Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Ukraiņu un latviešu jaunieši kopā mācās sadarboties

Iveta Rozentāle
23:00
07.08.2022
39
Nometne Ukraini 1

Dienas nometņu “Cilvēks cilvēkam” mērķis bija sniegt atbalstu, motivēt  domāt par savu dzīvi ilgtermiņā jauniešiem, kas izjutuši dziļus emocionālus un pat eksistenciālus pārdzīvojumus.

Deviņās nodarbībās satikās jaunieši un pusaudži no Ukrainas, kas piedzīvojuši kara šausmas, un vietējie, kuri kādu nopietnu iemeslu dēļ izjūt trauksmi, depresiju. Ukrainas kara bēgļiem te bija iespēja ne tikai sajust līdzcilvēku rūpes, bet arī integrēties Cēsu sabiedrībā, jaunieši dalījās savas tautas kultūras tradīcijās, uzlaboja valodu prasmes.

Biedrības PINS pārstāve Sarma Brauna uzsver, ka nometne paredzēta arī jauniešiem, kas saskārušies ar sociālām problēmām, piedzīvojuši tuvinieka zaudējumu, vardarbību vai smagas sekas atstājis kovida laiks. S.Brauna vērtē, ka dažam tādēļ grūtāk veicas ar mācībām, citam ir neizskaidrojamas dusmas, neiecietība: “Pandēmijas laiks ir sarežģījis jauniešu attiecības, radījis spriedzi, nesaskaņas. Ir svarīgi ar to strādāt. Nometnes laikā jaunieši pilnveidoja kritisko domāšanu savu sajūtu un garīgā stāvokļa novērtēšanai, mācījās atpazīt stresu un depresiju, kā arī uzlaboja prasmes saprast un kontrolēt savas emocijas, ko izraisījuši dziļi emocionāli pārdzīvojumi.”

Nometne, deviņas nodarbības divos mēnešos, bija aktīva, sportiska. Biedrības PINS pieredze rāda, ka praktiska un radoša darbošanās palīdz pārslēgties garīgi- no depresijas un izmisuma uz praktiskumu, aktivitāti un radošumu. Katrā no deviņām nodarbībām bija divas daļas – pirmajā vairāk tika strādāts ar to, kā mainīt garīgo un fizisko veselību, kas nepieciešamas, lai jaunietis justos mierīgi un droši. Nodarbības otrajā daļā jaunieši tiks mudināti domāt, kā Cēsīs un apkārtnē varētu veselīgi un interesanti pavadīt laiku. Jaunieši organizēja volejbola un basketbola turnīrus Cēsu stadionā, devās pārgājienos, brauca ar velosipēdiem, laivām, SUP dēļiem, plostu.

Ukrainiete Olha Nesterova ir no Toreckas, kas atrodas Doņec­kas apgabalā. Viņa Latvijā ir no marta, mācības attālināti turpina Ukrainā. Olga atzīst, ka pilnībā izbaudīja visas projekta aktivitātes: “Tā ir tik brīnišķīga ideja – būt kopā latviešiem un ukraiņiem, sadarboties, jo ikdienā ukraiņiem ir grūti iepazīties ar vietējiem jauniešiem, neiesi taču tā vienkārši uz ielas klāt, vēl jo vairāk, ja traucē valodas barjera. Nometne deva iespēju komunicēt ar latviešiem, kā arī dalīties ar savas tautas tradīcijām, paradumiem, saviem iecienītajiem sporta veidiem, ikdienu. Ir brīnišķīgi iepazīt gan vietējo kultūru, gan dalīties ar savējo. Ceru, ka pēc kopā pavadītā laika kļūsim par draugiem, bet pēc tam, kad man būs iespēja atgriezties dzimtenē, atbraukšu paciemoties. Latvijā esmu pirmo reizi, nevarēju iedomāties, ka man te tik ļoti iepatiksies. Redzu, cik ļoti latvieši saprot ukraiņus, cenšas mums palīdzēt. Man ļoti patīk, ka Cēsīs tik tuvu ir daba, te var jauki pavadīt laiku, īpaši vasarā. Apkārtnē ir ezeri, ir iespēja nopeldēties. Protams, vislabāk, ja to var darīt kopā ar draugiem.”

Anna Pētersone ir no Taurenes. Jauniete “Druvai” pastāsta, ka viņai ir ļoti svarīgi iepazīt ukraiņus, sadraudzēties, jo arvien vairāk šo cilvēku dzīvo mums līdzās: “Tieši nometnē varēju iepazīt viņus tuvāk.”

Arī Angelika Šūmane pēc ukraiņu jauniešu iepazīšanas sacīja: “Sapratu, ka viņi ir ļoti sirsnīgi un draudzīgi, patiešām grib ar mums draudzēties. Patika, ka kopīgi pavadījām laiku dažādās aktivitātēs, braucām uz dažādām vietām.”

Anna bija pārsteigta, ka borščs ir ukraiņu ēdiens: “Man likās, ka tas ir krievu ēdiens. Atklājums man bija arī vareņiki, ko visi kopā taisījām. Tos var vārīt gan ūdenī, gan eļļā. Eļļā pagatavotie visiem ļoti garšoja un pazuda no trauka ātri.” Tāpat Anna sacīja, ka šī bija iespēja pilnveidot krievu valodas zināšanas. Arī Angelika atzina, ka runāt ar cittautiešiem krieviski ir citādi, nekā mācīties šo valodu skolā.

Sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Kristīne Ratniece vērtē, ka ir atšķirība, vai klausies skolotāja teiktajā, vai mēģini veidot dialogu ar vienaudzi. Savukārt Sarma Brauna uzsvēra, ka ir jaunieši, kuri skolā nelabprāt mācās, bet, ja vecāki neceļo, tad bērnu krievu vai angļu valodas zināšanas ir ļoti minimālas. S.Brauna pastāsta, ka nometnē bija ukrainis, kurš jau iemācījies daudzas frāzes latviski un arī spēj saprast latviski teikto. Tāpat viņa novērojusi, ka ukraiņi labprāt pārvietotos ar velosipēdu, bet to iegādāties nevar: “Tāpēc meklējām cilvēkus, kuriem ir velosipēdi, ko paši vairs nelieto, lai varētu tos dot ukraiņiem. Ir svarīgi saprast, kas viņiem patiešām ir nepieciešams, lai vislabāk varētu palīdzēt.”

Nometni rīkoja biedrība PINS sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību un Sociālo dienestu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
164

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
430
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
12
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi