Latvijai ir jāvirzās uz pievienošanos eirozonai un uz to, lai būtu tuvāk tām stiprajām Eiropas valstīm, kas ir mūsu galvenie tirdzniecības partneri, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
“Ir jāmēģina izpildīt pievienošanās kritērijus, jāparāda, ka mēs to spējam, ka Latvijas ekonomika ir stipra,” sacīja ekonomiste.
Visticamāk, eirozonā būs recesija atlikušajos šā gada ceturkšņos, prognozēja ekonomiste. Tomēr viņa atzīmēja, ka eirozonu veido gan stiprās valstis, kā Vācija, kuras turpinās augt, gan vājās valstis, kurās tiešām būs dziļa ekonomikas lejupslīde.
Taujāta, kādā gadījumā Latvijai, izpildot Māstrihtas kritērijus, tomēr vajadzētu atteikties no iestāšanās eirozonā, Strašuna sacīja, ka eirozonai varam nepievienoties, ja notiek kas ļoti slikts – ja eirozonā institucionālā ietvara sakārtošana pavisam apstājas, līderi nevar ne par ko vienoties vai ja kāda valsts izstājas. “Tomēr kopumā mums ir jāvirzās uz iestāšanos eirozonā. Redzam, ka eirozonā tomēr notiek institucionālās sistēmas sakārtošana. Tas gan notiek ļoti lēni, tik daudz valstīm ir politiski grūti vienoties, bet pa mazam solim virzība uz priekšu notiek, piemēram, tiek risināts jautājums par vienota banku regulatora izveidi, par palīdzības fondu sakārtošanu,” sacīja eksperte.
Skaidrojot plānotās reformas, Strašuna norādīja, ka nepieciešama gan ciešāka valstu fiskālā integrācija, gan ciešāka kooperācija banku sektorā.
“Patlaban par problēmu risināšanu eirozonā jāmaksā stiprajām valstīm, tostarp Vācijai. Taču Vācija negrib maksāt, ja redz, ka tā maksā, bet citi turpina tērēt kā līdz šim. Vācija grib panākt, ka tā samaksās un dabūs kaut ko arī pretī, līdz ar to, pirms sniegt lielāku atbalstu krīzes skartajām valstīm, tā mēģina panākt, lai vispirms tiek uzlabotas institūcijas,” skaidroja ekonomiste, atzīmējot, ka ne jau visās eirozonas valstīs problēma ir budžeta pārtēriņš, Spānijā ir banku problēmas – plīstot nekustamo īpašumu burbulim, cieta bankas, un tām tagad nepieciešams palielināt kapitālu.
Neskatoties uz to, ka eirozonā ir vienota monetārā politika, līdz šim banku regulēšana notikusi valstu līmenī. Tāpēc vajag vienotu eirozonas banku regulatoru, kas sekotu līdzi situācijai visās eirozonas finanšu iestādēs. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā ciešo sasaisti starp bankām un valstu budžetu deficītu finansēšanu, jo banku sektors ir viens no būtiskākajiem valstu obligāciju pircējiem. Ir arī vēl citi risināmie jautājumi, piemēram, kā strādās Eiropas Stabilitātes mehānisms.
Latvijai Eiropas Stabilitātes mehānismā piecos gados būtu jāiemaksā gandrīz 150 miljoni latu, kas ir 30 miljoni latu gadā. “Mēs tikai uz valūtu konvertācijas izmaksām no eiro uz latiem un arī mazākām procentu likmēm ietaupīsim daudz vairāk nekā 30 miljonus latu gadā,” sacīja ekonomiste. Viņa atzīmēja, ka tā nav atdota nauda, tā ir aizdota nauda, uz ko var pelnīt. Stabilitātes mehānisma līdzekļi nepieciešamības gadījumā būs pieejami arī mums. Latvijai iestājoties eirozonā, mums būs pieeja arī Eiropas Centrālās bankas likviditātei banku sektorā. Šie ieguvumi ir daudz lielāki nekā izmaksas, skaidroja ekonomiste.
Viņa atzina, ka, protams, ir arī netieši ieguvumi, piemēram, ekonomiskās aktivitātes palielināšana, ko ir diezgan grūti novērtēt. “Igaunijā pēc eiro ieviešanas varbūt nebija tik liels tiešo ārvalstu investīciju pieaugums, kā gaidīts. Taču, pat ja neskatāmies netiešos ieguvumus un vērtējam tikai valsts parāda apkalpošanas izmaksas un valūtu konvertācijas izmaksas, tik un tā ieguvumi pārsniegs izdevumus,” sacīja ekonomiste.
Piemēram, ja valstij būs mazāk jāiegulda sava parāda apkalpošanā, tā varēs šo naudu izmantot citiem mērķiem, samazinot nodokļus vai palielinot tēriņus, kas būs tiešais ieguvums sabiedrībai, argumentēja Strašuna.
Ekonomiste domā, ka būtu nepieciešams arī iedzīvotājiem vairāk skaidrot, ko eiro ieviešana nozīmē, kādi ir ieguvumi un kādas ir izmaksas, kā tas summējas. Patlaban sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrībā atbalsts eiro ir diezgan zems. Galvenokārt negatīvi noskaņotas ir privātpersonas, kas par eirozonu medijos saņem pārsvarā negatīvas ziņas. Uzņēmumi ar šiem jautājumiem vairāk strādā, rēķina izmaksas un ieguvumus, lielākās asociācijas ir par eiro ieviešanu, atzīmēja eksperte.
NOZARE.LV
Komentāri