Cēsu apkaimes mežos militārās vadības vingrinājumus aizvadīja Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas “Jaunākā instruktora” kursa kursanti.
Trīs diennaktis viņi uzturējās meža apvidū Pārgaujas un Priekuļu novadā, kur praktizēja iemaņas, kas nepieciešamas, lai no karavīriem kļūtu par instruktoriem un iegūtu kaprāļa pakāpi. “Druva” viesojās pie kursantiem tā dēvētajā Pipariņu aplī, kur satika kursa priekšnieci, kapteini Ilzi Leimani. Viņa pastāstīja, ka mācībās piedalās 48 kursanti, viņu vidū arī trīs sievietes. Kopumā kurss ilgst astoņas nedēļas, šī ir priekšpēdējā. Lielāko daļu kursanti pavadīja Instruktoru skolas klasēs, apgūstot teorētiskās zināšanas, lai noslēgumā tās pārbaudītu dzīvē, darbojoties apvidū.
“Šī nometnes domāta, lai trenētu vadītāja prasmes,” norāda I. Leimane. “Šīs dienas uzdevumi tendēti uz to, lai trenētu saliedētību un koordinēšanu. Katram kursantam jāprot vadīt nodaļu desmit cilvēku sastāvā, pieņemt informāciju no komandiera, nodot to padotajiem, pieņemt lēmumus, izpildīt uzdevumu, koordinēt. Tas tiek trenēts, veicot dažāda veida uzdevumus. Nometnes laikā katrs kursants dienā vienu uzdevumu izpilda kā nodaļas komandieris, tātad trijās dienās trīs uzdevumi, bet pārējo uzdevumu veikšanā darbojas kā izpildītājs. Taču arī tad nedrīkst atslābt, jo jāanalizē sava un kolēģu rīcība, jādomā, kā rīkotos kolēģu vietā, ko darītu labāk, un tamlīdzīgi. Visu laiku jāanalizē, jādomā.”
Katra uzdevuma izpildei acīgi seko instruktors, kurš analizē katra nodaļas komandiera rīcību, izdara piezīmes un pēc tam pastāsta, kas izdevās, kas ne, dod arī padomus, ko nepieciešams uzlabot, lai veiksmīgāk izpildītu konkrētās darbības. I. Leimane stāsta, ka katra uzdevuma veikšanai atvēlēts noteikts laika posms, bet ne vienmēr tajā izdodas iekļauties. Taču tas arī neesot obligāti, jo instruktoriem svarīgi redzēt, cik pareizus lēmumus pieņēmis nodaļas komandieris, kā mācējis tos izskaidrot padotajiem, kā vadījis viņus uzdevuma izpildē.
Jautāta par kursantu gatavību jaunajiem pienākumiem, I. Leimane uzsver: “Kas tikuši līdz šai nedēļai, teorētiski gatavi jaunajiem pienākumiem un jaunajai dienesta pakāpei. Kad kursantiem jautāju, kas šajā nedēļā grūtākais, viņi atbildēja – domāt. Tas arī saprotams, jo līdz šim kursam viņi bijuši karavīri – izpildītāji. Tagad viņi gatavi spert nākamo soli un pārtapt par instruktoriem. Turpmāk viņi vairs nebūs tikai izpildītāji, bet arī vadītāji, kuriem jāanalizē, jāvada, jādomā.”
Lai tiktu līdz šim kursam, kursanti profesionālajā dienestā dažādās karaspēka daļās aizvadījuši vismaz trīs gadus. Šajā laikā viņu komandieris izvērtējis, kurš būtu gatavs kļūt par instruktoru. Sākot jaunos pienākumus, grūtākais ir būt vadītājam, tas liek uzņemties atbildību, pieņemt pareizos lēmumus, panākt, lai pārējie klausa. I. Leimane stāsta, ka iepriekšējo nedēļu laikā kursanti trenējuši prasmi runāt, mācījušies stāties auditorijas priekšā, centušies iegūt autoritāti, lai viņam uzticas, lai notic, ka tiks pieņemti pareizie lēmumi. Šajā nedēļā praksē jāparāda, cik daudz apguvuši, uz ko spējīgi.
“Jaunākā instruktora” kursā uzņem, ja nokārtoti fiziskie normatīvi, kas visiem vienādi – gan vīriešiem, gan sievietēm. Ne visām sievietēm izdodas tos izpildīt, bet tās, kuras to spēj, arī mācību laikā veiksmīgi iztur visus pārbaudījumus.
Laba fiziskā sagatavotība nepieciešama, jo jāpārvietojas ar pilnu ekipējumu, kas sver 20 – 30 kilogramu, jāpārvar lielāki gabali kājām, nemitīgi jābūt ārā, nakšņošana notiek mežā. Nekādas mierīgās naktis gan neesot, jo sagādāti dažādi pārsteigumi, tas viss kopā prasa lielu fizisko un psiholoģisko izturību. Kursa priekšniece stāsta, ka tieši stresa situācijās vislabāk parādās katra gatavība uzņemties atbildību, prasme pieņemt pareizos lēmumus.
Naktī uz piektdienu ieplānoti noslēguma uzdevumi, kas esot īpašs notikums un tradīcija nometnes laikā. Kursanti atgriežas Instruktoru skolā pa noteiktu maršrutu, kurā viņus gaida dažādi īpaši, interesanti uzdevumi. Vien tad, kad nonākuši Instruktoru skolā, sakārtojuši ekipējumu, viņi var ļauties atpūtai. Šonedēļ šajā kursā noslēdzās aktīvā mācību fāze, nākamajā nedēļā sekos administratīvi darbi, kursanti muzejā papildinās vēsturiskās zināšanas, būs tradicionālās noslēguma procedūras – talka, lāpu gājiens un fotografēšanās pie Uzvaras pieminekļa.
Pajautāju I. Leimanei, kas liek sievietēm izvēlēties šo profesiju. Viņa norāda, ka katrai motīvs cits: “Pati esmu no laukiem, mani vienmēr saistījis aktīvs dzīvesveids. Ieguvu augstāko juridisko izglītību, bet sapratu, ka negribu sēdēt Rīgā pie papīriem. Bija iespēja pieteikties dienestā, iziet pārbaudījumus, nokārtot normatīvus, ko arī izdarīju. Kopš pagājušā gada februāra esmu Cēsu Instruktoru skolā, šis ir jau ceturtais kurss, ko vadu, un tas uzliek lielu atbildību. Visam jāseko līdzi, jāsaprot, vai viss rit pēc plāna, vai nav kaut kas jāmaina.”
Komentāri