Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ērģelēm atkal būs skaistā balss

Sarmīte Feldmane
23:00
14.06.2022
73
Araisu Ergeles 1 1

Āraišu baznīcai pēc trim gadiem svinēs 800 gadu jubileju. Dievnams pēdējos gados atjaunots un lepni spoguļojas Āraišu ezerā.

Baznīca lepojas ar savām ērģelēm. Tām nākamgad 140 gadu. “Koncertējot dievnamā, ērģelnieki atzina, ka tām liels potenciāls, īpaša skaņa, taču ļoti nepieciešama nopietna restaurācija. Baznīcu esam atjaunojuši, tagad kārta ērģelēm,” stāsta baznīcas draudzes priekšnieks Jānis Sietiņsons un atgādina, ka instrumentam nopietna atjaunošana nav bijusi kopš uzbūvēšanas.

Darbi var notikt, pateicoties Andreja Kalnāja no ASV ziedojumam un draudzes līdzekļiem.

“Andreja dzimta ir saistīta ar Āraišu un Sv.Jāņa Cēsu baznīcu, A.Kalniņa Mūzikas vidusskolu.      Triju gadu vecumā    viņa ģimene devās bēgļu gaitās un nonāca ASV. Tēvs bija aktīvs koncertu dzīves un Dziesmu svētku organizators trimdā.    1995.gadā, Dziesmu svētku laikā esot Latvijā, Andrejs apmeklēja arī Āraišu baznīcu un atklāja, ka iespaids ļoti bēdīgs, dievnams ir    uz sabrukšanas robežas. Viņš sekoja draudzes dzīvei, bija informēts, ka baznīca tiek atjaunota. Tad arī nolēma ziedot ērģeļu restaurācijai. Andreja finansiālā palīdzība ir ļoti noderīga,” pastāsta J.Sietiņsons un uzsver, ka būtiski ir arī tas, ka draudze dod savu artavu,    lai baznīcas vērtību ērģeles  saglabātu, lai tās skanētu ne tikai dievkalpojumos, bet priecētu arī koncertos.

Restaurācija uzticēta SIA “Ilsuma ērģeļu restaurācija”    meistaram Viesturam Ilsumam. Restaurators ar lepnumu stāsta par Āraišu baznīcas ērģelēm. “Cienījams vecums, savulaik bojājumus radījis mitrums, kad bija caurais jumts. Tās ir izcilā latviešu ērģeļbūvnieka Mārtiņa Krēsliņa darbs. Savā mūžā viņš uzbūvējis ap 140 ērģeļu un harmoniju. Arī ērģeles 4.latviešu Dziesmu svētkiem Jelgavā. Uz skatuves bija nojume, tur ērģeles. Lielākais viņa gatavotais instruments saglabājies Bauskā,” pastāsta V.Ilsums un piebilst, ka meistars skolojies pie izciliem vācu ērģeļbūvniekiem.

V.Ilsums uzsver, ka    Āraišu ērģeles vispirms jau saistās ar cilvēkiem, kuri te darbojušies. Pirmais pieminams    Jānis Pelēks, kurš bija iniciators, ka baznīcai vajag ērģeles, un vāca ziedojumus, viņš šai apkaimē 40 gadus bija skolotājs, arī ērģelnieks. Ērģeles spēlējis Otto Zariņš, komponista Marģera Zariņa tēvs,  arī Alfrēds Kalniņš vasarās muzicējis Āraišu baznīcā.

“Viņi atmiņās norāda, ka ērģelēm ir skaistas balsis, izcilas muzikālas krāsas, īpaši koka stabuļu reģistriem.    Dažas stabuļu rindas Mārtiņš Krēsliņš uzticējis izgatavot vācu ērģeļbūvniekam Vilhelmam Zaueram, izcilam meistaram. Acīmredzot M.Krēsliņš vēlējies, lai    būtu maksimālā kvalitāte. Nedomāju, ka pats    nevarētu, tā drīzāk bija vēlme izmantot kāda izcila meistara veikumu,” stāsta restaurators.

V.Ilsums uzmanīgi strādā plēšu telpā. Katru detaļu dokumentē, kā jau tas pienākas, restaurējot valsts aizsargājamu kultūras pieminekli. Informācija nonāks Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un draudzes arhīvā. “Pēc gadiem tā var noderēt, lai redzētu, kas un kā darīts,” skaidro meistars.

Tiks restaurētas plēšas,    tās ir uz izjukšanas robežas, drošības ventilis bojāts. Nepieciešams arī jauns motors, vecais pašdarināts, skaļš, ar koka turbīnu.    “Paminas jārestaurē, un atkal būs minamas. Tad ērģeles varēs spēlēt, ja nav elektrības. Ērģeles jāiztīra,    jārestaurē pedāļu klaviatūra, metāla detaļas skārusi korozija,” par darāmo pastāsta V.Ilsums. Meistars domā, ka līdz Ziemassvētkiem plēšas būs atjaunotas. Stabuļu tīrīšana un citi darbi, ko nevar paveikt darbnīcā, būs vēlāk, jo ziemā baznīcā ir ļoti auksts.

Meistars noņem līstītes, kas aizsargājušas plēšas no grauzējiem. “Ne visām ērģeļu plēšām tādas ir, bet M.Krēsliņam bija svarīgs katrs it kā sīkums,” uzsver restaurators.

Uz līstītēm redzami dažādos laikos ar zīmuli uzrakstīti vārdi. Daži skaidri salasāmi: 1831.gads Killers, 1915.gads J. Goris. V.Ilsums patāsta, ka plēšu minēji atstājuši savus vārdus vēsturei. Arī ērģelēs arī ierakstīti vārdi. Tos atstājuši tie, kuri tās skaņojuši.
“Viens vecs instruments noteikti ir labāks par kādu 70.gados fabrikā būvētu,” uzsver V.Ilsums un pastāsta, ka ērģeļu atjaunošana ir ilgs un dārgs process. Daudzas draudzes saprot to vērtību un pamazām vien restaurē. “Labāk lēnāk, bet cenšoties saglabāt vēsturiskās vērtības,” atgādina meistars un pastāsta, ka restaurācijas nozare, kaut padomju laikā bija pārrāvums, pēcpadomju gados ir atjaunojusi tradīcijas, izveidojusies laba sadarbība ar citu nozaru restauratoriem, kuri tiek aicināti palīgā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
16

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
53

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi