Pārgaujas novadā, Raiskuma centrā, drīzumā varētu sākties sešu privātmāju būvniecība. Nekustamajam īpašumam “Aronijas” ir izstrādāts detālplānojums, tas sadalīts astoņos gabalos. Par detālplānojumu pašvaldība rīkoja publisko apspriešanu. “Saņēmām rakstiskus atzinumus no Veselības inspekcijas, SIA “Lattelecom”, Valmieras Reģionālās vides pārvaldes un Dabas aizsardzības pārvaldes. Vienā no atzinumiem tika norādīti priekšlikumi, kas pēc institūcijas konstatētajiem faktiem it kā būtu papildināmi detālplānojuma izstrādātajā redakcijā, bet pārējos norādīta atzīme ar pozitīvu vērtējumu. Apspriešanas laikā pašvaldībā saņemts tikai viens iesniegums, ko bija parakstījuši 13 iedzīvotāji. Viņi pauž bažas par sadzīves kanalizācijas sistēmu īpašumos,” stāsta pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Ruble un uzsver, ka, izvērtējot pieejamo informāciju, pašvaldībā ir konstatēts – detālplānojuma izstrādātajai redakcijai nav nepieciešami grozījumi.
Tomēr pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem un atzinumiem iedzīvotāji vēlreiz tika aicināti uz sanāksmi, lai runātu par aktuālo, bet speciālisti skaidrotu.
Uz šo sanāksmi atnāca vien detālplānojuma autors, arhitekts Jānis Zlaugotnis un īpašnieku pilnvarotais Tao Ma. “Vēstules autoriem ir iebildumi nevis pret būvniecību, bet kanalizācijas ierīkošanas veidu īpašumos. Tiek pausts uzskats, ka mājas jāpievieno centralizētajiem tīkliem. “Pie centralizētajiem tīkliem pieslēgties nevaram, jo tādu nav. Tika izvērtēts, ko izdevīgāk uzstādīt – bioloģiskās attīrīšanas ietaises vai hermētiskas rūpnieciski ražotas izsmeļamās nosēdakas – krājrezervuārus. Bioloģiskās ietaises nedarbosies, jo saimnieki te uzturēsies neregulāri,” skaidro detālplānojuma autors, arhitekts Jānis Zlaugonis un turpina: ” Ir izvēlēts optimālais un ekonomiskākais risinājums gan no būvniecības, gan apkalpošanas viedokļa – viens hermētiski noslēgts desmit kubikmetru tilpuma krājrezervuārs. Tilpums ir pielāgots vienas apkalpojošās transporta tvertnes kubatūrai. Intensīvi lietojot visu sešu māju ierīces, krājrezervuārs būtu jāizsūc vienu līdz trīs reizes mēnesī. Saimnieciska darbība, kas varētu ietekmēt kaimiņus, šajos īpašumos nav paredzēta.” Īpašniekiem arī noteikts, ka jānoslēdz pakalpojumu līgums ar pašvaldību par nosēdaku izvešanu uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. “Administratīvajā līgumā būs ierakstīts, ja būs centrālā kanalizācija, māju īpašnieki tai pieslēgsies,” uzsver Dace Ruble.
Apbūvei paredzētā teritorija atrodas pietiekami tālu no tagadējām Raiskuma attīrīšanas iekārtām. Arī Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pašvaldība nedrīkst prasīt no būvētāja maģistrālo tīklu izbūvi, bet, ja tādi ir, prasīt objektus pieslēgt tīkliem gan. “Skaidrs, ka tuvākajā laikā pašvaldībai nebūs tādu līdzekļu, lai ciemā izbūvētu centralizētos kanalizācijas tīklus,” saka Dace Ruble, piebilstot, ka nosēdakas izmanto arī jaunbūvējamo māju kaimiņi, jo cita risinājuma nav.
Ar pašvaldības lēmumu nav apmierināts raiskumietis, vēstules iniciators Ainārs Amantovs. “Arhitekts saplāno, kā pašvaldībai izdevīgi, un viss atbilst prasībām. Pašvaldībā ir pārliecināti, ka viss ir vislabākajā kārtībā un neviens neko nesaprot. Kāda Raiskumā ir attīstība, redz katrs,” “Druvai” sacīja Ainārs Amantovs, piebilstot, ka viņam nav komentāru par detālplānojuma risinājumiem. Jānis Zlaugotnis gan atgādina, ka vienmēr tam, kas ir aizliegts, pretī ir tas, kas ir atļauts, pašvaldības drīkst darīt, tikai ievērojot likumu, nevis interpretēt.
1,78 hektāros investori ir ieplānojuši uzbūvēt sešas dzīvojamās mājas, kopīgu saimniecības ēku, kopīgu ūdensvadu, piebraucamo ceļu. Pie mājām nebūs nekādu šķūnīšu. “Ēkas ainaviski iekļaujas teritorijā,” uzsver Dace Ruble. Māju īpašnieki ir draugi, viņu pilnvarotais un nākotnē īpašumu apsaimniekotājs Tao Ma “Druvai” pastāstīja, ka pirms gada draugi atbraukuši, viņiem iepatikās klusums un daba. No īpašnieka tika nopirkta zeme, kas sadalīta atsevišķos īpašumos. Tie tiks kopā apsaimniekoti, tāpēc arī viena saimniecības ēka, kopīgs ūdensvads, piebraucamais ceļš. “Ikdienā mani draugi dzīvo un strādā Ķīnā. Uz Raiskumu viņi grib braukt atpūsties,” stāsta Tao un piebilst, ka viņu uzturēšanās būs izdevīga arī raiskumiešiem, jo, te dzīvojot, taču gribēs no vietējiem nopirkt gan kartupeļus, gan tomātus, gan pienu.
Jaunie īpašnieki arī riskējuši, izstrādājot būvprojektu, pirms ir apstiprināts detālplānojums. “Lai raiskumieši redz, kas iecerēts, kādas izskatīsies mājas. Tās būs nelielas koka ēkas ar kārniņa jumtiem,” bilst Tao. Ja gadījumā tiks saņemts noraidījums, īpašniekiem tie būtu zaudējumi. “Tā kā visi normatīvie akti tiek ievēroti, problēmām nevajadzētu būt. Īpašnieki ietaupa laiku, jo būvprojekts būs gatavs un varēs sākt celtniecību,” saka teritoriālplānotāja.
Raiskumā arī izskanējušas runas, ka, būvējot mājas, tiks izcirsts daudz koku, netikšot saudzēta pat aleja. Šīs runas var uzskatīt vien par muļķībām, jo saimnieki ir ieinteresēti, lai apkārtnē būtu koki. Teritorijā jau patīrīts pamežs, saglabāti mazie ozoliņi, vērtīgās egles, ābeles. Saimnieki arī interesējušies, vai savos īpašumos drīkstēs stādīt puķes, iekopt dārziņu. Viņi saviem īpašumiem devuši skaistus nosaukumus – “Orhidejas”, “Jasmīni”, “Peonijas”, “Kamēlijas”, “Lavandas”, “Hiacintes”, “Narcises”.
“Esam ieinteresēti visu darīt ātrāk,” saka pilnvarotā persona Tao un atzīst, ka Raiskumā ar ģimeni dzīvo jau ilgāku laiku un ir iekārtojis restorānu. Diemžēl pārdomas raisa maksa par uzturēšanās atļaujām. “Nav godīgi, ka pēc pieciem gadiem pēkšņi maina noteikumus un būs jāmaksā pieci tūkstoši eiro. Es taču valstij jau maksāju nodokļus. Tiem, kuri tagad iegādājas īpašumus, nākotnē šādus papildu noteikumus varētu piemērot, tad cilvēki laikus ar tiem rēķinātos,” saka Tao Ma.
Pārgaujas novada dome kārtējā sēdē lems par detālplānojuma galīgo redakciju.
Komentāri