Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu mežacūku populācijā, no 20. novembra līdz 31. decembrim par katru nomedīto sieviešu kārtas mežacūku mednieks var saņemt 100 eiro. Ar šādu ziņu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nāca klajā pirms neilga laika.
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis atzinis, ka Eiropas Savienība līdzfinansē sieviešu kārtas mežacūku skaita samazināšanu, jo tas ir efektīvākais veids, kā īsā laikā samazināt mežacūku populāciju Latvijā, tādējādi ierobežojot Āfrikas cūku mēra tālāku izplatību. M. Balodis bildis, ka, intensīvi medījot, mežacūku blīvumam būtu jāsamazinās līdz vienai mežacūkai uz diviem kvadrātkilometriem. Ja būs teritorijas, kurās mežacūku blīvums joprojām nemazināsies, kopīgi ar Valsts meža dienestu un citām institūcijām tiks meklēti risinājumi efektīvākai medību organizēšanai.
Nedēļas laikā mednieki Pārtikas un veterinārajā dienestā iesnieguši 491 nomedītu sieviešu kārtas mežacūku paraugu, kas liecina, ka medniekus solītais “burkāns” tomēr ir uzrunājis. Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē – tur nomedītas 202 sieviešu kārtas mežacūkas.
Mārsnēnu pagasta medību kolektīva “Lisupe” pieredzējušais mednieks Vilis Bernāts stāsta, ka neatkarīgi no piešķirtās kompensācijas mednieki mežacūkas medī kā katru gadu.
“Sākoties dzinēju medību sezonai, mums gan dzinējmedības tika aizliegtas. Taču tagad esam saņēmuši atļauju mēnesī divas reizes doties dzinējmedībās. Kolektīvajās medībās bijām pagājušajā sestdienā un nomedījām desmit mežacūkas. Pieci bija sivēni, bet pieci sieviešu kārtas dzīvnieki,” norāda V. Bernāts, sakot, ka, nenoliedzami, vieglāk ir medīt dzinējmedībās, nekā šādos laika apstākļos vienatnē sēdēt tornī.
Vērtējot 100 eiro kompensāciju, kura medniekiem tiks izmaksāta no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, pieredzējušais mednieks bilst, ka, protams, būs mednieki, kurus apsolītā nauda interesēs un radīs lielāku stimulu medīt.
“Piekrītu, ka mežacūku skaits ir jāsamazina, bet tās noteikti nevajadzētu izmedīt pavisam,” komentē V. Bernāts.
Vērtējot piešķirto kompensāciju, viedoklī dalās straupietis, Latvijas Mednieku savienības pārstāvis un pieredzējušais mednieks Vilnis Jaunzems. Viņš uzsver, ka piešķirto simts eiro mērķis nav dot iespēju medniekiem nopelnīt naudu.
“Šīs kompensācijas mērķis ir stimulēt medniekus savās teritorijās samazināt mežacūku blīvumu. Tiesa, jau iepriekš mednieki tika aicināti aktīvāk medīt, taču ne visi to darīja. Tieši Kurzemes pusē mežacūku ir ļoti daudz, tādēļ šajā reģionā jo īpaši svarīgi samazināt mežacūku skaitu,” norāda V. Jaunzems.
Runājot par savu medību kolektīvu “Mārkulīči”, pieredzējušais mednieks bilst, ka šie simts eiro maz ietekmēs viņa kolēģus, jo jau iepriekš cītīgi medījuši mežacūkas, lai samazinātu to blīvumu.
“Mēs apzinājāmies Āfrikas cūku mēra draudus un sekas, tādēļ medījām jau laikus, kad vēl šāda nauda netika solīta,” bilst V. Jaunzems.
Arī jaunās paaudzes mednieks Agris Bernāts no medību kolektīva “Lisupe” bilst, ka šoreiz naudas kompensācija ir veids, kā medniekus pastiprināti aicināt cīnīties ar Āfrikas cūku mēri. Viņš gan norāda, ka mednieku interese par piešķirto kompensāciju ir un būs dažāda.
“Pārmest nevar nevienam, taču būtu lietderīgi, ja šāda nauda nonāktu kopējā kolektīva saimniecībā. Tie būtu līdzekļi, par kuriem sakārtot infrastruktūru – barotavas, medību torņus – vai labiekārtot mednieku māju. Taču zinu, ka ir mednieki, kuri medī individuāli, viņiem šī nauda ir kā peļņas avots, ņemot vērā, ka laukos ar darbu ir grūti. Lai kā arī nebūtu, galvenais, ka tiek samazināts mežacūku skaits, kas nozīmē, ka mēs varētu censties ierobežot mežacūku turpmāko saslimšanu ar šo nepatīkamo sērgu,” domās dalās A. Bernāts.
Pēc PVD datiem zināms, ka šogad Latvijā Āfrikas cūku mēris konstatēts 888 meža un 213 mājas cūkām. Slimība skārusi 47 Latvijas novadus.
Komentāri