Tiem, kuri dzīvo privātmājās, ziemā pierasts, ka no rīta jāceļas agrāk, lai pagūtu ne tikai no sniega iztīrīt savu pagalmu, bet arī ielas ietvi jeb – kā to sauc oficiāli – pieguļošo teritoriju. Piegulošā teritorija ir īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvjus, caurtekas vai zālienus līdz brauktuves malai. Kā un kad jākopj piegulošā teritorija, nosaka pašvaldību saistošie noteikumi.
Pēdējos gados Cēsīs aizvien vairāk ietvju tīrīšanu veic pašvaldība. Šoziem jau apmēram 40 kilometrus, par desmit vairāk nekā pērnziem. Darbu paveic divi traktori. “Ir ietves, kuras diemžēl nav iespējams tīrīt ar tehniku, jo ietvē ir laternas, aug koki vai ietve ir par šauru. Piemēram, Vaļņu ielā, Dzelzceļa ielā. Aizvien pilnveidojam ietvju tīrīšanas grafiku, lai būtu iespējami mazāki pārrāvumi,” stāsta Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba un piebilst, ka drīzumā ikvienam būs pieejama to ietvju, kuras tīra pašvaldības, shēma.
Ja īpašnieki laikā nenotīra piegulošās teritorijas, viņus apciemo pašvaldības policija, kas seko, lai tiktu ievēroti pašvaldības saistošie noteikumi. “Pēc pirmā sniega tika konstatēts, kur ietves nav tīrītas. Īpašnieki saņēma brīdinājumus un atgādinājumus par atbildību, ko nosaka saistošie noteikumi,” pastāsta Jānis Goba. Pašvaldība pilsētā nodrošina 55 konteinerus ar smiltīm ietvju kaisīšanai, ko var izmantot ikviens.
Saprotams, ka pilsētās, kur ielas ir kilometriem garas, ierīkotas gadu simtu gaitā un ir ļoti dažādas, sniega tīrīšanai izmantot mūsdienīgu tehniku nav vienkārši. Skaidrs, ka nekustamajiem īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšana un tīrīšana īpašniekiem ir papildu darbs un arī izdevumi, pie tam jārēķinās ar laikapstākļiem, savu laiku, lai visu pagūtu izdarīt un nebūtu jāskaidrojas par saistošo noteikumu pārkāpumu.
Ne visās pašvaldībās iedzīvotājiem jākopj piegulošās teritorijas. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins kategoriski iebilst pret terminu “piegulošā teritorija”. “Tāda termina, mūsuprāt, nav. Katrai teritorijai ir savs īpašnieks, kuram jārūpējas par sava īpašuma uzturēšanu. Katram īpašumam ir robežas. Visas ietves un celiņus, kas ir pašvaldības īpašumā vai valdījumā, uztur pašvaldība, un mēs neliekam “piegulošo teritoriju” māju īpašniekiem tīrīt mūsu īpašumus,” saka novada vadītājs. Citādi ir ar daudzdzīvokļu ēku pagalmiem, kas ir daudzdzīvokļu ēku īpašumi. Tur kārtība jānodrošina māju īpašniekiem ar apsaimniekotāja starpniecību. Pašvaldība seko, lai šī funkcija tiktu godprātīgi izpildīta un pagalmi būtu iztīrīti, gājēju ietves nokaisītas.
“Vēl jau darba nav bijis daudz. Lielāko daļu ietvju notīra tehnika. Mūsu darbinieki izmanto gan sniega lāpstas, gan slotas un sniega pūtējus,” pastāsta SIA “Līgatnes komunālserviss” valdes priekšsēdētājs Mārcis Kalniņš un piebilst, ka iedzīvotājiem tiek arī piedāvāts par maksu iztīrīt iebraucamos ceļus.
Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors Hugo Duksis atzīst, ka par piegulošajām teritorijām likumdošana ir pretrunīga. “Iznāk diezgan dīvaini – sabiedrība izmanto ietvi, pašvaldība to izbūvē, bet privātpersonai jākopj. Ja laikā neizdara, jāmaksā sods,” domās dalās Hugo Duksis. Vecpiebalgas novadā visu pagastu centros ietves tīra un uztur pašvaldība. Protams, ir iedzīvotāji, kuri labprāt pie savas mājas notīra ietvi, jo fizisks darbs sagādā prieku. “Pašvaldībai ir piemērota tehnika, galā tiekam. Nav dzirdētas iedzīvotāju sūdzības,” saka izpilddirektors.
Līgatnes un Vecpiebalgas novada iedzīvotājiem nav uzlikts par pienākumu sakopt piegulošās ietves, tādēļ arī sodu vai aizrādījumu šajā jomā nav.
Daudzās pašvaldībās piegulošo teritoriju kopšana ir iedzīvotāju – gan privātpersonu, gan uzņēmēju – ziņā. Par to, ka šādu pienākumu uzlikšana nav īsti likumīga, uzsvērts vairākās tiesvedībās. Satversmes tiesas nolēmumā teikts, ka pašvaldībai jāapsver, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – nodrošināt pilsētvides sakoptību.
Komentāri