Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Nepaskriet garām Dieva vārdam

Sarmīte Feldmane
23:00
26.06.2022
65
Siena 2 1

Cēsīs apskatāms lielākais Dieva Vārda sienas gleznojums Latvijā.

Tas izveidots uz 1890.gadā celtās ēkas Rīgas ielā 12, Sv. Jāņa draudzes nama brandmūra.    64 kvadrātmetrus lielo gleznojumu nevar nepamanīt arī steidzīgs garāmgājējs. Citātam no Pāvila 2. vēstules tesalonīkiešiem “Pats miera Dievs lai dod jums mieru visur un visā” nevar paskriet garām. Vārdi uzrunā.

Iesvētot vides objektu, Sv.Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs atgādināja, ka tekstā divas reizes minēts miers. “Miera Dievs vēlas, lai mēs paus­tu mieru visur un visā, plašāk nav iespējams. Varbūt mums likās, ka tas piederīgs aizgājušajam gadsimtam. Pandēmijas laikā domājām par šo projektu, bet tad sākās karš Ukrainā un izvēlētie Dieva vārdi kļuva aktuāli    vēl vairāk, nekā spētu izstāstīt. Vārdi ir pravietiski, tie liek atcerēties, uzrunā.    Tiem būtu jāatgriež cerība par kara apslāpēšanu pasaulē, Ukrainā, mūsu mājās un sirdīs,” teica mācītājs un uzsvēra, ka ikdienā cēsnieki un viesi cauri arkai dodas no Rīgas ielas uz Skolas ielu, uz baznīcu. Te garām iet    svētceļnieki, kuri dodas pa Sv. Jēkaba ceļu. “Baznīcas pamats ir Kristus vārds. Reformācija aizsākās, lai ikviens to varētu iepazīt dzimtajā valodā. Dieva vārds mūs stiprina. Citkārt tas klusi nonāk cilvēka prātā un sirdī, bet citreiz tam jākļūst iedrošinoši redzamam. Arī nelielais ceļa gabals no Rīgas ielas līdz baznīcai var būt kā mazs svētceļojums, tās dienas un    situācijas svētceļojums,” sacīja D.Kreicbergs.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš atgādināja, ka šogad tiek atzīmēti 500 gadi    Reformācijai un simts gadi, kopš dibināta Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ( LELB) kā juridiska institūcija.
“Pierasts svinot saņemt dāvanas, mēs dāvinām to, kas ir pats vērtīgākais – Dieva vārdu,” sacīja R.Ganiņš. Ideja, ka pilsētvidē Latvijā varētu tapt šādi vides objekti, viņam radusies jau pirms vairākiem gadiem, kad, stāvot sastrēgumos Rīgā, nācies lasīt reklāmas .

“Kāpēc lasīt reklāmas, ja var lasīt Dieva vārdus? Toreiz ideja nesasniedza dzirdīgas ausis,” atklāja R.Ganiņš. 2017.gadā, kad reformācijas jubileju atzīmēja Eiropā, draudzes tika aicinātas rakstīt idejas, kā to varētu svinēt Latvijā. Ideju bija daudz, un viena no tām, kas izkristalizējās, – nepieciešams Dieva Vārdu izvietot vietās, kurās pulcējas cilvēki.    Profesores Austras Avotiņas ideja sakrita ar R.Ganiņa kādreizējo ieceri.    “Tā ir brīnišķīga iespēja Dieva Vārdu pasludināt daudziem, tiem, kuri citādi netiek aizsniegti. Cilvēkam ir iespēja to izlasīt, vienkārši garām ejot vai braucot, un, kā mēs zinām, – Dieva Vārds, kas cilvēkā sēts, savā laikā nes augļus,” uzsvēra R.Ganiņš.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja, profesore Austra Avotiņa pauda pārliecību, ka, svinot Reformācijas 500 gadu jubileju, būtiski atcerēties, ka Mārtiņš Luters    teicis – ja vien viņš mācētu zīmēt, tad visas brīvās sienas apgleznotu ar Bībeles sižetiem, lai visi cilvēki tos redz un lai viņus sasniegtu evaņģēlija vēsts. “Mūsdienās, kad visu pārņēmusi bilžu kultūra un mūsu skatiens ir diezgan paviršs, tieši askētisks uzraksts varētu izrādīties pamanāmāks par krāsainu attēlu, īpaši uzrunājoši varētu būt tieši lakoniski, īpaši teksti,” teica profesore.

Studenti    meklēja grafiskos risinājumus tekstiem. Arī meklēja objektus, kur tos varētu realizēt, tapa kartītes ar grafiskiem risinājumiem. Pateicoties mācītājam Intaram Jonītim, ir 99 teksti, kas aizgājuši pasaulē, uzrunājuši cilvēkus.

Gleznojuma autore ir studente, cēsniece Elīza Siliņa. Viņa atklāj, ka, izlasot tekstu, uzreiz bijis skaidrs, ka to atspoguļos balts balodis un olīvzari.    “Balodis ar olīvzariem    ir      miera simbols daudzās kultūrās, un svarīgi, lai    pēc iespējas vairāk cilvēku uztvertu šī vēstījuma galveno ideju. Šobrīd šie vārdi no Pāvila vēstules uzrunā vēl dziļāk un spēcīgāk,” ar gandarījumu, ka Cēsīs izraudzīts tieši viņas darbs, sacīja E.Siliņa.

Uz senās mūra celtnes sienas gleznojumu atainoja    Ievas Martas vadītā    daiļkrāsotāju komanda, bet par sienas pamatnes sagatavošanu gādāja būvdarbu vadītāja Agra Gavara    meistari.
Projekta ideja ir, ka gleznojumi top arī uz privātmāju sienām, pagalmos, kāpnēm, ir izgaismoti. Dizaina skices ir izstrādātas vairāk nekā 30 objektiem. “Realizēt nav tik vienkārši, lai garāmgājēji gleznojumu neuztvertu kā kārtējo banneri vai reklāmu,” bilda A.Avotiņa.

Gleznojumi ar Dieva Vārdu ir arī Talsos, Alūksnē un Rīgā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi