Uz Amatas novada domes rīkoto sapulci bija sanācis vairāk nekā pussimts Agras ciemata iedzīvotāju. Par tādu atsaucību bija pārsteigti arī paši iedzīvotāji. Interesi raisīja kopīgā problēma – kanalizācijas sakārtošana ciematā.
“Tā mums vienīgā problēma. Dzīvojam kā mazā pilsētiņā. Ir internets, pašvaldība gādā par ielām, kooperatīvs par ūdensapgādi. Te ir laba vieta dzīvošanai, par to liecina arī tas, ka īpašumi tiek pirkti un pārdoti, daži iegādājas blakus kaimiņu zemi un palielina savu,” “Druvai” pastāstīja kooperatīva “Agra” valdes priekšsēdētājs un piebilda, ka ar laiku kooperatīvs arī ūdensapgādi nodos pašvaldības pārziņā, kas ir tās funkcija.
Agras ciematā ir 210 īpašumu, te dzīvesvietu deklarējis 121 iedzīvotājs, kurš dzīvo 51 īpašumā. Ziemā ciematā pastāvīgi apdzīvoti ir puse īpašumu.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte iedzīvotājus informēja, ka ES jaunajā plānošanas periodā pašvaldībai nebūs iespēju piesaistīt finansējumu ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu sakārtošanai, savukārt centralizētu kanalizācijas sistēmu Agrā var ierīkot Cēsu pašvaldības uzņēmums “Vinda”. Uzņēmuma tehniskās daļas vadītāja Vija Šveice pastāstīja, ka jau 2008. gadā, kad tika izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, kā apdzīvotās vietās apkārt Cēsīm sakārtot kanalizācijas sistēmu, kam izdevīgāk pievienoties Cēsu kanalizācijas sistēmai, nevis būvēt savas attīrīšanas iekārtas. Arī Agras ciematam izdevīgāk iekļauties Cēsu notekūdeņu attīrīšanas sistēmā. Cēsīs darbi pabeigti, kopīgajai sistēmai pievienoti arī Dukuri un Priekuļi. “Sācies jaunais ES finansēšanas periods, un ir iespēja sakārtot kanalizāciju Agrā,” stāstīja Vija Šveice. Uzreiz zālē atskanēja vairākas balsis, ka tas noteikti jādara, par to nav jādiskutē. Patlaban pie katras mājas ir kanalizācijas bedre un katram pašam jāgādā par tās izvešanu. Diemžēl, kā stāstīja iedzīvotāji, gadās arī, ka kanalizācija ietek kādā grāvī.
“Vinda” ielās izbūvēs centrālos kanalizācijas tīklus, kā arī atzarus līdz zemes gabala robežai, pieslēgums līdz mājai jārok pašiem, jo uzņēmums nedrīkst būvēt privātīpašumā. “Visizdevīgāk to izdarīt, kad būvnieki raks centrālos tīklus, nevis pēc tam meklēt meistarus,” padomu deva Vija Šveice un uzsvēra: “”Vinda” visu izdarīs, bet vai iedzīvotāji kopējai kanalizācijas sistēmai pieslēgs īpašumus? Lai izpildītu ES prasības, visiem 121 iedzīvotājam 2018. gadā īpašumos jāizmanto centralizētā kanalizācija.” Tūlīt vairāki iedzīvotāji apliecināja, ka citādāk nemaz nevar būt, jo viņi saprot, cik izmaksā kanalizācijas ierīkošana, bet te darbiem naudu dod Eiropa. “Kādas caurules vajadzīgas, cik tās maksā, cik dziļi jāierok, vai drīkstēs rakt ar lāpstu,” vīri uzdeva konkrētus jautājumus. Tikai pāris nebija apmierināti, jo viss kļūs dārgāks. “Cik skaitītāju vajadzēs? Dzeramajam ūdenim, dārza laistīšanai un vēl kanalizācijai. Tos par velti nedos,” viedokli pauda Agras iedzīvotājs. Novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte mierināja, ka par kanalizāciju būs jāmaksā nevis kā Cēsīs, bet novadā, un pašvaldība tālāk par pakalpojumu norēķināsies ar “Vindu”. “Laukos vienmēr bijuši atviegloti noteikumi, lai varētu pieslēgties kopīgai kanalizācijas vai ūdensapgādes sistēmai, pilsētā noteikumi ir citi,” uzsvēra novada vadītāja.
Agras iedzīvotāji raiti aizpildīja anketas, kurās uz projekta īstenotājiem svarīgo jautājumu – vai viņi pieslēgs īpašumu centralizētai kanalizācijai, atbildes bija pozitīvas. “Man gan nav mājas, tikai dārza būda, bet noteikti pieslēgšos, jo augs īpašuma vērtība,” klāstīja kāda kundze, cita atzina, ka jau sākusi nopietni apsvērt, vai dzīvesvietu nedeklarēt Agrā, kāds kungs bija pavisam priecīgs: “Jau tā te dzīve laba, mums ir viss, arī klusums, būs vēl kanalizācija sakārtota, noteikti daudz labāk nekā pilsētā, līdz kurai var aizbraukt pāris minūtēs.” “Man te patīk dzīvot,” ar lepnumu sacīja Daina Krēgere.
Komentāri