Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Ļauties konkrētā brīža sajūtām

Jānis Gabrāns
17:04
22.08.2022
180
Emilija Copy3 1

Uz šīs vasaras koncertu skatuvēm Vidzemē itin bieži varam redzēt un dzirdēt cēsnieci Emīliju Kati Tomsoni. Savā feisbuka profilā viņa raksta, ka ir meitene ar ģitāru, koncertos uzstājas viena vai kopā ar čellistu Paulu Skujiņu, retumis arī plašākā sastāvā.

– Kā satikāties ar ģitāru?

– Pamatskolas laikā gājām Cēsīs pa ielu, ieraudzīju mūzikas skolas plakātu,  nolēmu, ka gribu mācīties ģitāru.Laikam vienu gadu nomācījos, vairāk neizturēju. Taču ģitāru gribēju apgūt, nonācu pie Gunta Vecgaiļa, pie kura mācījos gadus desmit. Viņam vislielākais paldies, tā bija gan dzīves, gan ģitāras skola, ieguvu ļoti daudz.

Sākumā domāju, ka varu tikai spēlēt, bet citi teica, ka varētu arī uzdziedāt! Pati gan domāju – nē, tas nav mans, taču pamēģināju un kādā brīdī sapratu, ka tas pat ļoti ir mans.

Attiecībā uz ierakstu – meitene ar ģitāru – , tas laikam raksturo to, ka ģitāra vienmēr ir ar mani vai nu rokās, vai mašīnā. Tā abas kopā klejojam.

 - Nav gribējies spēlēt grupā?
– Skolas laikā ģimnāzijā bija sava jauniešu grupa, bet pēc tam katrs meklēja savu ceļu, un, ja nav vienotas vīzijas, nekāds turpinājums neseko. Bet tie bija forši laiki.

– Parasti uzstājaties viena vai kopā ar čellistu Paulu Skujiņu.
– Jā, visbiežāk tieši ar Paulu, jo esam radinieki un ļoti labi saprotamies, dažkārt tas pat pārsteidz. Kādreiz saskatāmies un sākam kādu dziesmu spēlēt no tās vietas, kur katrs bijām iedomājušies, redzam, ka esam iedomājušies vienu un to pašu. Tas laikam kādā DNS kodā ielikts.

Mēs vienmēr smejamies, ka patiesībā jau uzstājamies nevis duetā, bet kvartetā, jo ģitāra un čells ir instrumenti, kuru formas atgādina cilvēka aprises.

– Vieglāk uzstāties kopā ar kādu vai vienai ar ģitāru?
– Man pašai šķiet, ka vieglāk ir vienai, jo tad esmu aci pret aci ar publiku, ne ar ko nav jādalās, viss atkarīgs tikai no pašas. Ja esmu kopā ar kādu,    uzmanība jāvelta arī viņam. Protams, atbildība vienai ir lielāka.

– Kā izvēlaties koncertiem repertuāru, tas ir konkrēts vai mainīgs?
– Man patīk mainīt, esmu sajūtu cilvēks. Ja jūtu, ka kādai ieplānotajai dziesmai nebūs atsaucības, nespēlēju, un otrādi, iespējams, ir kāda, ko sen neesmu izpildījusi, bet jūtu, ka tā būs īsti vietā. It kā jau man ir stipra matemātiskā aprēķina puse, bet mūzikā vados tikai pēc brīža sajūtām.

Ir kaut kāds līdzsvars. Ikdienā varbūt matemātiskais gūst virsroku, bet uz skatuves tas paliek otrajā plānā.

– Vai mūzikas krājumā ir arī pašas kompozīcijas?
– Man savu dziesmu būtu veselam albumam, nav tikai laika ierakstam. Ja šajā vasarā atliks laiks, starp visu to, kas ieplānots, ierakstīšu.

Runājot par dziesmu izvēli, melodija ir svarīga, bet ne mazāk svarīgi ir vārdi. Šī laika mūzikas iezīme – tā kļūst arvien nekvalitatīvāka, neuzrunājoša, cilvēks paklausās minūti, divas un izvēlas nākamo. Ja varu likt cilvēkiem ieklausīties dziesmas vārdos, tas ir ļoti svarīgi. Manuprāt, problēma arī tā, ka mūziķi paši raksta vārdus, un tas notiek pēc principa-ko redzu, par to dziedu.

– Atliek piekrist, jo lielie komponisti – Pauls, Liepiņš, Lū­sēns, Brauns – nekad paši nesacerēja vārdus, bet vienmēr ņēma kvalitatīvu dzeju, kas tiešām uzrunā.
– Tāpēc viņu dziesmas dzīvo, jo ir teksts, kas rakstīts kā dzeja, nevis radīts vārdu savārstījums, lai iederētos dziesmā. Pamatā ir dzīvs teksts, kuram radīta mūzika, un tas ir vispareizākais.
Manuprāt, vislabāk noteikt, vai ir labs teksts, pārbaudot, vai dziesmas vārdus var izlasīt kā dzejoli. Ja tajos ir kāds vēstījums, viss kārtībā, bet bieži uzmet acis tekstam un saproti, ka labāk nelasīt.

– Uz skatuves kāpjat, lai iegūtu sajūtas?
– Jā, tas ir to vērts. Esmu adrenalīna atkarīgā, un skatuve to dod. Man ļoti patīk spēlēt un dziedāt, rekords – darīju to astoņas stundas no vietas. Ja cilvēkiem patīk – es daru! Ja redzu, ka cilvēkiem tas rada prieku, dod pozitīvas emocijas, man nav grūti, lūdzu! Es tajā brīdī jūtos no tiesas laimīga!

Nevaru vien beigt brīnīties, cik daudz enerģijas skatītāji spēj iedot. Es arī pretī cenšos dot maksimumu, jo publika uzreiz jūt, vai dari no sirds vai tikai atstrādā. Es vienmēr daru ar maksimālo atdevi, tāpēc mani tracina, ja redzu atstrādāšanu kāda cita sniegumā. Ja esi izvēlējies kaut ko darīt, ja ir talants, bet tu dari, lai tikai pelnītu, man tas ļoti nepatīk, un to arī nebaidos pateikt.

– Nebaida, ka sāksies rutīna?
– Vislabākā atpūta no tās – kaut uz brīdi nomainīt darbības veidu. Bez darba es nemāku, vienmēr izdomāšu, ko darīt. Cilvēki dzīvi vērtē, mēra dažādi, kāds darba, gadu stāžos, cits – profesijās, automašīnās, pulksteņos, bet, manuprāt, ļoti svarīgs ir notikumu blīvums, piepildījums, un tam nav jābūt vienā jomā. Tikko man rodas sajūta, ka mūzikas par daudz, atrodu citu nodarbi, tad esmu atpūtusies un piepildīta. Iesai­s­tījos pilsētas svētku, rallija “Cēsis” rīkošanā, un tas ir pavisam cits adrenalīns, cits uzlādējums.

Tas ir kā ar mīļu cilvēku, ar ko esi diendienā kopā, bet tad viņš uz kādām dienām aizbrauc, pēc tam satikšanās ir tik patīkama. Kad pēc nedēļas atkal paņemu ģitāru, viss ir kā pirmo reizi, tāpēc no rutīnas nebaidos.

Neesmu cilvēks, kurš var strādāt ilgi, ilgi un gaidīt rezultātu ilg­termiņā. Man vajag īso versiju, piemēram, uzcepu pankūkas, kāds saka – garšīgi. Lūk, ir tūlītējs rezultāts, un man tas patīk!

– Cēsu svētkos piedalījāties programmas veidošanā eksperimentālajam kvartālam, kas atradās bijušās neredzīgo rūpnīcas teritorijā.
– Man Cēsis caur to pavērās kā no cita skatupunkta. Mēs te varbūt esam pārāk piezemēti savās izklaidēs, un šis bija cits mēģinājums. Pasākumā kāds kungs teica, ka viss jau labi, bet vieta degradējot to sajūtu, taču man likās, ka tieši šī urbānā vide deva pievienoto vērtību pasākumam. Ka viss nav sterili, perfekti, ka tur ir vēsture, kurai nevaram paiet garām. Bet cilvēki ir dažādi, jo dažādāk izpaužamies, jo labāk.

– Esat vēl studente?
– Jā, studēju starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju. Būs pēdējais gads, jāiet praksē. Sākumā domāju, ka mana sfēra būs ekonomika, patīk rēķināt, bet tad sapratu, ka šajā darbā būs jā­strādā birojā no deviņiem līdz pieciem. Teicu sev – Emīlija, tev taču patīk cilvēki, tev vajag kontaktēties!- un tad nosliecos par labu diplomātijai.

– Bet nākotne un mūzika?
– Te ir atkal stāsts, ka nevajag tik ļoti iespringt vienai sfērai. Jo krāsaināk, jo labāk. Visu var apvienot, arī diplomāts var uzdziedāt. Iespējams, tas ir jaunības maksimālisms, par to parunāsim, kad man būs 40!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
46

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi