Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Ekonomiste: Eiro nav brīnumnūjiņa, bet nav arī biļete uz Titāniku

Druva
10:49
31.08.2012
5

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Swedbank ” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Ekonomiste atzīmēja, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. “Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,” sacīja ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna sacīja, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

“Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās – gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,” teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. “Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,” sacīja Strašuna.

Māstrihtas kritēriju par ilgtermiņa procentu likmēm Latvija nu jau vienu vai divus mēnešus neizpilda, jo kritērijs ir atkarīgs no citām valstīm. Vērtējot valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem, vispirms atlasa trīs Eiropas Savienības (ES) valstis ar zemāko inflāciju, kuras izmanto inflācijas kritērija aprēķināšanai, un pēc tam tās pašas valstis izmanto procenta likmju kritērija aprēķināšanai. Bet ir iespējami izņēmumi. Pēdējā konverģences ziņojumā inflācijas kritērija aprēķināšanā izņēmumu nebija, bet procentu likmju kritērija aprēķināšanā Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK) ņēma vērā, ka Īrijai ir palīdzības programma un tai ir ierobežota aizņemšanās finanšu tirgos, tāpēc šī valsts no vērtēšanas tika izņemta, skaidroja ekonomiste.

Valstis ar zemāko inflāciju visu laiku mainās. Zema inflācija ir valstīs, kas saņem starptautisko palīdzību, jo šīm valstīm ekonomiskā izaugsme ir iedragāta un ekonomikā ir deflācijas spiediens. Patlaban Grieķijā vēl ir inflācija, bet nākamgad saskaņā ar EK prognozēm Grieķijā būs deflācija. Spriežot pēc iepriekšējiem Konverģences ziņojumiem, tādā gadījumā Grieķija varētu tikt izņemta no inflācijas kritērija aprēķina. Taču ir bijuši gadījumi, kad inflācijas kritērija aprēķināšanā tiek iekļautas valstis ar deflāciju, līdz ar to nav īsti skaidrs, kāds būs ECB un EK vērtējums nākamgad, skaidroja ekonomiste.

“Ja izveidojas situācija, ka nākamgad no trim valstīm ar zemāko inflāciju divas ir aizdevuma programmā un tās neņem vērā, analizējot procentu likmes, tad paliek tikai Zviedrija, ar ko Latvijai tikt salīdzinātai, un tās līmeni sasniegt, protams, ir neiespējami. Latvijai procentu likmes samazinās, ekonomika aug, un valsts budžeta situācija uzlabojas, bet ar Zviedriju nevaram sacensties,” sacīja Strašuna. Viņa piebilda, ka ir paradoksāli, ka mums jāsacenšas ar Zviedriju, jo Zviedrija nav eirozonā, un tai ir peldošais valūtas kurss.

Pēc ekonomistes domām, Latvijai šajā situācijā ir jāturpina iesāktais – jāmazina valsts budžeta deficīts. Valsts parāds joprojām ir diezgan zems, ar to problēmu nav. Latvijas valdības obligāciju procentu likmes turpinās krist, bet mūsu situācija būs ļoti atkarīga no tā, kuras valstis tiks iekļautas kritērija vērtēšanā.

“EK Grieķijai prognozē būtisku deflāciju – pāri vienam procentpunktam, šādā situācijā Grieķiju varētu izņemt no inflācijas kritērija vērtēšanas. Līdzīgs cenu kāpums – ap 2% – ir prognozēts Spānijā, Zviedrijā, Francijā, Bulgārijā. Viss ir atkarīgs no tā, kuras valstis būs ar zemāko inflāciju vērtēšanas brīdī, – ja tiks iekļauta Bulgārija, mums nebūs problēmu ar procentu likmju kritērija izpildi, ja Zviedrija un Francija vai Zviedrija un Vācija, tad mums būs ļoti grūti,” teica Strašuna.

Taujāta, kādi riski var apdraudēt pārējo Māstrihtas kritēriju izpildi, Strašuna teica, ka riski galvenokārt saistīti ar ārējiem procesiem, nevis ar Latvijā notiekošo.

“Ja pasaulē strauji aug izejvielu cenas, tas mūs skar vairāk nekā pārējās Eiropas Savienības valstis, jo energointensitāte mums ir lielāka, tas atsaucas administratīvi regulējamās cenās – gāzes, siltuma cenās. Arī pārtikas produktu īpatsvars patēriņa grozā mums ir lielāks nekā citās attīstītajās Eiropas valstīs, līdz ar to šo cenu kāpums mūs skar vairāk, un šādā situācijā inflācija var uzņemt apgriezienus. Var arī sanākt, ka inflācija pārējās ES valstīs ir zemāka, nekā gaidīts, – tad šī kritērija vērtība var būt zemāka un mums grūtāk izpildāma,” teica ekonomiste.

Savukārt budžeta deficīta kritērija izpilde varētu būt apdraudēta, ja pasaulē strauji bremzētos ekonomiskā attīstība. “Ja mūsu tirdzniecības partnervalstīs apstātos ekonomiskā izaugsme vai arī tās ieslīgtu recesijā, arī Latvijas uzņēmumi un mājsaimniecības to izjustu, nodokļu ieņēmumi būtu mazāki un valsts budžeta situācija pasliktinātos,” situāciju raksturoja Strašuna.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
19

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi