Vecpiebalgā satikās divarpus simti pedagogu, lai ieklausītos un iedvesmotos pirms darba jaunajā mācību gadā.
Amatas novada pašvaldības apvienotā Izglītības pārvalde uz tikšanos Vidzemes septiņu novadu lauku skolu skolotājiem
bija aicinājusi Izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, izglītības programmas „Iespējamā misija” direktori
Mārīti Seili un Latvijas Nacionālā teātra aktierus Ditu Lūriņu, Mārtiņu Eglienu un Mārci Maņjakovu. Pedagogus, kuri saņēma Atzinības rakstus, ar muzikāliem priekšnesumiem sveica skolniece Adrija Žagare un Vecpiebalgas sieviešu ansamblis “Lūna”.
Veidojiet sevi par skolotāju – līderi, neesiet
skolotājs, kurš liecas skolēnu, vecāku un sabiedrības priekšā –
tāds iedvesmojošs motīvs caurvija konferenci.
„Skolas lielums sākas ar skolotāju – līderi, kopiet sevī to, esiet lepni par darbu, ko darāt!” šādi kolēģus rosināja
Izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska. Viņa izteica cerību, ka daudzi
lauku ļaudis jau tagad novērtē
pedagogu devumu bērnu skološanā. „Tie ir vecāki, kuri 1. septembrī bērnu uz skolu pavada ar vārdiem: „Tevi sagaidīs priecīgs, labs skolotājs, kuru mēs cienīsim, ar kuru mēs sadarbosimies,” sacīja Dina Dombrovska.
„Uz Vecpiebalgu braucu pēc spēka,” konferences dalībniekiem sacīja ministre Ina Druviete, liekot saprast, ka vadīt ministriju nav viegli, jo nākas dzirdēt un pārdzīvot pārmetumus, izteiktus visai stipros vārdos. Ministre
atzina, ka, strādājot izglītības procesu vadībā, bijis arī daudz gandarījuma brīžu. „Mūsu izglītības sistēma ir laba un skolotāji ir labi,” pārliecību pauda ministre un piebilda, ka izglītības sistēmā, kādu to šobrīd piedāvā
valsts, ir daudz darāmā, bet „jāpārstāj visu sabiedrības problēmu sakņu meklēšana tikai skolā. It kā
nebūtu ne ģimeņu, ne māju, ne ciemu.”
Lauku skolu pedagogi, skolu direktori, pašvaldību vadītāji klausījās ministres vērtējumos un prognozēs par to, kas sagaidāms valsts attieksmē pret nelielām lauku pamatskolām un vidusskolām. „Skolu skaita samazināšanas process ir apstājies,” uzsvēra
Ina Druviete, bilstot, ka pašvaldības šogad slēgušas vien trīs skolas, bet krietni vairāk vērojami citi procesi – skolām celtas piebūves, racionāli iekārtotas līdzšinējās izglītības iestāžu telpas, būvēti bērnudārzi. Ministre uzsvēra, ka Latvijā izglītības sistēma veidota tā, lai būtu divkārša pārvaldība. Tā nav visur pasaulē. Latvijā izglītības saturu kontrolē valsts, bet skolas darbību ikdienā un mācību iestāžu tīklu – skolu dibinātāji –
pašvaldības. „Tā vajadzētu turpināt,” uzsvēra ministre.
Ir vērts saglabāt tagadējo skolu tīklu, parūpēties, lai darbu turpina
lauku pamatskolas un vidusskolas, lai lauku bērni neaizplūst no dzimtajām vietām un reizē arī –
lai pedagogi laukos saņem labu atalgojumu – tāda bija Inas Druvietes pozīcija. Brīdī, kad tika uzdoti pāris jautājumi, ar kādiem lēmumiem valsts to īstenos, ministrei bija jāatzīst tas, ko visi zālē jau tāpat zināja – viņa šajā amatā strādās vēl tikai divus mēnešus. Pēc tam būs vēlēšanas,
Ministru kabineta veidošana
no jauna un neatkarīgajā Latvijā darbu sāks nu jau 20. izglītības un zinātnes ministrs.
Ina Druviete gan prognozēja, ka nākamā ministra vadībā
turpināsies darbs pie jaunas sistēmas radīšanas – kā pedagogu darba finansēšanas sistēmu padarīt taisnīgāku, jo metodi “Nauda seko skolēnam” viņa darba novērtēšanā uzskata par nepilnīgu, it sevišķi attiecībā uz pedagogu, kas strādā mazās lauku skolās.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents vaicāja, vai lauku vidusskolās būtu vēlams ieviest arī
profesionālās ievirzes programmas, tā noturot savā skolā vietējos jauniešus. Ina Druviete to raksturoja kā neveselīgas konkurences radīšanu profesionālām skolām, kuras patlaban modernizē, ieguldot lielus līdzekļus. Ministre uzsvēra, ka mācīties vidusskolā nozīmē būt ceļā uz augstāko izglītību. Arī tad, ja, beidzot 9. klasi, skolēns vēl neapjauš kādā tieši jomā. „Skolēni jāmudina iegūt augstāko izglītību, un tas jādara vidusskolā,” bija pārliecināta Ina Druviete.
Pārdomas rosinoša bija “Iespējamās misijas” programmu direktores Mārītes Seiles
lekcijas tēma par to, ka viduvējību laiks pagājis. Šodienas cilvēks nevarot vairs kā padomju gados – dzīvot un justies labi, apzinoties sevi kā viduvējību. Lai dzīvotu labi, šodiena prasa izrauties no viduvējības. M.Seile ļāva aizdomāties, ka tas ir iespējams, ja cilvēks izrāda iniciatīvu izraudzītajā profesijā – “domā kā uzņēmējs” vai arī
“rīkojas kā amatnieks”, kurš
liek parakstu zem katra sava darba un ar paveikto lepojas. Lektore klausītāju simtiem zālē lika domāt, ka darbs pedagoģijā kļūst arvien
nozīmīgāks, lai klasē netiktu audzinātas viduvējības, skolotāji strādātu ar aicinājumu, ka no katra audzēkņa izaugs izcilība kādā no jomām. Mārīte Seile vedināja spriest, ka meistarīgs skolotājs pratīs strādāt tā, lai jauniešos zinātkāre ņemtu virsroku, skolēni būtu gatavi arvien jaunu zināšanu uzņemšanai, jau skolas laikā veidotos par personībām.
To, cik lustīga un vienota var būt pedagogu saime, izdevās pārliecināties jau pēc pāris Nacionālā teātra dziedošo aktieru izpildītajām dziesmām. Viņi, it sevišķi runātājs – Mārtiņš Egliens,
labi zināmas un arī tautā iemīļotas dziesmas no skatuves pasniedza tā, ka auditorija pārvērtās par vienotu kori. Pēc aizrautīgās koncerta daļas aktieris bija gandarīts, ka lieliski izdevies skolotājus
iekustināt līdzi dziedāšanai, un
piebilda, ka varenā, dziedošā
pedagogu saime aktieriem no Vecpiebalgas uz Rīgu līdzi devusi pozitīvas emocijas, ar kurām viņi dzīvos ilgāku laiku.
Mairita Kaņepe
Komentāri