Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pārdomāti palīdzēt dabai

Iveta Rozentāle
23:00
05.08.2022
3
Upite2 1

Lai veicinātu taimiņu un strauta foreļu spēju dabiski atjaunoties un ierobežotu invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatīšanos upju ielejās, Gaujas pietekās, 15 upju posmos 95 kilometru garumā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi upju straujteču atjaunošanu 315 punktos.

Gaujas pietekās pēc ekspertu rūpīga izvērtējuma noteiktas precīzas vietas un posmi, kur straujteces jāatbrīvo no bebru dambjiem, tecējumu aizsprostojošiem kokiem, sanesumiem, kas būtiski samazina straumes ātrumu un veicina pastiprinātu nogulumu uzkrāšanos un nārsta vietu aizsērēšanu, kā arī no latvāņu audzēm gan uz upju sērēm, gan to krastos.

Inga Hoņavko, DAP Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta vadītāja, uzsver, ka šie darbi jādara ļoti rūpīgi, izvērtējot to nepieciešamību, lai nepārcenstos: “Straujteces, kurās ir nārstam piemērota gultne, pārkritušu koku noēnojums, izskaloti padziļinājumi, ir ļoti jutīgas pret dažāda veida izmaiņām un ietekmēm. Tieši tādēļ izvēlēto Gaujas pieteku posmi netiks pilnībā atbrīvoti no iekritušajiem kokiem tā, lai pa tām varētu pārvietoties ar laivām vai kājām bez šķēršļiem.”

Darbi ilgs no jūlija līdz septembra vidum. Viss veicams rokām un rokas instrumentiem, tāpēc darbs prasa izturību. Pirms uzsākt darbu, strādniekiem bija instruktāža, tā notika uz Lenčupes, lai, darot kopā ar ekspertu, iemācītos pareizi rīkoties. Katrā vietā darbojas piecu vīru brigāde, lai raiti paveiktu nepieciešamo. Par darbu veikšanu tika izsludināts iepirkums un līgums noslēgts ar “Vidzemes būvnieku”, uzņēmumu, kurš jau iepriekš veicis līdzīgus pasākumus.

Darbam izvēlēts laiks, kad zivju mazuļi ir pietiekami paaugušies, lai pārvietotos un pamestu upes daļu, kur rosās cilvēki, bet vēl nav sākusies intensīva ceļotājzivju nārsta migrācija, kas raksturīga Gaujas pietekām. Šobrīd darbi sokas ļoti raiti, jo ūdens līmenis ir zems, savukārt, lai arī šķietami ir daudz lijis, eksperti vērtē, ka meži ir sausi, tātad lielāko daļu lietus ūdens uzņēmis mežs, līdz mazajām upītēm tas nemaz nenonāk. Upītes barojas vai nu no pietekām, vai avotiem.

“Druva” kopā ar Ingu Hoņavko apsekoja vairākus Skaļupes posmus, kur veicami darbi. Vienā no posmiem pēc eksperta norādījumiem nepieciešams likvidēt sakritušos kokusm, kā arī jānozāģē kritušo egļu zari, kas traucē straumei.

Projekta vadītāja norāda uz pāri upei pārkritušu egli un teic, ka tā tur arī paliks, jo ūdeni neaiztur, turklāt uz stumbra jau ir izveidojusies sava ekosistēma: “Šādus kokus izmanto mazie meža dzīvnieki, lai pārkļūtu pāri upei, kad augsts ūdens līmenis. Tāpat tepat paliks stumbrs, kurš pārlūzis un iegrimis ūdenī, jo tur veidojas bedrīte, kur taimiņi un lašveidīgie nārsto.”

Otrā punktā, ko apmeklējam, daļu upes nosprostojis bebru dambis, tomēr Inga Hoņavko uzsver, ka arī bebram dabā ir sava nozīme un funkcija: “Tāpēc ne visi bebru dambji ir nojaucami. Bebrs uztur upju līmeni, lai tā neizžūtu. Bebrs pārvietojas pa ūdeni, ieeja mītnē vienmēr būs caur ūdeni, turklāt dambis rada dzīves vidi mitrainēs dzīvojošajiem putniem, kukaiņiem. Tāpēc skatāmies, vai konkrētais dambis ir traucējošs mērķim, proti, upēm Gaujas Nacionālajā parkā galvenā funkcija ir veicināt dabisko lašveidīgo zivju atražošanos. Protams, var pavairot mākslīgi, bet daudzkārt labāk, ja tas notiek dabiski.”

Inga Hoņavko skaidro, ka mazās upītes pašas labi attīrās aukstās ziemās, kad veidojas ledus: “Pašreizējā upju aizkrišana Gaujas Nacionālajā parkā kaut kādā mērā saistīta ar to, ka arī te ir ieviesies egļu astoņzobu mizgrauzis, tāpēc egles krīt upē pastiprināti. Tā ir pēdējo gadu aktualitāte, kritušo koku daudzums ir pārmērīgs, tas jau rada apdraudējumu citai ekosistēmai, šajā gadījumā upju straujtecēm, tāpēc cilvēkam vēlams iesaistīties.” Inga Hoņavko arī skaidro, ka gadījumā, ja cilvēks vēlas savā privātajā teritorijā palīdzēt upei, to nepieciešams saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo kādreiz iedzīvotāji pārcenšas – upes gultnei nav jābūt gludai, bez bedrītēm un perfekti attīrītai no kritušajiem kokiem, tāpēc arī ir nepieciešams    saskaņojums, lai, cilvēkam iesaistoties, dabai tiešām tiktu palīdzēts.

Cēsu novadā atrodas desmit Gaujas pieteku projektā iekļautie posmi: Skaļupes, Vildogas, Līgatnes, Kumadas/Grūbes, Ratnieku upes, Siļķupītes, Vaives, Simtēnupes/ Dzērdupes, Lenčupes, Talītes. Piecu upju (Lorupe, Dauda/Jodupīte, Vējupīte, Egļupe, Nurmižupīte)    posmi atrodas    Siguldas novadā. Abas pašvaldības ir projekta sadarbības partneri. Tāpat ar privāto zemju īpašniekiem, kuri piekrituši straujteču atbrīvošanai, kā arī cīņai ar latvāņiem viņu zemēs esošo upīšu krastos, ir noslēgtas vienošanās par sadarbību. Vairums uzrunāto zemju īpašnieku ir bijuši atsaucīgi un novērtē plānotos darbus kā būtisku atbalstu, īpaši cīņā ar latvāņiem.

Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” kopējais budžets plānots 3,52 miljonu eiro apmērā, un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Darbi turpināsies arī nākamgad, lai pēc tam vismaz piecus gadus cilvēkam vairs nebūtu nepieciešams iejaukties. Līdz ar veicamajiem darbiem gan pirms to uzsākšanas aizvadītajā gadā, gan nākamgad institūta “Bior” zinātnieki veiks monitoringu – zivju uzskaiti, lai iegūtu šos salīdzinošos datus un objektīvi varētu novērtēt paveiktā ietekmi, kā arī ne tikai teorētiski, bet ar zinātnisku pamatojumu apstiprinātu, vai šāda veida ietekmi nepieciešams turpināt. Līdz šim apjomīgi pētījumi šādām upēm nebija veikti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
10

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
20

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
41

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
40

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
71

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
32

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi