Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ne viegli aizbraukt, ne atgriezties

Sarmīte Feldmane
23:00
26.09.2022
3
Reemigranti 2 1

“Satikšanās Latvijā” – tā saucās Vidzemē dzīvojošo remigrantu ģimeņu tīklošanās pasākums, kas notika Liepā.

“Šogad vismaz Vidzemē par atgriešanos interese ir mazāka,”saka Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos Eva Meijere un pastāsta, ka    gada sākumā interese bijusi liela. Tad Krievija iebruka Ukrainā, daudzi sāka šaubīties, vai atgriezties, un ne viens vien tieši tāpēc izlēma ieceri vēl uz kādu laiku atlikt. “Ja ne kara dēļ, tad tagad tāpēc, ka viss kļūst dārgāks, cilvēki domā, kā nopelnīs, izdzīvos. Tie ir racionāli apsvērumi ,” atklāj E.Meijere.

Diemžēl nav precīzas informācijas, cik cilvēku atgriezušies, cik domā to darīt. Vidzemes plānošanas reģions zina vien par tiem, kuri interesējas par iespējām un atbalstu, kādi būs pieejami Latvijā, kad atgriezīsies.

“”Satikšanās Latvijā” – tā bija iespēja vidzemniekiem, kuri atgriezušies, satikties, iepazīties. Bijām domājuši vasarā rīkot nometni bērniem, bet interese bija maza, jo ģimenēs bērni ir dažāda vecuma. Arī uz Liepu atbraukušas ģimenes ar astoņus mēnešus līdz 14 gadus veciem bērniem,” stāsta E.Meijere un uzsver, ka svarīgākais ir, ka visi te jūtas labi, dibina kontaktus.

Ģimenes gan dalījās pieredzē, kā gājis mītnes zemē, gan, kā atkal iedzīvoties Latvijā. Visi kā noderīgu novērtēja psihoterapeita Dr. Artūra Miksona lekciju, kā pārvarēt atgriešanās izaicinājumus un kā iedzīvošanos Latvijā padarīt pēc iespējas mierīgāku un harmoniskāku visai ģimenei. Ne viens vien atzina, ka dzirdētais būtu ļoti noderējis jau agrāk, bet tagad dod izpratni pašiem par sevi gan, kad aizbrauca uz ārzemēm, gan tagad, kad atgriežas.

“Katrs cilvēks ir citāds, katram veidojusies sava situācija, ar kādām domām un jūtām atgriežas. Ja ar domu, tur nesanāca, te ir iespējas, bet, kā uz mums skatīsies pazīstamie, jo aizbraucām uz paradīzi, bet, redz, atgriežamies – ir svarīgi ar šīm sajūtām tikt galā. Sava krīze jāpārdzīvo katram, būtiski izprast, kas ar tevi notiek, kāpēc bērni uz pārmaiņām reaģē tieši tā, kā ar viņiem runāt. Jāatbild uz jautājumu – vai esam gatavi sevī kaut ko mainīt vai tikai bērnos,” “Druvai” pastāstīja A.Miksons un uzsvēra, ka vispirms vecākiem jāsaprot, ko viņi zaudējuši, ko ieguvuši, un tad jārunā ar bērniem. “Pašiem jānotic, ka atgriešanās bijis pareizs lēmums, tikai tad varēs bērniem stāstīt to kā faktu,” klāstīja A.Miksons, piebilstot, ka būtiski, cik veci ir bērni, kad aizbrauc uz citu valsti un atgriežas Latvijā. “Tas vecāku ziņā, cik lielā mērā pieņemt jauno identitāti valstī, kurā dzīvo, cik saglabāt latvisko,” atgādina psihoterapeits.

Tikšanā vietā, Liepas “Maizes mājas” klētiņā, pie sienas pasaules karte. Tajā atzīmēta Brazīlija, ASV, Beļģija, Vācija, Nīderlande, Lielbritānija, Norvēģija, Dānija, Jaunzēlande, Austrālija, Krievija – valstis no kurām uz dzīvi Vidzemē atgriezušies tautieši.

Liepiņu ģimene atgriezās augusta vidū. Cēsnieku Kasparu uz Beļģiju pirms 14 gadiem aizveda sportista gaitas, rīdziniece Iveta pie viņa devās pirms 13 gadiem. “Katru gadu vasarā uz diviem mēnešiem braucām atvaļinājumā. Šoreiz nolēmām palikt,” stāsta Iveta, bet Kaspars piebilst: “Kad pārcēlāmies uz Beļģiju, jau bija zināms, ka atgriezīsimies. Pirms četriem gadiem Cēsīs nopirkām māju. Te man ir savs uzņēmums, kas visu laiku darbojas, lai, kad atgriezīšos, būtu darbs.” Ārzemēs nopelnītais tika ieguldīts dzīvei Latvijā.

Ģimenē aug meita Keta un dēls Ernests. “Palaimējās dabūt viņiem vietu skolā un bērnudārzā. Bērni pārmaiņas nejūt, apkārt pazīstami cilvēki. Tie, pie kuriem braucām ciemos, tagad ir blakus ikdienā. Vecāki un radi, protams, priecājas, ka atgriezāmies. Neviens neteica, lai padomājam, vai vajag to darīt,” atklāj Iveta.

Cēsniece Inga Madžule prom no Latvijas bija 20 gadus. Desmit nodzīvoti    Austrālijā, tikpat Vācijā. “Nedomāju, ka kādreiz atgriezīšos, bet to izdarīju bērnu dēļ.    Redzēju, kā draudzenēm ārzemēs aug bērni, ar vecvecākiem nevar sarunāties, negrib braukt uz Latviju. Sapratu – ja paliksim, bērni nerunās latviski, nebūs nekādas piederības Latvijai. Gribu, lai bērni runā latviski, pierunāju vīru, viņš ir austrālietis. Astoņus gadus nodzīvoja Latvijā. Sākumā viss te patika, bet laikapstākļi, nomākti cilvēki un tad vēl kovids darīja savu, viņš uz laiku aizbrauca atpakaļ,” pastāsta cēsniece un uzsver, ka izdarīt izvēli nekad nav viegli. Jo bērni mazāki, jo viņiem pārmaiņas vieglākas. Ingas ģimenē aug trīs bērni.

Inga pastāsta, ka pazīst vairākas ģimenes, kuras atgriezušās no ārzemēm . “Mums daudz kopīga, ko parunāt. Ir arī ne viena vien jauktā ģimene, kur viens nav latvietis,      šādu ģimeņu satikšanās ir ļoti vērtīgas. Mums ir dažādas pieredzes gan ārzemēs, gan atgriežoties, varam padalīties,” saka cēsniece un šādu ģimeņu satikšanos novērtē kā lielu ieguvumu katrai.

Satikšanās reizē savas nodarbības bija bērniem, savas vecākiem un arī visiem kopā. Tika dancots, cepta maize un prieku sagādāja koncerts un kopādziedāšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
8

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
20

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
40

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
40

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
69

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
32

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
6
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi