Starp elektroniskajiem masu medijiem televīzija – kādreiz teju pats ietekmīgākais informācijas izplatītājs – dažā ziņā sākusi zaudēt interneta priekšā. Arī pašvaldības, lai informētu iedzīvotājus, mājaslapas internetā un sociālos tīklus sākušas izmantot daudz aktīvāk nekā televīziju.
Reģionālās televīzijas, kas strādā Vidzemes mērogā, ik dienu sagatavo ziņas no pilsētām un pagastiem. Taču ar tempiem, kā strādā televīzija, apmierinātību nejūt vairākās novadu pašvaldībās, kuras iepriekšējos gados aktīvi bija slēgušas līgumus, cerot, ka novada aktualitātes bieži parādīsies ekrānos.
“Atsevišķās reizēs televīzija atbrauca uz Amatas novadu, ja sižets televīzijas darbiniekiem likās interesants,” stāsta Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. “Mums ir svarīgi, lai vietējie iedzīvotāji regulāri uzzinātu par iestāžu jaunajiem darbiniekiem, jaunām izglītības formām, jauniem pakalpojumiem, piemēram, to, ka Ieriķos atkal ir atvērta bibliotēka. Tāpat esam sapratuši, ka televīzija palikusi par uzziņas līdzekli tikai kādai iedzīvotāju daļai.” Pastāvīgas sadarbības līgumu Amatas novada dome ar televīziju neesot vairs slēgusi. Ja kādu faktu noteikti vajagot parādīt, dome uzaicinot televīziju, rēķinoties, ka par pasūtījuma darbu varēs samaksāt no budžeta līdzekļiem, kas paredzēti publicitātei un sabiedriskām aktivitātēm.
Amatas novada izpilddirektors Māris Timermanis, atskatoties uz pēdējiem diviem gadiem, atzīst, ka sen nav slēdzis līgumu, lai sagaidītu televīziju Amatas novadā. Viņš piebilst, ka citi masu mediji pašvaldības par sižetu pirkšanu kritizē, jo uzskata, ka šāda veida sadarbība ar televīziju patiesībā ir reklāmlaika nopirkšana. “Viena no radio stacijām arī kādu laiku centās mūs pierunāt, lai pērkam viņu raidlaiku, un tajā nemitīgi stāstīs, kas pie mums notiek, taču es teicu nē,” stāsta M.Timermanis. “Kāpēc gan būtu jāpērk dārgs raidlaiks vienā no daudzām radiostacijām Latvijā? Lai stāstītu par Eiropas fondu finansētu projektu realizāciju?” Izpilddirektors uzsver, ka viņam pašam tādu informāciju par Latvijas pašvaldībām klausīties un skatīties ir apnicis. “Tagad visās pašvaldībās uzlabos lauku ceļus, visās pašvaldībās darbojas pašdarbības kolektīvi. Savējiem vietējās ziņas un valsts mēroga ziņas – tās jā, tās cilvēkus interesē, bet pašvaldībai tikt televīzijā ar sava novada lokālu ziņu, kas citiem neinteresēs, tāda mode ir pagājusi.” M.Timermanis uzskata, ka televīzijas un radio nozīme kļūst mazāka. “Kā cilvēks no rīta atver acis, tā viņu interesē, kas atkal sarakstīts internetā. Tur gan pašvaldības investē, arī mēs. Amatas domes mājaslapas apmeklējumu skaits tikai pieaug. Domāju, ka pienācis laiks par novadu uzņemt videoklipu, lai to ievietotu arī vietnē YouTube. Lai skatās ārzemnieki arī angļu un vācu valodā,” saka M.Timermanis.
Raunas pagasta pašvaldība šogad turpinās komerciālu sadarbību ar televīziju Vidzemes reģionā. Līguma apjoms gan krietni samazināts. “No gada gadā strādājām pie līguma noslēgšanas, lai mūsu novada jaunumus rādītu televīzijā. Ja nemaksājām par sižetiem, tad uz mazo novadu, kāds esam mēs, televīzija nemaz nebrauca,” stāsta Raunas novada pašvaldības vadītāja Evija Zurģe. Viņa kā izņēmumu min raidījuma “Bez tabu” veidotos sižetus. Taču par vēlmi gaidīt no pašvaldības samaksu piemērs tālu nav jāmeklē. “”Balttour” izstādes laikā, kurā Raunas novads piedalījās otro gadu, man zvanīja un laipni piedāvāja televīzijas raidlaiku. Sākām runāt, kāds varētu būt sižeta koncepts, bet beigās mums paziņoja, kas tas viss būs jāapmaksā. Atteicāmies. Pašvaldībai nav vajadzīga slēptā reklāma televīzijā.”
Izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko stāsta, ka Raunas novads noslēgs līgumu ar reģionālo televīziju, lai tā popularizētu nevis pašvaldību, bet novada vēsturi un kultūru un stāstītu par gaidāmo festivālu “Rodam Raunas novadā”. Sižets pēc tam būšot pašas pašvaldības īpašumā, un plānots, ka to ikviens varēs noskatīties sev vēlamā laikā pašvaldības vietnē internetā. Trīs minūšu sižeta pirkšana pašvaldībai izmaksās ap simts eiro, tā prognozēja izpilddirektore un piebilda: “Sociālos tīklus, kuros ir arī pašvaldības informācija, cilvēki labprāt apmeklē, tur liekam informāciju, cik vien varam.” Raunas novada pašvaldība šogad no televīzijas sagaida četrus izveidotus sižetus un savās mājās televīzijas komandu vēlas ieraudzīt filmējam tad, kad novadam to vajag, nevis tad, kad televīzijai ir laiks un vēlēšanās filmēt. Ja to neizpildīs, televīzijas pakalpojumi pašvaldībai turpmāk nebūšot vajadzīgi.
“Ja televīzija grib atbraukt pie mums un kaut ko nofilmēt par novadu, nav iebildumu,” saka Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. “Paldies, ja kaut ko labu novadā atrod. Man nav pretī izstāstīt medijiem, ko par dažādiem jautājumiem domāju, bet lai tāpēc pašvaldība par to maksātu?! Neuzskatu, ka tā ir lietderīga naudas tērēšana – reklamēšanās televīzijā.” Priekšsēdētājs piebilst, ka Pārgaujas novada pašvaldība ar televīziju ir vienojusies nevis par ziņu sižetu, bet filmiņas par novada veidošanu.” Par šo darbu pašvaldība samaksās, un ar materiālu pati arī varēs rīkoties.
“Tagad esam sadarbībā ar citu televīziju, jo tā piedāvāja lētāku cenu,” stāsta Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa par reģionālo televīziju no Latgales “TV 24”. Viņa piebilst, ka pašvaldība vēlējusies redzēt sižetu par muzeja darbību “Kalāčos”, par spēlēm, kas sarīkotas olimpiskajā centrā. “Ja mums bija labas lietas, kas jāparāda cilvēkiem, tad iepriekšējiem televīzijas partneriem, ar ko sadarbojāmies, bieži tas nešķita interesanti, un tā nemaz neatbrauca filmēt. Ceram, ka tagad būs citādi.”
Priekuļu novada projektu vadītāja Vineta Lapsele skaidro, ka “TV 24” apņēmusies braukt un novadā ik mēnesi sagatavot divus sižetus. Tie nonāks arī pašvaldības rīcībā, lai ieliktu mājaslapā, kā arī sociālajos tīklos, kur darbojas pašvaldība. Projektu vadītāja ir gandarīta, ka izdevies noslēgt sadarbības līgumu ar televīziju par summu, kas nesasniedz tādu lielumu, lai būtu jārīko iepirkuma procedūra.
Cēsu novada dome, gatavojoties pilsētas 810 gadei, kura tiks svinēta jūlijā, noslēgusi ar reģionālo televīziju “Re:TV” līgumu desmit tūkstošu eiro apmērā. Vienošanās paredz, ka televīzija no aprīļa sagatavos sižetu virkni. Tos sestdienas vakaros varēs skatīt ekrānos. Titros skatītāji uzzinās, ka televīzijas komanda katru no tiem veidojusi sadarbībā ar Cēsu novada domi. Pašvaldība par vērtību uzskata to, ka sižeti būs arī tās rīcībā un pašvaldība video stāstus par Cēsīm varēs izplatīt pati, ierakstot dažādos informācijas nesējos, tos dāvinot kā suvenīrus. Cēsu novada domes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots sadarbībā ar televīziju izceļ to, ka pilsētas 810 gadē būs iespaidīgs koncerts un to tiešraidē no Cēsīm varēs redzēt ikviens.
Komentāri