Sākoties Krievijas nežēlīgajam karam pret Ukrainas valsti un tautu, daudzi ukraiņi, lai glābtu dzīvību, bija spiesti doties bēgļu gaitās.
Pēc masu mediju ziņām no Ukrainas esot izbraukuši ap sešiem miljoniem cilvēku.
Arī Latvijā patvērumu raduši vairāk par 30 tūkstošiem Ukrainas valsts piederīgo. Dzimtenē viņiem palika radinieki, mājas, saimniecības, iedzīve un dažiem mājdzīvnieki, kurus tagad ciniski iznīcina krievu agresori. Daži tomēr paspēja izbraukt kopā ar saviem četrkājainiem mīluļiem. Kaimiņu pagastā nesen ieradās ģimene no Harkivas kopā ar suni un pieciem kaķīšiem.
Lai tuvāk iepazītos ar varonīgās Ukrainas tautas dēliem un meitām, pagājušajā piektdienā Jaunpiebalgas baznīcā piebaldzēniem bija iespēja tikties ar ukraiņiem no Kijivas, Harkivas un pat Mariupoles, no kurienes brīnumainā kārtā nokļūt līdz mums izdevies arī 90 gadus vecajai Jevgēņijas kundzei.
Pasākums sākās ar Latvijas un Ukrainas valsts himnu ērģeļu pavadījumā. Himnu teksts tika rādīts uz ekrāna, kas deva iespēju visiem vienoties kopīgā abu himnu dziedāšanā.
Sekoja Ditas Majores neliela uzrunu, pēc kuras Dita kopā ar ukraiņu studenti Hannu Hnatovu aizdedza divas sveces – katru piemiņai par kritušajiem, kuri atdeva dzīvību par savas valsts un zemes brīvību.
Turpinājumā vēsturnieki Zigmārs Turčinskis un Inese Dreimane stāstīja par latviešu nacionālo partizānu cīņu gaitām, ko papildināja to laiku fotouzņēmumi. Par situāciju un pieredzēto Ukrainā vēstīja profesore Ščasjana Arguna no Harkivas Nacionālās automobiļu un automaģistrāļu universitātes.
Ap pusnakti vēsturnieki, drosmīgākie piebaldzēni un pasākuma dalībnieki kopā ar Hannu un Ščasjanu no Ukrainas ieradās mūsu Nacionālo partizānu piemiņas vietā – Lielmeža Slieķu purvā. Tur blakus Latvijas karogam mastā tika pacelts Ukrainas valsts zili dzeltenais karogs, lai turpmāk šeit plīvotu gan dienu, gan nakti kā atgādinājums mūsu kopīgai cīņai pret Putina Krieviju. Tad deviņi drosminieki kopā ar ukraiņiem nozuda nakts tumsā, lai izbaudītu partizānu nakts pārgājiena sajūtas pa bezceļiem un nezināmu apkārtni. Uzdevums bija nokļūt līdz kādreizējām partizānu atbalstītāju mājām “Vidus Skanuļi”. Tomēr šo ieceri neizdevās īstenot, jo nesenās lietusgāzes un vētra bija pārvērtušas Tirzas upi par nepārvaramu šķērsli. Nakts pārgājiena dalībniekiem pret rīta gaismu nācās atgriezties savā bāzē “Grāvniekos”. Sestdien ap pusdienas laiku tur ieradās arī Jaunpiebalgas baznīcā iepazītie ukraiņu draugi no Rankas Rēveļiem. Uz ugunskura tika vārīts īstens borščs un uzklausīti ukraiņu pēdējā laika dzīves stāsti.
Visi ukraiņi atsaucīgi izteicās par dzīvi Latvijā, bija optimisma pilni atgriezties dzimtenē, kad būs padzīts Krievijas karaspēks.
Lai viņiem veicas, un arī mēs savu iespēju robežās varam palīdzēt to īstenot!
Komentāri