“Gribat redzēt postažu, aizbrauciet uz Zosēniem,” sacīja kāda “Druvas” lasītāja, zosēniete. Viņa brīvdienās pabijusi dzimtajā pusē, un diemžēl izpalicis prieks par skaisto apkārtni. Gauja izskatījās kā izpostīta.
Pie Zosēnu hidroelektrostacijas (HES), agrākās Augstāres spēkstacijas, upē ūdens gandrīz nemaz, kādreiz sagāztie koki kā pēc katastrofas guļ Gaujas gultnē, apkārt lidinās kaijas, kuras ķer zivis.
“Sestdienas rītā saņēmu ziņu, ka naktī Zosēnu HES izlauzts aizsprosta balsts,” stāsta Valmieras reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas resursu Kontroles sektora vecākais inspektors Uldis Lencbergs, piebilstot, ka balsts bijis satrupējis. 8.martā inspektors spēkstacijā veicis pārbaudi, un vizuālajā apskatē nekas neliecinājis, ka kāds balsts varētu neizturēt. Pārbaudīja caurplūdi, ūdens līmeni, piesārņojumu – viss bija kārtībā.
“Uzzinājis par avāriju, aizbraucu uz Zosēniem. HES ūdenskrātuvē ūdens līmenis bija pazeminājies par diviem metriem un 60 centimetriem, tā bija iztukšojusies pilnībā, bija palicis tikai Gaujas tecējums,” redzēto pastāsta vecākais inspektors un piebilst, ka tad, kad savulaik būvēja hidroelektrostaciju, tehniskie noteikumi bija vienkāršoti. Kokus nozāģēja, tie turpat zem ūdens palika, tāpēc arī tagad paveras tāda aina. Kādiem jābūt aizsprosta balstiem, noteikumos nebija noteikts. Koks ir koks, tam savs kalpošanas mūžs. Šis negadījums Zosēnu HES nav pirmais tāds. “Arī citās mazajās spēkstacijās tieši balsti sagādā vislielākās problēmas un notiek avārijas.
Uldis Lencbergs pastāsta, ka nesen pabijis trijās mazajās HES Zviedrijā. Tur aizsprostiem tiek izmantoti metāla profili. Mazo HES īpašniekiem ir jāievēro ļoti stingras prasības, viņiem ir liela atbildība, ja kas noiet greizi.
“Masveida zivju bojā eja vizuāli konstatēta netika, daudzas bija sapeldējušas pāris zemākajās vietās. Viss notika kā jau dabā, putni bija salidojuši. Tā nav uzņēmēja ļaunprātība, bet negadījums,” skaidro Uldis Lencbergs. Vecākais inspektors arī uzsver, ka zivju resursiem kaitējums nav nodarīts.
Kā uzņēmējs stāstījis vecākajam inspektoram, par negadījumu informēts Valsts vides dienests, pašvaldība, kā arī tuvākās HES īpašnieks. Tā pēc noteikumiem paredzēts rīkoties. “Druva” otrdienas rītā sazinājās ar Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētāju Laimi Šāvēju. Viņš par notikušo Zosēnos uzzināja no avīzes. Vakar novada vadītājs arī pabija Zosēnos. “Avārija draudus neradīja. Nākamās HES īpašnieks bija brīdināts. Par notikušo bija arī jāzina pašvaldībai, jo situāciju nevar paredzēt. Tagad remontdarbi ir gandrīz pabeigti, jau rīt HES sāks paaugstināt ūdens līmeni. Zivju resursu zaudējumi jāvērtē vides speciālistiem,” pastāstīja novada vadītājs Laimis Šāvējs un uzsvēra, ka upē ūdens turpina plūst. Uldis Lencbergs uzteic uzņēmēju, ka aizsprostam nomaina visus balstus, ne tikai bojāto.
Informācija par notikušo Zosēnos ātri izplatījās sociālajos tīklos. No tiem par notikušo uzzināja arī zosēnieši. Lielākā daļa pat nebija pamanījuši, ka Gaujā gandrīz nav ūdens. Dažs to uzzinājis tāpēc, ka vakar pagasta centrā tika remontēts ūdensvads un mājās nebija ūdens, tāpēc sadomājis aiziet līdz Gaujai. “Diemžēl lielākā daļa sabiedrības ir vienaldzīga par to, kas notiek apkārtnē. Ja trīs dienas Gaujā nav ūdens un par to nav satraukuma, tas nešķiet pareizi,” domās dalās Laimis Šāvējs.
Uz Gaujas uzbūvētas deviņas mazās hidroelektrostacijas. Visas darbību uzsāka no 1998. – 2002.gadam. Skatoties no Gaujas augšteces, pirmā hidroelektrostacija (Augstāres, tagad Zosēnu HES) atrodas Zosēnu pagastā. Savukārt pēdējā hidroelektrostacija (Paideru HES) uzbūvēta Lejasciema pagastā, Gulbenes novadā. Tālākajā Gaujas tecējumā līdz jūrai mazās HES nav uzbūvētas.
Komentāri