Teju Cēsu centrā klusajā un pamestajā Ruckas muižā pamazām atgriežas rosība. Muižas graudu glabātavu pašvaldība nodevusi apsaimniekošanā kultūrvēsturiskajai
vides saglabāšanas biedrībai, kas ēkā ierīko telpas radošajām darbnīcām.
Rotkalis Daumants Kalniņš atceras, ka
jau pirms vairākiem gadiem izskanējis – Ruckas muižā varētu saimniekot amatnieki. “Tā ir nejaušība un reizē apstākļu sakritība, ka esam Ruckas muižā,” saka biedrības vadītājs Arsēnijs Šenroks. Viņš ir vēsturnieks, un Ruckas muiža ieinteresējusi kā Latvijas vēstures grāmata, kas sākas 16.gadsimtā. Arsēnijs ved rādīt pieminekli pie kādreizējās tuberkulozes slimnīcas saimniecības ēkas, kurā bijuši arī dzīvokļi, kādreizējās muižas graudu glabātavas gala. Tas veltīts 1905.gadā nošautajiem zemniekiem. “Cik daudzi par šo pieminekli zina? Muzejā ir stāsti par 1905.gada notikumiem,” viņš bilst. Savukārt rotkalis
Daumants Kalniņš sapratis, ka ir pārāk grūti “Seno rotu kalvē” vadīt nodarbības, jo ikreiz jānovāc ekspozīcija. Patiesībā jau kalve pārvērtusies par muzeju.
Bijušie muzejnieki satikās, sarunās radās ideja – nedrīkst ļaut aiziet bojā valsts nozīmes kultūras piemineklim, ēku var lietderīgi izmantot, tajā ierīkojot radošās darbnīcas. Un jau agrāk nodibinātā kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība, kuras darbības mērķis ir seno amatniecības tradīciju saglabāšana un popularizēšana, amatniecības prasmju un tautas gudrību nodošana nākamajām paaudzēm, sāka aktīvi darboties. “Dome ideju atbalstīja. Tagad esam saimnieki vienā ēkā, bet ir iespēja apsaimniekot visu muižas teritoriju,” stāsta Arsēnijs.
Muižas graudu glabātavā jau izremontētas četras telpas. Tur būs nodarbības gan rotu kalšanā, gan aušanā, gan muzicēšanā. Aleksandrs Kornets – Movžešs vienā telpā ierīko kalēja melno smēdi.
“Telpas ir plašas. Te iespēju daudz. Vēl ir arī liels pagrabs, ļoti plaši bēniņi. Tas viss nākotnei,” saka Arsēnijs un pastāsta, ka pārmūrējuši vienu skursteni, arī pārējie gaida savu kārtu. Ēkas jumts pieremontēts, lai ziemā nesagādā kādu pārsteigumu. “Visu darām paši. Iesaistās draugi, radi, paziņas. Viņi arī iestājas biedrībā, kas
apvieno dažādu amatu un profesiju cilvēkus,” stāsta Arsēnijs.
Guntis Grīnbergs arī agrāk strādājis muzejā. Viņš atzīst, vienmēr paticis viss, kas saistīts ar vēsturi. “Pret Ruckas muižu nespēju būt vienaldzīgs,” viņš saka.
Sestdien Ruckas muižas radošo darbnīcu durvis būs atvērtas. “Vērts ienākt un paskatīties. Te būs ko darīt gan pieaugušajiem, gan bērniem,” saka Daumants Kalniņš un piebilst, ka zina daudzus cēsniekus, kuri Ruckas muižas parkā nekad nav bijuši, kur nu vēl bijušajā graudu glabātavā.
Sarmīte Feldmane
Komentāri