Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Nezināmā daudz, bet atbildes grib uzreiz

Sarmīte Feldmane
23:00
22.07.2022
84
Veja Parks

Drustu un Launkalnes pagastā SIA “WPR2”, piesaistot  somu investoru “Taaleri Energia”, iecerējis būvēt vēja elektrostaciju parku “Augstkalni”.

Pašvaldība   apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā    paredzēto, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās. Arī pēdējā domes sēdē notika diskusija par vēja parku.    Tika pieņemts lēmums par lokālplānojumu vēja parkam “Augstkalni”.

Kāds vienmēr nezinās

Pirmā sabiedrības informēšana notika attālināti. Bija daudz jautājumu, bet vēl vairāk iebildumu, un no aktīvākajiem iedzīvotājiem izskanēja skaidrs – esam pret vēja parku.    Pagājušonedēļ ieceres īstenotāji bija ieradušies tikties ar drustēniešiem. Bija atnākuši vien četri iedzīvotāji.

“Droši vien citi zina vairāk nekā mēs, tāpēc arī nav nākuši. Nezinām jau, cik daudz tas mūs skars, bet mūsu īpašumi ir plānotajā teritorijā,” “Druvai” sacīja Agnese Zariņa. Par to, ka kāds nebūtu informēts par tikšanos, šau­bas kliedēja gan tikšanās rīkotāji    “WPR2”, gan pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Judina. Taču domes sēdē drustēnietis Kaspars Podnieks atgādināja, ka laukos ir siena laiks un cilvēkiem nav brīvu brīžu, lai    interesētos par vēja parku. Aprunājoties pirms sanāksmes, satiktie drustēnieši bija izvairīgi – viņus iecerētā vēja elektrostacija neskar, ja grib, lai būvē. “Cik tad pirksim elektrību no citiem, ja varam ražot paši. Pie sveces dzīvot negribas, un tās ir dārgas,” teica kāds drustēnietis, piebilstot: “Tie spārni griezīsies. Kas par to? Katram jau kaut kas nepatīk.” Par iedzīvotāju mazo interesi liecina arī tas, ka ar sagatavotajiem materi­āliem, kas pieejami pagasta pārvaldē,    par ieceri būvēt vēja elektrostaciju parka “Augstkalni” iepazīties nebija iegriezies neviens. Tie, kam nav pieņemams uzņēmēju plāns, vāca parakstus, tie nosūtīti Vides pārraudzības valsts birojam. Arī pašvaldība saņēmusi iesniegumus.

Jānis Cīrulis, kuram pieder zeme Drustu un Launkalnes pagastā, sanāksmē uzsvēra: “Strīda­mies par attīstību. Kādreiz braucām ar zirgiem, tagad ar mašīnām. Bija skalu gaisma, parādījās Edisons ar lampiņām. Bija grūti pieņemt jauno. Tad saule sildīja, tagad sildīs vējš. Pie jebkura attīstības lēciena pierod un saprot, ka tas ir neizbēgams. Pret jauno vienmēr būs pretestība. Tā rodas no nezināšanas, neizpratnes, arī neredzēšanas tālāk, jo cilvēks nespēj ieskatīties nākotnē. Tā ir ikvienā sabiedrībā – nespēja skatīties uz priekšu. Bagātība rodas no ražošanas. Varam sēdēt Sūnu ciemā, bet ar to nekas nebūs līdzēts. Ko Launkalne ieguva, kad atnāca uzņēmējs? Jā, naktīs    dzirdam, kā traktori brauc, bet    redzam, ka notiek attīstība.”

Būs pēc gadiem četriem

SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” eksperts Oskars Beikulis    skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi stingri reglamentē, kur drīkst un kas jāievēro, ceļot vēja parkus. Ekspertiem ir programma, kas jāizvērtē, un jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējums. “Tas nav tikai ietekmes uz vidi novērtējums, tā ir labāku, saprātīgu parku plānošana, nodrošinot, ka tie efektīvi spēj ražot gan elektrību, gan tiktu ievērotas dabas un cilvēku intereses, lai kaitējums būtu iespējami mazāks, lai, kur to var novērst, to izdarītu. Tas arī iemesls, kāpēc plānojumā    nav un nevar būt sazīmēts, kur būs stacijas. Ir noteiktas iespējamā parka robežas, kas nosaka,    ar kuru zemju īpašniekiem attīstītājs    runā. Ja, piemēram, plānā ir pavisam mazs stūrītis no kāda zemes gabala, robežas ir paplašinātas, iekļaujot visu šī kadastra zemi vai mežu,” klāstīja eksperts. Patlaban tiek pētīta teritorija 1600 hektāru platībā.    Jau pērn strādāja biotopu, sikspārņu, putnu pētnieki. Viņi vērtē, paturot prātā, ka vēja parks te varētu būt, kādiem jābūt nosacījumiem.

“Plānojam parku, kas tiks uzbūvēts pēc trim četriem gadiem. Ātrāk par 2025.gadu nav iespējams iegādāties vēja stacijas, arī tas ietekmē plānošanu. Raugā­mies, kādas stacijas būs pieejamas tad, nevis tagad. Bieži vien, runājot par plānošanu, dzirdams – parādiet, kur tāda ir uzbūvēta. Ar tādām stacijām vēja parka nav, bet zinām, ka ražotājs tādas piedāvās pēc gada. Gribam jaunākās, kas ir arī videi draudzīgākas tehnoloģijas, nevis nopērkamas šodien, bet būs tad, kad gatavs būs plānojums,” stāstīja O.Bei­kulis un atgādināja, ka vēja nozare pēdējos gados ir ļoti attīstījusies. Ar tāda izmēra staciju, kāda bija pieejama pirms pieciem gadiem, var saražot trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nekā var šodien. Stacijas kļūst lielākas, arī to jauda.

“Kad runājam par vēja parkiem, iedomājamies    stabu un trīs spārnus. Ja raugāmies uz izmaiņām, kas notiks apkārtējā ainavā,    parādīsies ne jau tikai stabi un spārni. Tiks radīta jauna infrastruktūra – ceļi, būs arī gaisvadu līnijas, kas mainīs ainavu.    Vērtējot ietekmi uz vidi, tiek arī analizēts, kādu būvniecības laukumu ierīkot,  kā mašīnas, kas būs 90 metrus garas,    brauks un atvedīs stacijas.    Svarīgs ir efektīvas ražošanas aprēķins, attālums starp stacijām, lai    tās    cita citu neaizsedz un nesamazina vēju nākamajai, bet lai strādā    efektīvi.  Ja saplāno nepareizi, var kaitēt videi un ieguvumi mazāki,” teica eksperts un uzsvēra, ka viss tiek vērtēts kopā, jo viss ir savstarpēji saistīts.

Zemes īpašnieks lems

SIA “WPR2” pārstāvis Mārtiņš Neibergs atgādināja, ka iedzīvotāji tiks informēti, tiks skaidrots, ko un kā    plāno.    Kaut noteikumi paredz tikai sabiedriskās apspriešanas, uzņēmēji rīkoja gan sanāksmi Drustos, gan tāda būs Launkalnē, kur piedalīsies dažādi eksperti un stāstīs gan par putniem, sikspārņiem, gan trokšņiem un mirguļošanu, ko rada vēja stacijas. Kad izpēte būs veikta, notiks sabiedriskās apspriešanas.    “Nevienu vēja elektrostaciju nedrīkst uzbūvēt uz zemes gabala, ar kura īpašnieku nav noslēgts līgums. Tāpat arī vēja stacijas aizsargjosla nedrīkst būt kaimiņa zemē. Mēs varam plānot, bet, ja īpašnieks nepiekrīt, nekas nenotiek ,” uzsvēra M.Neibergs, bet O.Beikulis    piebilda: “Atbraucot no Rīgas un stāstot, nebaidieties, viss būs kārtībā, bieži vien domāju, ko es darītu, ja pie manas mājas būvētu rūpnīcu. Man būtu daudz jautājumu. Tāpēc arī skaidrojam, ko un kā darām, ko plānojam. Gribētos, lai nākamajās reizēs , kad nozaru eksperti stāstīs, ko secinājuši, ļauj vai neļauj būvēt, kādi nosacījumi, iespējami vairāk cilvēkiem    pašiem to būs vērtīgi dzirdēt. Tā    mazinātos bažas.”

Būs labums pagastam

Tieši todien, kad drustēnieši tikās ar vēja parka būvniecības    attīstītājiem, Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus    Elektroenerģijas tirgus likumā. Likums paredz ieviest kompensācijas maksājumus vietējai sabiedrībai par vēja elektrostaciju radīto diskomfortu. Tie attieksies uz tām vēja elektrostacijām, kas tiks uzstādītas pēc nākamā gada 1.janvāra un kuru jauda ir viens megavats un lielāka. Kompen­sācijas maksājumus ieskaitīs paš­valdības budžetā, kuras teritorijā atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta.

Līdzšinējā prakse rāda, ka ir uzņēmēji, kuri atbalsta vietējo paš­valdību, un tādi, kuri to nedara.

“Tā atbilde, kāds labums no vēja parkiem iedzīvotājiem.    Katrs megavats būs ienākums vietējai pašvaldība. Valsts nav definējusi, kā kompensāciju izmantot, to lems   pašvaldība ar vietējiem iedzīvotājiem.    Tā nepaliks novada centrā, bet nonāks pagastos, kuros būvē vēja parkus,” skaidroja M.Neibergs. Katrā ziņā pagasta attīstībai tā varētu būt krietna investīcija.

Tikšanās reizē iedzīvotāji vēlējās izzināt dažādas sīkas detaļas, uz kurām vēl atbilžu nav, jo eksperti meklē atbildes uz visiem jautājumiem. Par vienu gan skaidrs – viņi noteiks, vai vieta piemērota vēja parka būvniecībai, bet katrs īpašnieks lems, ļaut savā īpašumā celt staciju vai ne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
430
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
10
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi