Valmieras dome decembrī pieņēma jaunu lēmumu – atbalstīt Imantu Trumpi, ēdnīcas vadītāju, kurš pusgadu pēc savas iniciatīvas bija sācis dalīt zupu trūkumcietējiem pilsētā. SIA “Mēbeļu kombināta ēdnīca” šogad ik mēnesi piešķirs 200 eiro pašvaldības līdzfinansējumu, lai līdz 31. maijam un pēc tam rudenī – no 1. oktobra līdz 31.decembrim – trūcīgajiem un maznodrošinātajiem Valmieras iedzīvotājiem ēdnīcā turpinātu izsniegt zupu.
Ēdnīcas vadītājs Imants Trumpis stāsta: “Sākumā uz tādu labdarību – zupas dalīšanu – pats skatījos skeptiski. Domāju – kā būs, ja uz mūsu ēdnīcu sāks staigāt bomži. Sēdēt ēdnīcā pie galdiņiem viņus nevar laist, jo dažiem no bezpajumtniekiem bomžu smaka ir briesmīga.” Taču tad šie cilvēki tomēr iepazīti un bezpajumtnieku īpatnības nav atturējušas uzņēmēju no domas palīdzēt tiem valmieriešiem, kuri ikdienā ar saviem spēkiem pie silta ēdiena netiek vispār. Nolemts, ka zupu viņiem izsniegs līdzi nešanai. Šo noteikumu pieņēmuši ne tikai bezpajumtnieki, arī mazturīgie, piemēram, māte, kurai jāuztur daudz bērnu.
“Katru pārdienu ēdnīcā vāram 50 litru zupas katlu, lai tiem, kas atnāks ar trauciņu, varam iedot līdzi litru zupas un viņi ar to iztiktu divas dienas. Esam jau iepazinuši šos Valmieras cilvēkus, bezmaksas zupas saņēmējus. Viņi izturas draudzīgi gan pret mums, gan savā starpā,” stāsta Imants Trumpis, piebilstot, ka vasarā ēdnīca šo pakalpojumu pārtraukusi, cerot, ka cilvēki atradīs kādu pagaidu darbu, piemēram, lauku saimniecībā, un paši tiks pie iztikas. “Taču vasarā tos pašus cilvēkus Valmierā redzēju pie atkritumu konteineriem. No rītiem un vakaros allaž arī pie manas mājas pa konteineriem kāds rakņājās. Dažs atnāca arī uz ēdnīcu, lai lūgtu zupiņu, jo divas dienas nav ēdis,” pastāsta Imants Trumpis. Viņš, pirms atsākt bezmaksas zupas izsniegšanu, aprunājies ar uzņēmēju, kurš šo misiju Valmierā veicis iepriekš. Viņš ieteicis vērsties pie pašvaldības, jo tā varētu atbalstīt uzņēmēja labdarību. Tad silta ēdiena izsniegšana turpinātos, ēdnīca gatavotu porcijas par pašizmaksu un pašvaldība to segtu. Tagad konkursa kārtībā saņemts Valmieras domes atbalsts SIA “Mēbeļu kombināta ēdnīca”, lai tā rīkotu zupas virtuvi un katru otro dienu nodrošinātu ar siltu ēdienu 40 – 50 trūkumcietējus.
Ikdienā daudzu valmieriešu regulāri apmeklētajā ēdnīcā, kurā ir ļoti pieņemamas cenas un kas atrodas L. Laicena ielā 4, ap 90 procenti pusdienotāju ir vīrieši. Daudzi no viņiem atnāk darba drēbēs, jo te tas ļauts. Pēc tam viņi dodas uz darbu mēbeļu ražotnē, ugunsdzēsēju depo un citur. Kad lielākā daļa klientu ir paēduši, šefpavāre Lia Brisele sāk izdalīt zupu trūkumcietējiem. Ar trauciņiem atnākušie gaida laukā, līdz atveras logs, pa kuru notiek zupas izdale. Tik aukstā laikā kā janvāra sākumā rindā stāvētājus ieaicina priekštelpā un tur katram ielej trauciņā zupu. Pēdējiem nācējiem dažkārt zupas tiek vairāk. Gatavotāji paredzējuši, ka tiks izdalīts viss virums, lai nākamajā dienā vārītu jaunu zupas katlu.
Imants Trumpis stāsta, ka labdarībai iepērkot arī lētāk dabūjamu maizi. Nocenotai maizei neesot ne vainas, ja to drīz vien apēd. Bezmaksas zupas ņēmēju vidū galvenokārt esot vīrieši, un viņi lūdzot maizi vairāk par vienu paredzēto šķēli.
Zupas gatavotāja Lia Brisele un gādātājs Imants Trumpis ikdienā pārmij arī kādu vārdu ar zupas lūdzējiem. “Nelaimes cilvēkus, kuri nonākuši bezpajumtnieku un bezdarbnieku statusā, piemeklē visā pasaulē,” uzsver Imants Trumpis. “Katram, kam tā gadījies Valmierā, arī ir savs stāsts. Kādam notikusi avārija, kāds reiz ir nodzēries un izlikts no mājas, kāds saistījies ar kredītiem un pazaudējis visu. Zinu trīs vīrus, kas tagad sametušies kopā un, kur vien var, meklē darbus, lai atpelnītu bijušo, bet pie mums atnāk paēst. Daļa cilvēku savu tagadējo dzīves veidu gan pieņēmuši tik ļoti, ka viņi vairs nav strādnieki un darbu ne-dabūs. Esmu aicinājis pagalmā, auto stāvvietā, kaut ko padarīt, piemēram, notīrīt sniegu. Apsola gan, ka darīs, iedodu slotu, bet pēc tam redzu, ka darba filozofijas nav. Kādus piecus šādus cilvēkus zinu, viņiem nav arī pajumtes. Ļoti aukstā laikā viņi aiziet uz nakts patversmi. Redzot, kā šie cilvēki klimst apkārt, esmu arī uzņēmies viņu labā kaut ko darīt.”
Imants Trumpis ēdnīcas uzņēmuma darbību nodrošina 12. gadu. Pirms tam deviņus gadus viņš darbojies, vadot zemnieku saimniecību. Tagad tā samazināta līdz ģimenes saimniecībai un tiek aktīvi uzturēta, lai nodrošinātu produktus arī ēdnīcas darbībai. “Pats izaudzēju kartupeļus. Man ir divas siltumnīcas, kur izaudzēju gurķus un tomātus. Šāds darbs man ir hobijs jau no bērnu dienām. Piemēram, jaunie lociņi man jau tagad dīgst uz palodzes,” teic uzņēmīgais valmierietis un stāsta, kā pie darba tikuma ticis: “No četru gadu vecuma mani audzināja vecaistēvs un vecāmāte, mācot darīt darbus un arī mācot citiem darīt labu. Biju 12 gadu vecs, kad nomira vecaistēvs un es stājos viņa vietā. Aru zemi, smēlu no akas ūdeni fermai. Pirmo cukurgailīti, ko dabūju, tēvs atsūtīja no Sibīrijas.”
Ikdienā ēdnīcā uzņēmējam nemitīgi jārēķina izdevumi, domājot līdzi, lai no tā, ko izdodas iekasēt, varētu samaksāt par ēdnīcas telpu īri, patērēto elektrību, pietiktu iztikšanai. Ēdnīcā strādājošo skaitu nācies samazināt līdz minimumam. Pats strādājot par sagādnieku un dažkārt nākot palīgā arī pie ēdienu izdales.
Komentāri