Uz senioru sporta un atpūtas dienu zaubēniešus un citus Cēsu novada pagastu seniorus aicināja Zaubes senioru biedrība “Sidrabozols”.
Amatas apvienības pārvalde šādas sporta un atpūtas spēles vecākā gadagājuma iedzīvotājiem rīkoja otro gadu, pirmo reizi tajās piedalījās senioru biedrības no visa novada. Ja pērn bija trīs komandas, šogad to skaits dubultojās, tiesa, pieteicās tuvākie – Nītaures, Līgatnes, Ģikšu iedzīvotāji, mājinieki. Lai arī gribējās sagaidīt vēl plašāku pārstāvniecību, atbraukušie atzina, ka jābūt pacietīgiem, lai ieinteresētu arī citus. Dažas biedrības, kuras aicināja uz pasākumu, norādījušas, ka dalībnieki neesot sportiski, neko nevarēšot. Te gan jāteic, ka šādā pasākumā izvēlētie pārbaudījumi vairāk bija atpūta, nevis sports.
Sporta un atpūtas diena sākās ar kopīgu stāšanos laukumā, veiksmīgu pasākumu vēlēja sacensību galvenais organizators un tiesnesis Ēriks Bauers, skanēja citi laba vēlējumi, tad komandas devās pildīt uzdevumus. Pirkstu veiklību varēja demonstrēt pupiņu šķirošanā, rokas precizitāti šautriņu mešanā, bumbiņas mešanā riepās, maisiņu mešanā, zābaka mešanā, vēl dažos pārbaudījumos, bija arī šaušana ar pneimatisko šauteni. Šajā pārbaudījumā dāmas atcerējās, ka vienīgo un pēdējo reizi šaujamo rokā ņēmušas, mācoties skolā, tāpēc itin bieži mērķis palika neskarts. Diena izvērtās jautra, komandas savējiem uzgavilēja par veiksmīgu metienu, uzmundrināja, kad maisiņš vai bumbiņa nelidoja tur, kur vajadzētu. Katra individuālais rezultāts deva punktus komandai, jo cīņa notika par uzvaru kopvērtējumā.
Pēc individuālajiem pārbaudījumiem sekoja kopīgas pusdienas, baudot uz ugunskura vārītu zupu, tad sekoja komandu spēles soļbolā un dvieļbolā. Soļbols, proti, futbols, kurā pa laukumu drīkst pārvietoties tikai ejot, nevis skrienot, raisīja daudz emociju. Dalībniekiem grūti nācās sevi bremzēt, lai nesāktu skriet, kas neizbēgami notika atkal un atkal. Jautri gāja arī dvieļbolā, kur bumba pāri volejbola tīklam bija jāmet, diviem dalībniekiem turot dvieli, bet pretiniekiem to tāpat jācenšas uzķert. Abos šajos sporta veidos pārāki bija Nītaures seniori no komandas “Labākie gadi”, taču tas viņiem nedeva uzvaru spēļu kopvērtējumā. Nācās samierināties ar otrās vietas medaļām. Otro gadu pēc kārtas itin pārliecinošu uzvaru izcīnīja Amatas pagasta senioru biedrības “Dzīvesprieks” komanda, bet trešajā vietā mājinieki, komanda “Sienāži”.
Biedrības “Dzīvesprieks” vadītāja Aleksandra Freivalde, jautāta, kas ir viņu noslēpums, ka atkal svinēta uzvara, saka, ka par to neesot aizdomājusies: “Varbūt vairāk kustamies? Varbūt mums lielāks cīņas spars? Tiešam nezinu, bet visi esam ļoti saliedēti, kā viena komanda.”
Viņa atzīst, ka uzvara, protams, dod pacilājošas sajūtas, bet galvenais tomēr ir kopā būšana: “Īpašs prieks par tiem mūsējiem, kuri pirmo reizi piedalījās, tagad viņi saprot, cik ļoti jauki būt kopā. Viņi deva lielu ieguldījumu komandas uzvarā.”
Šāds pasākums dod iespēju satikt citu biedrību, pagastu seniorus, parunāties, atcerēties, un, kā vairākkārt izskanēja, pēc tam atkal kādu brīdi garastāvoklis pacilāts. Apbalvošanas ceremonijā it kā pa jokam izskanēja doma, ka nākamās sporta un atpūtas spēles varētu rīkot uzvarētāji, un viņi jau tūlīt bija gatavi teikt – jā! A. Freivalde saka, ka viņi apņemas rīkot pasākumu, ja vien talkā ar savu pieredzi un citu nepieciešamo nāks Ēriks Bauers: “Bez viņa jau te nekas nenotiktu! Ja Ēriks būs ar mums, mēs būsim ar viņu un rīkosim!”
A.Freivalde aicina arī citas senioru biedrības nākamgad atsaukties un piedalīties: “Iespējams, cilvēks, kuram ir zināms skaits gadu un kurš nekad nekur nav piedalījies, nodomā, ka tas nav viņam piemērots, ka viņš neko nepratīs. Varbūt trūkst ticības sev, bet pupiņas šķirot jau katrs prot! Ir jāatbrauc, jāizbauda, un tad domas mainīsies!”
Komentāri