Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ērģelēm atkal būs skaistā balss

Sarmīte Feldmane
23:00
14.06.2022
15
Araisu Ergeles 1 1

Āraišu baznīcai pēc trim gadiem svinēs 800 gadu jubileju. Dievnams pēdējos gados atjaunots un lepni spoguļojas Āraišu ezerā.

Baznīca lepojas ar savām ērģelēm. Tām nākamgad 140 gadu. “Koncertējot dievnamā, ērģelnieki atzina, ka tām liels potenciāls, īpaša skaņa, taču ļoti nepieciešama nopietna restaurācija. Baznīcu esam atjaunojuši, tagad kārta ērģelēm,” stāsta baznīcas draudzes priekšnieks Jānis Sietiņsons un atgādina, ka instrumentam nopietna atjaunošana nav bijusi kopš uzbūvēšanas.

Darbi var notikt, pateicoties Andreja Kalnāja no ASV ziedojumam un draudzes līdzekļiem.

“Andreja dzimta ir saistīta ar Āraišu un Sv.Jāņa Cēsu baznīcu, A.Kalniņa Mūzikas vidusskolu.      Triju gadu vecumā    viņa ģimene devās bēgļu gaitās un nonāca ASV. Tēvs bija aktīvs koncertu dzīves un Dziesmu svētku organizators trimdā.    1995.gadā, Dziesmu svētku laikā esot Latvijā, Andrejs apmeklēja arī Āraišu baznīcu un atklāja, ka iespaids ļoti bēdīgs, dievnams ir    uz sabrukšanas robežas. Viņš sekoja draudzes dzīvei, bija informēts, ka baznīca tiek atjaunota. Tad arī nolēma ziedot ērģeļu restaurācijai. Andreja finansiālā palīdzība ir ļoti noderīga,” pastāsta J.Sietiņsons un uzsver, ka būtiski ir arī tas, ka draudze dod savu artavu,    lai baznīcas vērtību ērģeles  saglabātu, lai tās skanētu ne tikai dievkalpojumos, bet priecētu arī koncertos.

Restaurācija uzticēta SIA “Ilsuma ērģeļu restaurācija”    meistaram Viesturam Ilsumam. Restaurators ar lepnumu stāsta par Āraišu baznīcas ērģelēm. “Cienījams vecums, savulaik bojājumus radījis mitrums, kad bija caurais jumts. Tās ir izcilā latviešu ērģeļbūvnieka Mārtiņa Krēsliņa darbs. Savā mūžā viņš uzbūvējis ap 140 ērģeļu un harmoniju. Arī ērģeles 4.latviešu Dziesmu svētkiem Jelgavā. Uz skatuves bija nojume, tur ērģeles. Lielākais viņa gatavotais instruments saglabājies Bauskā,” pastāsta V.Ilsums un piebilst, ka meistars skolojies pie izciliem vācu ērģeļbūvniekiem.

V.Ilsums uzsver, ka    Āraišu ērģeles vispirms jau saistās ar cilvēkiem, kuri te darbojušies. Pirmais pieminams    Jānis Pelēks, kurš bija iniciators, ka baznīcai vajag ērģeles, un vāca ziedojumus, viņš šai apkaimē 40 gadus bija skolotājs, arī ērģelnieks. Ērģeles spēlējis Otto Zariņš, komponista Marģera Zariņa tēvs,  arī Alfrēds Kalniņš vasarās muzicējis Āraišu baznīcā.

“Viņi atmiņās norāda, ka ērģelēm ir skaistas balsis, izcilas muzikālas krāsas, īpaši koka stabuļu reģistriem.    Dažas stabuļu rindas Mārtiņš Krēsliņš uzticējis izgatavot vācu ērģeļbūvniekam Vilhelmam Zaueram, izcilam meistaram. Acīmredzot M.Krēsliņš vēlējies, lai    būtu maksimālā kvalitāte. Nedomāju, ka pats    nevarētu, tā drīzāk bija vēlme izmantot kāda izcila meistara veikumu,” stāsta restaurators.

V.Ilsums uzmanīgi strādā plēšu telpā. Katru detaļu dokumentē, kā jau tas pienākas, restaurējot valsts aizsargājamu kultūras pieminekli. Informācija nonāks Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un draudzes arhīvā. “Pēc gadiem tā var noderēt, lai redzētu, kas un kā darīts,” skaidro meistars.

Tiks restaurētas plēšas,    tās ir uz izjukšanas robežas, drošības ventilis bojāts. Nepieciešams arī jauns motors, vecais pašdarināts, skaļš, ar koka turbīnu.    “Paminas jārestaurē, un atkal būs minamas. Tad ērģeles varēs spēlēt, ja nav elektrības. Ērģeles jāiztīra,    jārestaurē pedāļu klaviatūra, metāla detaļas skārusi korozija,” par darāmo pastāsta V.Ilsums. Meistars domā, ka līdz Ziemassvētkiem plēšas būs atjaunotas. Stabuļu tīrīšana un citi darbi, ko nevar paveikt darbnīcā, būs vēlāk, jo ziemā baznīcā ir ļoti auksts.

Meistars noņem līstītes, kas aizsargājušas plēšas no grauzējiem. “Ne visām ērģeļu plēšām tādas ir, bet M.Krēsliņam bija svarīgs katrs it kā sīkums,” uzsver restaurators.

Uz līstītēm redzami dažādos laikos ar zīmuli uzrakstīti vārdi. Daži skaidri salasāmi: 1831.gads Killers, 1915.gads J. Goris. V.Ilsums patāsta, ka plēšu minēji atstājuši savus vārdus vēsturei. Arī ērģelēs arī ierakstīti vārdi. Tos atstājuši tie, kuri tās skaņojuši.
“Viens vecs instruments noteikti ir labāks par kādu 70.gados fabrikā būvētu,” uzsver V.Ilsums un pastāsta, ka ērģeļu atjaunošana ir ilgs un dārgs process. Daudzas draudzes saprot to vērtību un pamazām vien restaurē. “Labāk lēnāk, bet cenšoties saglabāt vēsturiskās vērtības,” atgādina meistars un pastāsta, ka restaurācijas nozare, kaut padomju laikā bija pārrāvums, pēcpadomju gados ir atjaunojusi tradīcijas, izveidojusies laba sadarbība ar citu nozaru restauratoriem, kuri tiek aicināti palīgā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
25

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
11

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
26

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
43

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
43

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
74

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi