“Cēsu klīnika ir drošības sala visiem Cēsu novada iedzīvotājiem un ne tikai. Turklāt tā ir piemērs, kad racionāli izvērtēts, ko slimnīca spēj nodrošināt, un to arī kvalitatīvi veic. Godīga attieksme vairo uzticēšanos,” tā pēc iepazīšanās ar Cēsu klīniku paudusi veselības ministre Līga Meņģelsone.
Pirmajai reģionālajai darba vizītei, lai izprastu situāciju slimnīcās, kas darbojas ārpus galvaspilsētas, ministre Līga Meņģelsone izvēlējusies Cēsu klīniku, jo ārstniecības iestāde piedalījās veselības aprūpes darbinieku atalgojuma sistēmas pilotprojektā, pastāstīja Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Ministre iepazinās ar darba samaksas ieviešanas praksi un iestādes secinājumiem par to.
Sarunās ar klīnikas ārstniecības un aprūpes personālu un tā vadību ministre uzklausīja speciālistu atsauksmes par ikdienas darba plānošanu, labās prakses piemēriem un problēmām, kā arī ierosinājumus par nepieciešamajiem sistēmiskajiem uzlabojumiem.
Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, runājot par sistēmiskiem uzlabojumiem valstiskā līmenī diagnostikā un ārstniecībā, atzinusi, ka “ir būtiski izstrādāt vienotas vadlīnijas un pieeju valstī, kas ļautu pacientam nodrošināt garantētu pēctecību jebkurā veselības aprūpes iestādē gan ārstniecībā, gan aprūpē. Un, tās ieviešot, vienlaicīgi jābūt nodrošinātam faktiskajām izmaksām atbilstošam finansējumam”.
Iepazīstot klīniku, L.Meņģelsone atzinīgi novērtējusi iestādes mērķtiecīgo darbu, uzsverot, ka slimnīca izprot savas kompetences robežas un sekmīgi tajās darbojas, mērķtiecīgi attīsta Bērnu veselības centru un diennakts pediatrisko palīdzību, kā arī nodrošina diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību un veicina mazinvazīvās ķirurģijas iespējas.
Veiksmīgas sadarbības un uzticēšanās veidošanai ikvienā ārstniecības iestādē ir pacientu pieredzes apzināšana, paudusi L.Meņģelsone. Lai noskaidrotu pacientu pieredzi un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un drošumu, Cēsu klīnika kopš 2020. gada nogales veic elektronisku aptauju par stacionāra pacientu pieredzi, sākot no uzņemšanas posma līdz pat izrakstīšanas brīdim. D.Valnere “Druvai” pastāsta: “Pacienti jau pēc izrakstīšanas saņem saiti uz aptauju, kurā novērtē visus posmus un procesus. Arī agrāk pacientu pieredzi mērīja ar sūdzību un ierosinājumu izskatīšanas sistēmu, bet jaunajai pieejai ieguvums ir valstiskais līmenis, jo pēc tādas pašas metodoloģijas to pēta arī citas slimnīcas. Turklāt janvārī Cēsu klīnika veica arī iedzīvotāju aptauju par veselības aprūpes iespējām un dažādiem reputācijas aspektiem Cēsu klīnikā. Pacientu pieredze ir ļoti būtiska, ņemot to vērā, varam uzlabot procesus un pakalpojumu kvalitāti, saprast, kur ir vajadzīgi sistēmiski uzlabojumi.”
Ministre arī uzsvērusi pašvaldības lomu slimnīcas saimniecisko jautājumu risināšanā, piebilstot, ka kvalitatīva veselības aprūpe ir viens no būtiskiem argumentiem iedzīvotājiem, izvēloties dzīvesvietu. L.Meņģelsonei tiekoties ar SIA “Cēsu klīnika” valdi un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti, un vietnieci Inesi Suiju-Markovu, pašvaldības pārstāvji apliecinājuši, ka vietvara atbalsta Cēsu klīnikas izvēlēto attīstības ceļu, un tas saskan ar pašvaldības rīkotās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kur aptuveni 90% respondentu uzskata Cēsu novadu par drošu dzīvesvietu ar atbilstošām veselības aprūpes iespējām. Pārrunāti ne tikai klīnikas attīstības jautājumi, bet arī situācija primārās veselības aprūpē novadā.
Vizītes noslēgumā Veselības ministrijas pārstāvjiem bija iespēja apskatīt Cēsu klīnikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļu, Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļu, Vidzemes Mazinvazīvās ķirurģijas dienas centru, Bērnu veselības centru un Iekšķīgo slimību nodaļu, kas pēc pārbūves jau gadu darbojas modernizētajās telpās. Vizītes noslēgumā ministre atzinusi, ka darbinieki, ar kuriem tikusies, strādā ar aizrautību un motivāciju veikt darbu profesionāli. Tas iedvesmo un rada drošības sajūtu par veselības aprūpi Cēsu novadā.
Iedzīvotāji Cēsu klīnikas rīkotajā aptaujā augstu novērtējuši iestādes pakalpojumu sniegšanas profesionalitāti, 76% to atzinuši par labu (18% ļoti labi, 58% labi), 17% devuši vērtējumu “viduvēji”. Arī pakalpojumu daudzveidība vērtēta samērā augsti: 65% ar atzīmi “ļoti labi” vai “labi”. Par labu atzīta vides pieejamība (66%) un telpu ērtība (77%) . Savukārt speciālistu pieejamību lielākā daļa aptaujas dalībnieku – 43%- atzinuši par viduvēju, par labu 30%. No visiem aptaujas jautājumiem uz šo arī visvairāk sniegts vērtējums “slikti” – 12%.
Taču gandrīz vienprātīgi vērtēts, ka Cēsu klīnika ir svarīga novada attīstībai, tam aptaujā piekrituši 95% respondentu, kas gandrīz sakrīt ar novada pašvaldības rīkotās aptaujas rezultātiem.
Komentāri