Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Pieci cēsnieki īpašā izstādē

Sarmīte Feldmane
23:00
20.06.2022
85
Neredziigie 1

Koncertzālē “Cēsis” apskatāma multimediālā izstāde “Neredzamās dzīves”. Tajā var iepazīt piecus cēsniekus: Līgu, Jūliju, Leonu, Ilgu un Emeritu. Katrs pārstāv savu desmitgadi.

Viņu iespējas ikdienā atšķiras, jo jāprot dzīvot, pieņemot, ka pasaule ir citāda, nekā to saskati.

“Iesaistoties Radošās Eiropas programmas “Kultūra” finansētā projektā “Neredzamās dzīves”, domājām, kurai kopienai Cēsīs pievērst uzmanību. Cēsīs agrāk un arī tagad    dzīvo daudzi cilvēki ar redzes problēmām, par viņiem liecina pilsētvide, bet kāda ir viņu ikdiena, kā viņi dzīvo, nezinājām,” stāsta projekta koordinators Oskars Goba. Viņš atklāj, ka sākumā bijušas bažas, vai neredzīgie cilvēki būs sadarbīgi, kā sapratīsies ar fotogrāfiem, vai netraucēs valodas barjera.

Piecpadsmit fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes iepazina un fotogrāfijās iemūžināja piecus cēsniekus. Katru fotografēja trīs meistari.

Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja    Aija Rīvīte atceras, kad Oskars izstāstīja par    ideju, uzreiz    piekritusi. “Kad uzrunāju tos, kuri varētu piedalīties, pirmais jautājums bija – vai es to varēšu. Protams,    varēsi! Priecē, ka fotogrāfijās nav skumju, nosodījuma, žēlošanās. Ar grūtumiem visi    tiek galā. Ir prieks, ka dzīvojam Cēsīs, te esam pieņemti, novērtēti. Biedrība aktīvi darbojas. Tie, kuriem nav redzes problēmu, bieži jautā, kā tas iespējams,” stāsta A.Rīvīte.

Ilga Pēce atzīst, ka      publicitāte viņu neaizrauj, bet gribējies parādīt, ka cilvēki, tāpat kā puķes, ir ļoti dažādi. “Brīvajā laikā katrs darām ko citu, mūs aizrauj kas cits.    Esam tādi paši, tikai visu nevaram, bet, ja pats gribi, tas netraucē. Iepazinu dažādus fotogrāfus, viņi bija vienkārši, pieņemoši. Ja pretī redzi vispirms cilvēku, ne amatu vai to, ko viņš dara, saprasties nav grūti,” pastāsta Ilga un atklāj, ka kopā ar fotogrāfiem    staigājusi pa pilsētu, bijuši baznīcā, kapsētā. “Tas notika vienā elpas vilcienā. Jaunieši mācījās runāt latviski, kopā vingrojām. Man tas      bija gan izaicinājums, gan piedzīvojums,” saka cēsniece.

Jūlija Seļavina atklāj, ka sākumā kādu pusstundu kautrējusies, bet fotogrāfi bijuši tik pozitīvi, izpalīdzīgi, ka uzreiz atradusies kopīga valoda. “Cits par citu daudz uzzinājām. Fotogrāfe atrada šuvēju, kura fotogrāfijas apšuva un izveidoja kolāžu, ko varu aptaustīt. Kontakti ir saglabājušies. Tā bija skaista vasara, ziedēja peonijas,” pastāsta Jūlija.

O.Goba uzsver, ka fotogrāfi un fotogrāfiju varoņi sadraudzējušies, tapuši brīnišķīgi attēli. “Iepazinām piecus gudrus, radošus, varošus cilvēkus, kuri, kaut ar redzes    problēmām,    saturīgi dzīvo Cēsu pilsētvidē.    Viņi dzīvo piepildītu dzīvi, kurā netrūkst radošuma un aktivitāšu. Viņi ielaida fotogrāfus savā dzīvē, atvēra savu māju durvis,” saka O.Goba.

Ar dokumentāliem, metaforiskiem un poētiskiem paņēmieniem pietuvojoties varoņu dzīvei, caur fotokameras aci tiek atklāta viņu ikdiena. Izstādi papildina skaņu celiņš – fotogrāfijās redzamo personu iemīļotie skaņu ieraksti un fragmenti no intervijām. Pieejami arī īpaši sagatavoti audio komentāri, kas paredzēti cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem, lai viņi spētu iepazīties ar izstādes vizuālo saturu.

“Izstādē “Neredzamās dzīves” ar fotogrāfijās redzamo ir iespējams iepazīties, klausoties audio aprakstus. Skatoties uz attēlu, mēs pamanām objektus, to atrašanās vietu, kontekstu, mākslinieciskos risinājumus, nolasām simbolus. Bet, ja attēls jāpa­sniedz kā teksts, rodas jautājums – ar ko sākt, cik detalizēti attēlu aprakstīt un kā to izdarīt pēc iespējas objektīvāk. Tiflo komentāru tekstus rakstījusi dzejniece Evelīna Andžāne, un daudz palīdzēja Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvji, kuri konsultēja un sniedza savus ieteikumus. Klausoties tiflo* komentāru, rodas vēlme aplūkot fotogrāfijas vēlreiz, jo tie pievērš uzmanību detaļām, kuras attēlā var nepamanīt. Tādējādi audio apraksti izstādē rada papildu dimensiju, kas kļūst interesanta visiem apmeklētājiem, ne tikai cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem,” par izstādes pieejamību stāsta producente Agnese Zviedre.

Izstādes atklāšanā, kurā piedalījās lielākoties savējie,    apmeklētāji nesteidzīgi gāja gar foto­grāfijām, izlasīja Braila rakstā rakstīto un    klausījās informāciju.

Cēsniece Ingūna Jansone    atzīst, ka ideja ir ļoti laba. “Tā ir kā atvērtas durvis cilvēkiem, kam dzīvojam līdzās. Lai nāk, skatās    un aizdomājas. Pati aktīvi darbojos, dziedu arī ansamblī,” saka I.Jansone, bet Neredzīgo biedrības Cēsu filiāles bibliotēkas vadītāja Irēna Lāce    pauž pārliecību, ka uz izstādi    jānāk vienam. “Tad var apskatīt izstādi, noklausīties. Visus foto varoņus pazīstus.    Viņos ir apbrīnojams spēks, un viņiem blakus stipri cilvēki, teic I.Lāce.q

Izstādi producē Ruckas māks­las fonds.

* Tiflotehnika ir speciālie tehniskie palīglīdzekļi, kas paredzēti personām ar funkcionāliem redzes traucējumiem vai anatomiskiem defektiem personu mobilitātes un patstāvīgu darbošanās spēju pilnveidošanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi