Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Novadā ierodas aizvien jauni bēgļi

Sarmīte Feldmane
23:00
05.07.2022
63
Ukrainietes 1

Ukrainas bēgļu atbalsta informācijas centrā  Cēsīs, “CATA” ēkā, reti ir brīži, kad pēc informācijas vai palīdzības nevēršas kāds no bēgļiem.

“Patlaban Cēsu novadā ir reģistrēti  697 bēgļi, daži aizbrauc, ierodas jauni. Apmēram desmitā daļa no tiem, kas pie mums bijuši, ir vai nu atgriezušies Ukrainā, vai aizbraukuši uz citām valstīm. Lielākoties atbraukušas sievietes ar bērniem,” saka Katrīna Jansone, bet sociālā darbiniece Margita Bērziņa piebilst, ka ir tādi, kuri neinformē, ka aizbrauc, nākas interesēties, kur palikuši. Bijis arī, ka paziņo par aizbraukšanu, bet tomēr paliek.

“Situācijas ir ļoti dažādas, katram nepieciešama kāda palīdzība, jāpalīdz atrisināt kāda problēma,” pastāsta M.Bērziņa. Ne vienam vien bēglim vairs nav kur atgriezties, viņu mājas ir iznīcinātas. “Cilvēki domā, kā izdzīvot, uzturēt ģimeni. Saprot, ka dzīve jāsāk no jauna, jāmeklē darbs, mājoklis. Kurš grib strādāt un ir mērķis, darbu atrod pat nedēļas laikā,” atzīst sociālā darbiniece Liāna Lismane un uzsver, ka dzīvokļi ir vislielākā problēma. Zināms jau, cik grūti Cēsīs un apkārtnē atrast īres dzīvokli, bet, ja to meklē arī bēgļi, situācija kļūst sarežģītāka. Visproblemātiskāk ir tiem, kuriem līdzi ir kaķi un suņi. Ģimenēm ar mājdzīvniekiem dzīvokli izīrēt vēlas retais.

Jeļena Volkova ar vīru un dēlu no 10.jūnija ir Cēsīs. Viņi ir no Hersonas apgabala. Brauca ar savu mašīnu caur Krimu, Krieviju, jo citādi tikt prom nevar. Par to, kāda bija diennakts uz Krievijas – Latvijas robežas, gribas aizmirst, bet neizdodas. “Vairākkārt pārbaudīja. Tā kā man līdzi zāles, ko izrakstījis ārsts, mēģināja sasaistīt ar narkotikām. Mašīnu pārbaudīja ar rentgenu, noformēja vairākus protokolus, gribēja uzlikt sodus, izsauca policiju, kuru gaidījām sešas stundas. Policists bija cilvēcīgs un saprotošs – parādīju slimības vēsturi, receptes, ka tās manas zāles, un mūs palaida,” pārdzīvoto dažos vārdos pastāsta Jeļena un piebilst, ka dēls bijis ļoti pārbijies. Viņa atklāj, ka radinieki ir Ukrainā, grib izbraukt, bet tas praktiski nav iespējams. Tie, kuri sagatavojas ceļam, tiek aizturēti, savietoti vienuviet. Daudziem nav naudas, lai pat domātu par došanos prom.

“Pirms mums aizbrauca bērni. Palikām, pieskatījām viņu māju, iestādījām dārzu. Dzīvojām pilsētā, darba nebija, vienīgi lauksaimniecībā, un arī ne par algu, bet produktiem. Pensiju cilvēki bankas kontā saņem, bet interneta un sakaru pilsētā nav, sakaru torņi novākti. Pie bankām stāv rindā vairākas diennaktis, jo nauda ir kartē, bet, lai iepirktos, vajag skaidru naudu,” par ikdienu Hersonā stāsta Jeļena un uzsver, ka ātri izlēmuši – jābrauc prom, situācija kļūs tikai sliktāka. “Tagad mūsu mājās tiek iemitināti citi,” bilst ukrainiete.

Jeļena ir priecīga, ka vīrs Jevgēnijs jau atradis darbu alus darītavā, strādā par autokāra vadītāju. Vīrs ir pirmspensijas vecumā, neatkarīgi no pieredzes Ukrainā tādos gados cerības vispār atrast darbu ir ļoti mazas. Ģimene meklē dzīvesvietu Cēsīs.

No marta Cēsīs dzīvo Irīna Kolomijeca. Ar meitu un dēlu viņi ieradušies no Kropivnicas  Ukrainas vidusdaļā. “Bija bail par bērniem, kas notiks tālāk, tagad Kremenčukā  sabombardēja tirdz­niecības centru, tas ir 130 kilometrus no mūsu mājām,” pastāsta Irīna. Viņai patīk Cēsis. Dēls, kuram jau 18 gadi, iedraudzējies ar vietējiem jauniešiem, kopā brauc peldēties.

Sociālajā darbiniece Liāna Lismane labāk nekā citi saprot bēgļu pārdzīvoto. Viņa ir cēsniece, bet 18 gadus nodzīvojusi Kijivas apgabalā. “5.martā izbraucām no mājām. Ik pa laikam virs mums lidoja lidmašīnas, bija dzirdami sprādzieni, nevarēja saprast, cik tie tuvu vai tālu. Vīrs aizveda mani un bērnu līdz Ļvivai, tad trīs dienas līdz Latvijai. Viņš ir ķirurgs, strādā. Viņš nebrauks, paliks Ukrainā un darīs visu savas valsts labā. Strādājot centrā, es kaut nedaudz varu palīdzēt Ukrainai un ukraiņiem,” pastāsta Liāna un uzsver: “Man bija, kurp doties. Te ir vecāki, māsa.”

M.Bērziņa pauž gandarījumu, ka Liāna strādā centrā. Viņa prot ukraiņu, krievu un latviešu valodu, pazīst ukraiņu mentalitāti, kas sociālajā darbā ir ļoti svarīgi.

“Varbūt kolēģiem brīžam grūtāk saprasties, jautājumu ir ļoti daudz. Tā kā labi zinu, kā ir Ukrainā, man vieglāk izskaidrot, kas Latvijā kārtojams un darāms citādi. Cilvēki ir ļoti dažādi, katrs kaut ko nesaprot. Bet viņi visi ir aizbēguši no kara,” saka L.Lismane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi