzību dejotāji tikuši pie tērpiem.
Kolektīvam ir arī sava pārvietojamā skatuve, lai varētu uzstāties brīvdabas koncertos, apskaņošanas aparatūra. “Prasības mainās, jāiet līdzi laikam. Koncertiem pirms gadiem sarūpētajai aparatūrai jau par mazu jauda,” bilst Emerita.
Vislielākais prieks dejotājiem, protams, ir skatītāju atbalsts. Pēdējos gados koncertos pagastā zāle vienmēr ir pilna. “Nezinu, vai tā ir, bet, kad mūsējie uzstājas kopā ar vēl kādu kolektīvu, viņu dejotās dejas ir emocionālākas, izteiksmīgākas. Mūsējie ir labāki,” “Druvai” atzina kāds jubilejas koncerta apmeklētājs. Var vien piebilst, ka koncerts muižas parkā bija kupli apmeklēts, kaut gan, kā jau nedēļas nogalē, tuvākajā apkaimē dažādu kultūras pasākumu izvēle bija liela.
“Dejotāji parasti dusmojas, ka koncertā daudz jādejo, ka slodze liela. Bet jāgūst pieredze. Ārzemēs parasti jāsniedz pusstundas koncerts bez pārtraukuma, un tās ir desmit dejas. Dzimšanas dienā dejojam 14 dejas, neviens nesaka, ka grūti,” atklāj kolektīva vadītāja un ir gandarīta, ka visiem patīk dejot, būt savā kolektīvā. “Daudzi dejotāji ir studenti. Mēģinājumi mums ir piektdienu vakaros un svētdienās no rīta. Viņi brauc no Rīgas, Valmieras, patīk dejot,” saka Emerita.
Ainārs Rocis “Veselavā” dejo jau gadus desmit. “Dejoju priekam. Kolektīvs ir jautrs, kad koncerts, visi saņemas. Šovasar pabeidzu studijas Rīgā, sākšu strādāt, nebija viegli izbraukāt uz mēģinājumiem, bet, ja patīk un gribas būt starp savējiem, laiku un iespējas var atrast,” pastāsta Ainārs. Madara Kalniņa un Kitija Gruzde studē Rīgā. Arī viņām svarīga gaisotne kolektīvā. “Dejot sāku, mācoties skolā Rāmuļos. Vidusskolā draudzene pastāstīja par Veselavas kolektīvu, atnācu, ļoti iepatikās. Te dejo daudzi brāļi, māsas, brālēni, māsīcas. Visi esam draudzīgi. Vienmēr ir jautri un
interesanti,” domās dalās Madara, bet Kitija atzīst – ja dejo kopš bērnības, tad gribas turpināt.
Sarmīte Feldmane
Komentāri