Cēsu koru apriņķa skate Vidzemes koncertzālē “Cēsis” bija kā skaists, pavasarīgs koncerts. Žūrijai dziesmas dziedāja 15 kori, ne tikai mūsu apriņķa, arī “Skan” no Valmieras. “Skatei, ja nav Dziesmu svētku gads, jābūt svētkiem, kuros satiekamies, viens koris otru paklausās un parāda savu varēšanu. Tā ir iespēja parādīt brīvas izvēles dziesmas, kas ir repertuārā, kā arī, ko kolektīvs dara starp svētkiem. Mēs esam tik dažādi, katrs koris ir interesants,” pirms skates pēc kopmēģinājuma “Druvai” sacīja “Cēsu Pils kora” diriģente Marika Austruma.
Koncerts arī bija svētki, tikai klausītāju, izņemot koristus, bija maz. Laikam jau līdz ar koncertzāles apskatīšanu daudziem cēsniekiem arī zudusi interese par kora mūziku. Kopā ar koristiem bija kultūras darbinieki, arī draugi. Pārgaujas novada domes izpilddirektore Maruta Drubiņa atzina, ka skate katram kolektīvam ir nopietns pārbaudījums un ir svarīgi, ka līdzās ir savējie. “Esam bagāts novads. Mums ir divi kori. Koristi satraukušies. Protams, vienmēr var nodziedāt labāk, bet mēs ar savējiem lepojamies,” sacīja izpilddirektore. Atšķirībā no citu pašvaldību amatpersonām, viņa bija klāt arī vokālo ansambļu un deju kolektīvu skatēs.
Dziedāt koncertzālē ikvienam koristam ir notikums. “Kopkoris skanēja labi. Pēc mēģinājumiem 2.pamatskolā, kur, var teikt, ir darba akustika, dziedāt koncertzālē bija gandarījums. Visi varam būt priecīgi, sarežģītās dziesmas kopā varam izdziedāt. Arī vīru un sieviešu kopkora skanējums bija labs,” pārdomās dalījās Cēsu koru apriņķa virsdiriģents, nākamo Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns. Vērtējot koru māksliniecisko līmeni Latvijā, Mārtiņš Klišāns uzsver, ka priecē jauno diriģentu ienākšana koru kustībā, kas apliecina, ka koru attīstība turpinās. “Nav viegls uzdevums samērot svētku repertuāru dažāda līmeņa koriem. Nedrīkstam domāt tikai par tiem koriem, kuriem grūti izpildīt sarežģītas dziesmas, jādomā arī par tiem, kuri grib sasniegt ko vairāk. Skaidrs, ka skatēs mazajiem koriem vieniem nebūs jādzied sarežģītās dziesmas, tās mācīsimies kopkorī,” pastāstīja Mārtiņš Klišāns.
Šosezon Cēsu koru apriņķa koros notikušas nelielas izmaiņas. Vecpiebalgas muižas koris vairs nav jauktais koris, tagad tas ir sieviešu koris. “Mums trūka vīru. Daži jaunie puiši aizgāja mācīties uz Rīgu, kādam darbs ārpus novada, un netiek uz mēģinājumiem. Vienojāmies, ka sievas grib dziedāt, un vīri solīja, ja kas mainīsies un būs sastāvs, atkal būsim jauktais koris,” pastāsta Inešu tautas nama vadītāja Sarmīte Beķere. Koristes atklāja, ka sieviešu korī dziedāt ir grūtāk, 16 dziedātājām izpildīt dziesmas četrbalsīgi nav viegli, repertuārs šķiet grūtāks nekā jauktajiem koriem. Pamazām koris pārorientējas un ieiet viendabīgo koru kustībā. Šosezon jau bijuši kopkoncerti ar vīru koriem “Ozols” no Jelgavas un “Graidi” no Rēzeknes.
Koru apriņķa virsdiriģents Mārtiņš Klišāns uzteic vecpiebaldzēnu lēmumu – saglabāt kori un mainīties, bet būt uzticīgiem kora dziedāšanai.
Šosezon Jaunpiebalgas jaukto kori sācis vadīt Emīls Rusovs. Viņam ļoti noder pieredzējušās diriģentes Māras Vīksnas padoms.
Koris “Wenden” objektīvu iemeslu dēļ skatē nepiedalījās, ar žūriju tas tiksies Madonā.
Skatē dzirdētais raisīja pārdomas. Mārtiņš Klišāns uzsver, ka katram kolektīvam pašam jāizdara secinājumi, un cerams, ka žūrijas ieteikumi noderēs. “Mēs visi zinām, kādas problēmas ir katram korim. Tās ir tādas pašas kā citiem Latvijā. Jauktajos koros trūkst vīru, prieks, ka Pils korī vīru sastāvs ir atjaunojies. Bija prieks klausīties “Cēsu Pils kori”, “Pie Gaujas”. Ar katru gadu skanīgāks kļūst sieviešu kora “Laumas” skanējums,” “Druvai” sacīja koru apriņķa virsvadītājs. Viņš arī vērsa uzmanību uz Cēsu koriem, kuriem vajadzētu izvirzīt augstākus mērķus, jo kori ir potenciāli varoši, bet trūkst attīstības vīzijas.
“Esam ceļā uz Dziesmu svētkiem, nākamgad jau būs nopietni pārbaudījumi, tāpēc būtu bezatbildīgi nenorādīt kļūdas. Ir jāturpina strādāt. Nākamsezon noteikti koros ienāks jauni dalībnieki, kuri gribēs piedalīties Dziesmu svētkos. Darba būs daudz,” teica Mārtiņš Klišāns un atzina, ka visā Latvijā koru mākslinieciskā līmeņa līkne ir līdzīga. Tepat kaimiņos, Limbažu koru apriņķī, nebija 3.pakāpes, bet bija mazāk 1.pakāpes vērtējumu.
Skatē korus vērtēja Mārtiņš Klišāns, arī Siguldas un Jēkabpils koru apriņķu virsvadītāji Jānis Baltiņš un Agita Ikauniece.
Vērtējums. Augstākā pakāpe: “Cēsu Pils koris”, diriģente Marika Austruma – 45,11 punkti. 1.pakāpe : “Pie Gaujas” (Solveiga Vītoliņa) – 42,11 punkti; “Līgatne” (Mārcis Katajs, Ilmārs Seilis) – 41,22; “Beverīna” (Ēriks Derums) – 40,44 punkti; “Vidzeme” (Olita Neimande) – 40,11; sieviešu koris “Laumas” (Iveta Lapiņa) – 43,22; senioru koris “Ābele” (Līga Priedīte) – 41,89.
2.pakāpe: “Rauna” (Sarma Bērziņa, Dace Ābrama) – 39,78; Zaubes pagasta jauktais koris (Solveiga Vītoliņa) – 38,33; sieviešu koris “Vecpiebalgas muižas koris” (Jānis Rijnieks) – 37,44; “Straupe” (Arta Zunde) – 37,11.
3.pakāpe: Raiskuma pagasta jauktais koris (Ēriks Derums) – 34,78; Jaunpiebalgas jauktais koris (Emīls Rusovs) – 34,11; Amatas novada vīru koris “Cēsis” (Marika Slotina – Brante) – 33,11.
Komentāri