Otrdiena, 23. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Ar savējo atbalstu lutināti

Druva
14:04
10.08.2012
75
Veselavas Dejot Ji

Ar jauku koncertu Veselavas muižas parkā 20 gadu darbības jubileju nosvinēja jauniešu deju kolektīvs “Veselava”.

Stalti, precīzi, smaidīgi – tādi ir kolektīva dejotāji. Tādus viņus pazīst ne tikai Latvijā.

20 gadus “Veselavu” vada Emerita Gruzde. “Atnācu uz Veselavu, te bija vidējās paaudzes deju kolektīvs, pati dejoju, bijām tikai četri pāri. Tad vadītāja aizgāja. Mani pierunāja novadīt dažus mēģinājumus, kamēr atradīs citu. Tā tas turpinās 20 gadus,” stāsta Emerita. Pamazām skolas bērni tika iesaistīti dejošanā, līdz viņi jau varēja veidot stabilu jauniešu deju kolektīvu.

“Tagad no pirmajiem dejotājiem daudzi ir pasaulē. Mums kopā bija ļoti labi, gāja jautri. Bieži nācām kopā tāpat vien, jo bija labi,” atceras Iveta Bērziņa. Ilona Tauriņa pirms 20 gadiem bija Veselavas tautas nama vadītāja, arī dejotāja. Viņa turpināja dejot kolektīvā arī pēc tam, kad vairs nedzīvoja Veselavā un, kolektīvam iestudējot uzvedumus, sadarbojas ar dejotājiem aizvien. Ilonai labā atmiņā, kā savulaik viss kolektīvs ar satiksmes autobusu braucis atpūsties pie jūras, bet katrs koncerts bijis notikums ikvienam.

Līdz ar Atmodu dejotāji aktīvi izmantoja iespēju ar koncertiem braukt uz ārzemēm. Priecēti skatītāji

Beļģijā, Spānijā, Ungārijā, Holandē, Norvēģijā. Veselavas pagasta sadraudzības pašvaldība Romskoga Norvēģijā dejotājiem par koncertiem arī kaimiņu pagastos piešķīra gada balvu kultūrā. Veselavieši ir kāda iecienīta

deju festivāla dibinātāji Igaunijā. Tas notiek ik pa diviem gadiem, un viņi bijuši vienīgie, kas kopā ar igauņiem piedalījušies visos festivālos, pārējie ārzemnieku kolektīvu mainījušies. Diemžēl krīzes dēļ tas pērn nenotika un nebūs arī šogad. Vēl šovasar veselavieši brauks uz Romskogu, kur sākotnēji bija plānoti plaši svētki, bet krīzes dēļ arī būšot krietni pieticīgāki. Bet draugi jau allaž tiek mīļi gaidīti.

Pēdējos gados deju kolektīvs ne tikai apgūst obligāto repertuāru. Savam un skatītāju priekam tiek iestudēti uzvedumi, kuros dejotāji gan spēlē teātri, gan dzied. “Gatavojoties Veselavas muižas svētkiem, gribējās kaut ko vairāk parādīt, ne tikai dejas. Tad arī tapa stāsts no muižas dzīves

“Sarkanā kurpīte”,” stāsta kolektīva vadītāja un uzsver, ka dejotāji var gan dziedāt, gan spēlēt teātri. Ne tikai veselavieši, arī citi priecēti gan ar vairākiem Ziemassvētku uzvedumiem, gan arī pazīstamajām “Skroderdienām Silmačos” Jāņos, “Mazo princi”. Septembrī skatītājus atkal gaida pārsteigums.

Lai varētu aktīvāk darboties, deju kolektīvs nodibinājis

Veselavas kultūras un vēstures biedrību. Tā ir iespēja piesaistīt finansējumu. Ar projektu palīdzību dejotāji tikuši pie tērpiem.

Kolektīvam ir arī sava pārvietojamā skatuve, lai varētu uzstāties brīvdabas koncertos, apskaņošanas aparatūra. “Prasības mainās, jāiet līdzi laikam. Koncertiem pirms gadiem sarūpētajai aparatūrai jau par mazu jauda,” bilst Emerita.

Vislielākais prieks dejotājiem, protams, ir skatītāju atbalsts. Pēdējos gados koncertos pagastā zāle vienmēr ir pilna. “Nezinu, vai tā ir, bet, kad mūsējie uzstājas kopā ar vēl kādu kolektīvu, viņu dejotās dejas ir emocionālākas, izteiksmīgākas. Mūsējie ir labāki,” “Druvai” atzina kāds jubilejas koncerta apmeklētājs. Var vien piebilst, ka koncerts muižas parkā bija kupli apmeklēts, kaut gan, kā jau nedēļas nogalē, tuvākajā apkaimē dažādu kultūras pasākumu izvēle bija liela.

“Dejotāji parasti dusmojas, ka koncertā daudz jādejo, ka slodze liela. Bet jāgūst pieredze. Ārzemēs parasti jāsniedz pusstundas koncerts bez pārtraukuma, un tās ir desmit dejas. Dzimšanas dienā dejojam 14 dejas, neviens nesaka, ka grūti,” atklāj kolektīva vadītāja un ir gandarīta, ka visiem patīk dejot, būt savā kolektīvā. “Daudzi dejotāji ir studenti. Mēģinājumi mums ir piektdienu vakaros un svētdienās no rīta. Viņi brauc no Rīgas, Valmieras, patīk dejot,” saka Emerita.

Ainārs Rocis “Veselavā” dejo jau gadus desmit. “Dejoju priekam. Kolektīvs ir jautrs, kad koncerts, visi saņemas. Šovasar pabeidzu studijas Rīgā, sākšu strādāt, nebija viegli izbraukāt uz mēģinājumiem, bet, ja patīk un gribas būt starp savējiem, laiku un iespējas var atrast,” pastāsta Ainārs. Madara Kalniņa un Kitija Gruzde studē Rīgā. Arī viņām svarīga gaisotne kolektīvā. “Dejot sāku, mācoties skolā Rāmuļos. Vidusskolā draudzene pastāstīja par Veselavas kolektīvu, atnācu, ļoti iepatikās. Te dejo daudzi brāļi, māsas, brālēni, māsīcas. Visi esam draudzīgi. Vienmēr ir jautri un

interesanti,” domās dalās Madara, bet Kitija atzīst – ja dejo kopš bērnības, tad gribas turpināt.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
12

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
103

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
174

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
69

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
72

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
444

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi