Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī sarucis, tomēr gada izteiksmē tas saglabājis augstu pieauguma tempu, ko nodrošinājusi izaugsme iepriekšējos mēnešos. Uz šāda prāvā uzlabojuma fona iepriekšējos mēnešos par nelielo pasliktinājumu septembrī nevajadzētu skumt, turklāt tirdzniecības datos novērojami vairāki pozitīvi aspekti, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
“Priecē fakts, ka kopš maija tirdzniecības izaugsme balstās uz plaša patēriņa preču pieprasījuma kāpumu, kas atspoguļo jau lielākas iedzīvotāju daļas rocības uzlabojumu. Iepriekšējos gados pārdošanas apjomu straujāki kāpumi galvenokārt saistījās ar atlikto patēriņu, kas kāpināja ilglietojuma preču pieprasījumu,” raksta Bičevska.
Pieprasījuma kāpums pēc jauniem automobiļiem, elektrotehnikas un citām dārgākām precēm, vairāk uzrādīja turīgākās iedzīvotāju daļas rocības pārmaiņas – to iedzīvotāju, kuri krīzes periodā veidoja piesardzības uzkrājumus, bet līdz ar situācijas stabilizēšanos, varēja atļauties šādus pirkumus.
“Ir vēl kāda pozitīva ziņa – pieprasījuma maiņa no ilglietojuma precēm uz plaša patēriņa precēm, īpaši uz pārtiku, vienlaikus ir arī pieprasījuma maiņa no importētām precēm uz pašmāju ražojumiem. Veikalos piedāvātajā pārtikas preču klāstā tomēr ir krietni lielāka Latvijas ražojumu daļa nekā elektrotehnikas vai auto piedāvājuma katalogos. Tātad tas veicina ražošanu – gan lauksaimnieku un rūpnieku peļņu, gan jaunas darba vietas,” norāda Latvijas Bankas ekonomiste.
Labās izaugsmes sakarā tomēr rodas arī vairāki jautājumi un neskaidrības, raksta Bičevska. Pēdējos mēnešos, izņemot septembri, strauju pārdošanas apjomu kāpumu uzrādīja degviela, kas allaž liek vaicāt – kāda daļa no kāpuma saistāma ar ēnu ekonomikas īpatsvara pārmaiņām?
Degvielas pieprasījuma kāpums un ēnu ekonomikas mazināšanās kopumā iezīmē vairākus pozitīvus procesus. Degvielas patēriņu veicina nodarbinātības uzlabojumus – transporta izdevumi ceļam no darba un uz to, iespējams, arī ceļojumiem vasarā. Legālo pārdošanas apjomu kāpums ir saistāms arī ar labāku mājsaimniecību finanšu situāciju, nodokļu administrēšanu un uzticēšanos valdībai, skaidro Bičevska.
“Ņemot vērā labo tirdzniecības sniegumu, lauksaimniecības un rūpniecības nozaru izaugsmi, varam cerēt uz labiem iekšzemes kopprodukta datiem trešajā ceturksnī. Bez lielām šaubām varam pretendēt uz līderpozīciju saglabāšanos arī Eiropas Savienības valstu vidū,” prognozē Bičevska.
Kā ziņots, septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,4%, bet, salīdzinot ar 2011.gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinot ar šī gada augustu, septembrī par 0,6% saruka pārtikas preču mazumtirdzniecība, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija par 0,3%.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 7,3%.
Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2011.gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 7,9%. Pārtikas preču grupā pieaugums veidoja 1,8%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjomi palielinājās par 10,6%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecība – par 7,2%.
NOZARE.LV
Komentāri