Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Zemessardzē dzimumu nešķiro – katrs ir vienkārši zemessargs

Anna Kola
18:00
07.08.2022
72
Zemessardze 1

Sanita Grosberga jau piecus gadus darbojas Zemessardzē. Jāatzīst, lai arī sievietes zemessardzes dienesta rindās nav retums, tomēr pārņem zināms apbrīns, ka viņas tur līdzi vīriešiem – slodze, kas jāiztur, ir tieši tāda pati ikvienam zemessargam, nav svarīgi, vai sieviete vai vīrietis.

Pastāv viedoklis, ka Zemes­sardzē dzimumu nešķiro, tu esi vienkārši zemessargs. To apstiprina arī Sanita Grosberga, smejoties, ka nevienam nekādas atlaides dienestā netiek dotas – visi izpilda vienus un tos pašus uzdevumus un seko vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Jautāta, kā aizsākas zemessardzes ceļš, Sanita teic, ka paldies esot jāsaka draudzenei. “Viņa mani burtiski uz turieni aizvilka. Mēs vienu laiku ļoti aktīvi sportojām, vakaros pēc darba gājām skriet. Drau­dzene teica, ka ir vērts noskaidrot par Zemessardzes iespējām. Tā nu mēs, it kā joka pēc, aizgājām , lai iegūtu informāciju, bet no iestādes jau iznācām ar parakstītiem līgumiem,” smejoties atceras Sanita.“Sākumā, protams, viegli nebija. Kad iestājies Zemes­­sardzē, vispirms ir jāpiedalās pamatapmācības nometnē, kas ilgst trīs nedēļas. Visas mācības bija diezgan smagas, bet jāatzīst, laikam grūtāk bija tieši psiholoģiski – trīs nedēļu garumā tu esi prom no ģimenes, prom no civilizācijas,” ar smaidu stāsta S.Gros­berga.“Režīms ir ļoti stingrs, viss ir tādā lielā skrējienā, gan duša, gan ēdienreizes. Tomēr, par spīti stingrajam režīmam, katru dienu gaidījām ar interesi, jo nemitīgi ir iespēja apgūt ko jaunu, nav bijušas tādas nodarbības, kuras šķistu bezjēdzīgas vai garlaicīgas, visās kaut ko patiešām vērtīgu var iemācīties.” Sanita atzīstas, ka pašai visgrūtākais ir nakšņošana zem klajas debess samirkušās drēbēs, zem vienkārša pončo, kas pārsegts guļvietai. “Esmu ļoti salīga, tāpēc nakšņošana ārā bija viens no vissmagākajiem pārbaudījumiem. Tāpat nakts trauksmes, tas patiešām ir liels izaicinājums arī psiholoģiski. Brīdī, kad esi cieši iemidzis, par spīti slapjajām drēbēm un aukstumam, sākas trauksme un tev pēc divām minūtēm ir jābūt gatavam stāvēt ierindā. Jāpaspēj apģērbties, ja kāds nepaspēj, tad skrien uz ierindu tāds, kāds nu ir,” pieredzē dalās 27.kājnieku bataljona zemessardze. “Katru reizi, no mācībām atgriežos mājās, ir gandarījums – tāda kārtīgi, labi padarīta darba sajūta.” Viņa teic, ka pēc intensīvā režīma, kas pavada katras Zemes­sardzes mācības, atgriežoties ikdienas ritmā, šķiet, ka viss ir tik mierīgi. Pietiek laika visam: nesteidzīgai dušai, pusdienu gatavošanai un citām lietām.

Sanita uzsver, ka viņai, darbojoties Zemessardzē, vienmēr bijis liels ģimenes atbalsts: “Kad iestājos, vecākajai meitai bija desmit gadi, viņa uz mani raudzījās ar lielu lepnumu.” Šobrīd gan Sanita ir paņēmusi pauzi, jo ģimene kļuvusi kuplāka, īpašas rūpes vēl vajadzīgas jaunākajai meitiņai. Kad bērniņš paaugsies, Sanita grasās dienestā atgriezties. “Zemessardze ir brīvprātīgs dienests. Kad varu, tad eju uz mācībām. Tā kā lielākoties mācības notiek sestdienās, svētdienās, tad, protams, ir brīži, kad ir jāapdomā – vai doties uz mācībām, vai šoreiz tomēr pavadīt laiku ar ģimeni.”
Pirms jaunākā bērniņa piedzimšanas Sanita uz mācībām devusies katru nedēļas nogali. “Katru nedēļu jau ir kaut kas cits: tad medicīna, tad kaujas šaušana, tad vēl kaut kas. Būtībā visu laiku notiek kaut kas jauns, ko ir vērts apgūt,” stāsta Sanita.

Taujāta, vai no sākotnējiem biedriem, kas kopā iestājās dienestā, joprojām visi ir palikuši Zemessardzē, Sanita saka, ka nebūt ne. Piemēram, draudzene, kas pamu­­dināja iestāties Zemes­sardzē, izvēlējusies spert soli tālāk – dienēt Latvijas armijā. Bet ļoti daudzi pametuši mācības katrs savu apsvērumu dēļ – kādam pietrūkst laika, citam bijušas veselības problēmas -, savukārt daudzi arī nākuši klāt. “Arī man bija gadījums, kad pamat­apmācībās nometnē radās veselības problēmas, nogulēju lazaretē vairākas dienas, tomēr zināju, ka vēlos iesākto uzdevumu pabeigt līdz galam,” teic Sanita.
Zemessardze dod labu rūdījumu, Sanita nešaubīgi atzīst, ka arī slodze, kas jāiznes katrās mācībās, ir milzīgs ieguvums un ieguldījums veselībā, turklāt vairums mācību notiek svaigā gaisā. Līdztekus organisma un veselības stiprināšanai ar fizisko noslodzi Sanita min kolektīva saliedētību. “Būtībā mēs esam kā otra ģimene – neviens tevi nekad neatstās, ja pagursi, paraus līdzi. Mēs esam ļoti cieši, ļoti tuvi,” uzsver Sanita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
28

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
50

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi