Maija beigās savus svētkus jau tradicionāli svin Līgatne. Arī šis gads nebija izņēmums. Lai arī Līgatne tagad ir vienotajā Cēsu novadā, savi svētki tāpēc netiek atcelti. Svētku diena gan iekrita vēsa un lietaina, kas nedaudz pabojāja noskaņu, kādam varbūt lika palikt mājās, tomēr visa diena bija notikumiem piepildīta.
Kā norādīja Līgatnes svētku rīkotāja Dace Lielmane, nav svarīgi laika apstākļi, bet attieksme pret tiem, un, ja ir pareiza attieksme un piemērots apģērbs, viss ir kārtībā.
Ja iepriekšējos gados svētki notika Līgatnes pilsētā, šogad tradīcija tika lauzta un tie pārcēlās uz Augšlīgatni pie Jaunās sākumskolas, kur blakus burbuļo Līgatnes upe.
“Vietas izvēle nebija pēkšņs lēmums,” stāsta D. Lielmane. “Par to rūpīgi diskutējām, lemšanā pieaicinot arī cilvēkus, kuri tikai nesen sākuši dzīvot Līgatnē. Parādījām vairākas vietas, liekot izvēlēties, un, nonākot pie sākumskolas, cilvēki bija pārsteigti, cik te skaisti, ka tepat tek Līgatnes upe, ka šis tāds gandrīz neskarts dabas stūris.
Līgatnes pusē netrūkst vietu, kur rīkot svētkus, un, manuprāt, kulktūrvieta nav tikai kultūras nams vai estrāde, kultūrvietu mēs radām paši. Dekorācijas, rotājumus veidojam tieši šai vietai, tieši šai dienai, lai nākamajā to atdotu atpakaļ dabai. Šodien cenšamies šo vietu sajust un izbaudīt, jo kultūrvietā ir iespējams šīs sajūtas radīt.”
Sajūtas bija radītas, alejā uzklāts garš galds ar baltu galdautu, kur līgatniešiem satikties, apsēsties, parunāt. Izmantojot dabīgo reljefu, bija radīta svētku zona ar estrādi, nojumēm, sēžammaisiem. Svētku dienas pirmā daļa bija atvēlēta bērniem, jo, kā skaidro D. Lielmane, Augšlīgatnē ir daudz bērnu, ir skola, bērnudārzs, mūzikas un mākslas skola, tāpēc tikai loģiski bijis dienu sākt ar bērnu koncertu.
Sanākušos ar priekšnesumiem – dziedot, dejojot, muzicējot – priecēja Līgatnes izglītības iestāžu audzēkņi kopā ar raidījuma “Ukulele” vadītājiem, uzstājās arī viesi, vairāki Rīgas bērnu tautas deju kolektīvi. Un, ja uzstājas bērni, skatītāju netrūkst, jo to rindās ir vecāki, vecvecāki, radi, draugi. Māmiņa Ilze, kura bija atnākusi just līdzi savam mazajam dziedātājam, atzina, ka vienmēr ir jauki redzēt, kā bērni dzied un dejo: “Ja tas notiek pašu svētkos, tas vēl lielāks prieks. Nedaudz jau lietus patraucē, bija jādomā, kā meitu siltāk saģērbt, bet mazie jau ir kustīgi, nenosals. Ir jauki, ka svētki notiek citā vietā, tas ļauj iepazīt apkaimi.”
Palūkoties, kas notiek svētku laukumā, ieradās arī līgatniete Dace ar mazmeitu. Arī viņa atzinīgi novērtēja svētku norises vietas maiņu: “Neatceros, kad Augšlīgatnē būtu notikuši svētki, tas vien jau uzskatāms par izdošanos. Jā, bija auksti, tāpēc varbūt programmas sastādītāji varēja kaut ko saīsināt, jo priekšnesumu bija daudz, koncerts garš. Protams, visiem gribas uzstāties, visi gatavojušies, bet šādos apstākļos jāpadomā arī par skatītājiem. Līdz pašām beigām neizturējām, bet koncerts bija jauks.”
Viņa saka, ka no ģimenes neviens neuzstājās, uz pasākumu nākusi, lai mazbērnam radītu interesi par svētkiem, lai redzētu, kā citi bērni dzied un dejo. Tā kā Dace dzīvo netālu no svētku norises vietas, vakara daļas koncertu varēja baudīt no mājas, jo dzirdamība bija laba.
“Kad spēlēja pūtēju orķestri, lietus nelija, bija ļoti jauki. Biju nodomājusi, ka uz “Raxtu Raxti” iešu, bet sāka pamatīgi līt, un iecere izpalika, laikam pietrūka kompānijas un apņēmības,” smejot saka Dace.
Svētku vakara daļā, turpinot ikgadējo Līgatnes tradīciju, skanēja pūtēju orķestru koncerts, kurā piedalījās gan mājnieki, Līgatnes pūtēju orķestris, gan ciemiņi no Lejasciema, Limbažiem un Siguldas pagasta. Pēc tam uz jautru kopā dziedāšanu aicināja mūziķe Katrīna Dimanta, bet noslēgumā uz skatuves kāpa muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, izdziedot zināmas un mazāk zināmas dziesmas no grupas repertuāra.
Svētki maija beigās vienmēr ir sava veida laimes spēle, jo var trāpīties labs un jauks laiks, bet var gadīties arī kā šoreiz. Taču, neraugoties uz to, līgatnieši atklājuši svētku sezonu Cēsu novadā, lai stafeti pārņemtu citas apvienību pārvaldes. Pagaidām nav dzirdēta ideja, ka vienā novadā jābūt vieniem svētkiem, katra vieta pelnījusi savus, ja ir, kas rīko. Tam piekrīt arī D. Lielmane, uzsverot, ka katrai vietai tomēr ir sava personība, sava noteikta identitāte: “Jo esam dažādāki, jo foršāk! Sevis meklēšana kultūrā, kultūrvietu meklēšana arī mums lika iziet no pilsētas, lai citā vietā meklētu citas sajūtas.
Cēsu jaunais novads ir ļoti bagāts, tur visu nevar jaukt kopā. Jā, ir kāda kopīgā identitāte, bet līdz tās atrašanai vēl tāls ceļš ejams.”
Par svētku rīkošanu apvienību pārvaldēs, pagastos Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis skaidro, ka kultūras jomā reorganizācija nav notikusi, par kultūras dzīves uzturēšanu un norisēm joprojām atbild apvienību pārvaldes: “Šogad tā ir katra paša izvēle, vai rīkot šādus svētkus, taču domāju, ka arī pēc vienotas pārvaldes izveides šīs jau gadiem iedibinātās tradīcijas būtu saglabājamas. Katrai pārvaldei pašlaik ir savs budžets pasākumiem, un atbilstoši iespējām tiek veidota svētku programma. Jāpiebilst, ka pārvaldēs tas ir ļoti dažāds un saistīts ar iepriekšējo novadu finansējumu kultūrai.”
Komentāri