Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Šitake sēnes Latvijā labi aug

Druva
15:59
21.08.2012
68
Seenes

Burtnieku novada Rencēnu pagasta zemnieku saimniecībā “Dulbeņi” vērtīgās šitake sēnes tiek audzētas jau 12 gadus un saimnieki atzīst – tas ir bizness.

Iesākums nav viegls

Aigita Balode – Milovankina

un Nikolajs Milovankins bija pilsētnieki, kuri saņēma mantojumā īpašumu laukos. Tad arī sāka prātot, ko laukos darīt, ja nav nekādas saimniekošanas pieredzes.

“Toreiz prasījām pagasta vadītājam,

ar ko varētu nodarboties. Viņš ieteica pievērsties šitake sēņu audzēšanai. Iesaistījāmies Latvijas šitake sēņu audzētāju asociācijā, apmeklējām dažādus kursus, seminārus un sākām apgūt sēņu audzēšanas principus,” atceras N. Milovankins.

“Dulbeņi” šitake sēnes audzē brīvā dabā – piemājas skujkoku mežā. “Lai ierīkotu audzētavu telpās, ir nepieciešami lieli līdzekļi, tāpēc audzējam sēnes brīvā dabā. Pēc micēlija iepildīšanas bluķī raža jāgaida vairāk nekā trīs gadus,

telpās tās izaug deviņos mēnešos. Tomēr brīvā dabā augušas sēnes ir daudz vērtīgākas,” stāsta N. Milovankins.

Nelielos daudzumos izaudzētais tiek piegādāts arī ekoveikaliem un individuāliem klientiem. “Viņi mūs paši uzmeklē,” norāda Nikolajs Milovankins.

Saimniece Aigita Balode – Milovankina no

pieredzes zina stāstīt, ka sēņu audzēšana ir ne tikai atbildīgs, bet arī laikietilpīgs darbs. Kad Milovankini apņēmās audzēt šitake sēnes, viņi zināja, ka pirmo ražu nāksies gaidīt trīs gadus, taču tas nekādā ziņā uzņēmīgos saimniekus neatturēja no ieceres. Aigita un Nikolajs norāda, ka patlaban šitake sēņu audzētāji Latvijā darbojas individuāli un katrs cīnās par savu pastāvēšanu, jo

asociācija vairs nedarbojas. Saimniece atminas, ka pirms 12 gadiem audzēt sēnes bija apņēmušies vairāk par 360 šitake sēņu audzētāju asociācijas biedri,

tagad palikuši tikai divi – “Dulbeņi” un “Ludbārži” Kuldīgas pusē. Jau trīs gadus Latvijā nevar iegādāties micēliju,

“Dulbeņu” saimnieki pēc tā šogad brauca uz ārzemēm.

Jāstrādā precīzi

Šitake sēņu audzēšanas tehnoloģisko procesu Milovankini apguva kursos. Sēņu audzēšanai der tikai alkšņa, ozola vai lazdas bluķīši. “Paši zāģējām pirmos alkšņus, februārī, noteiktā zodiaka zvaigznājā.

Svarīgi, lai nozāģējot koks netiktu bojāts. Sēņu audzēšanai vajadzīgi astoņu līdz piecpadsmit centimetrus resni alkšņi. Potēšanu var uzsākt maijā, pirms tam katrs baļķis ir rūpīgi jānomazgā. Protams, tas

arī jāizžāvē un tikai tad var pildīt micēliju jeb sēņotni,” skaidro A. Balode -Milovankina un piebilst, ka darbs ir gana piņķerīgs, jāstrādā precīzi, ievērojot vissīkākās nianses.

Pirmajā gadā ar micēliju

“Dulbeņos” sapotēja vairāk nekā trīs tūkstošus baļķu. Patlaban tiek apsaimniekoti desmit tūkstoši.

Top vērtīgi produkti

“Par pirmo sēņu

ražu uzzinājām nejauši. Kādu laiku nebijām bijuši mežā. Bija liels pārsteigums, kad ieraudzījām, kas izaudzis. Salasījām deviņus grozus sēņu. Zvanījām restorāniem, kafejnīcām, neviens nebija ar mieru ņemt tādu daudzumu. Lielāko daļu izdalījām radiem un draugiem,” atceras saimniece.

Sēņu raža nav prognozējama, tāpēc līgumus ar uzpircējiem noslēgt nevar. “Mūsu galvenā ražotā produkcija ir sēņu čipsi. Sēne tiek smalki sagriezta un speciālās žāvēšanas pannās izkaltēta. Sēņu čipsus var iegādāties dažādos specializētos ekoveikaliņos, kur šis produkts ir ļoti pieprasīts,”

stāsta

A. Balode – Milovankina.

Nupat no šitake sēnēm

pagatavota eksperimentāla uztura bagātinātāju partija – 50 iepakojumi. Analīzes un testēšanu veica pārtikas

un vides izmeklējumu laboratorija. “Preparāta ražošanai vajag daudz kaltētu šitake sēņu, kuru pagaidām Latvijā nav,” atklāj “Dulbeņu” saimniece.

Mācīs citus

Lai popularizētu šitake sēnes Latvijā, oktobrī saimniecībā “Dulbeņi” rīkos kursus, kuros interesenti varēs redzēt un saprast, kā dabā tiek audzētas sēnes. A. Balode – Milovankina piebilst: “Cilvēku interese par šitake sēņu audzēšanu arvien pieaug, taču viņi nereti nezina, ar ko sākt.” Viņa norāda, ka interesentiem nepieciešamības gadījumā būs iespēja iegādāties arī sēņu micēliju.

“Dulbeņi” nodarbojas

ar biškopību un griķu audzēšanu. Izrādās, sēņu ražošanu, biškopību un kultūraugu audzēšanu var veiksmīgi apvienot, radot arī tūristiem interesantu piedāvājumu.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
18

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi