Raiskuma pagasta “Jaunrūjas” daudziem bija aizvadītās svētdienas maršrutā. Apskatīt ap 200 šķirņu peonijas atbrauca apmēram 500 interesentu no dažādām Latvijas vietām, arī igauņi. No rīta puses mašīnas rindā stāvēja ne tikai iebraucamajā ceļā, arī šosejas malā. Dažs tā arī atzinis – braucis garām, ieraudzījis mašīnu rindu, tātad kaut kas notiek.
“Diena pagāja ļoti ātri. Brīžam cilvēku bija ļoti daudz, bet visi mājās brauca gandarīti,” saka “Jaunrūju” saimniece Guna Rukšāne un piebilst, ka sarunas bijušas ne tikai par peonijām, arī hostām, ūdensrozēm, īrisiem, lilijām, flokšiem. Ar šo ziedu audzēšanu nodarbojas Guna un Jānis Rukšāni, Gunas meita Līga Popova. Ciemiņu uzņemšanā iesaistījās visa ģimene – pazīstamais selekcionārs Jānis Rukšāns lasīja lekciju par peonijām, stāstīja, kā pats ekspedīcijā atradis skaistu peoniju. Bija arī vasarīgs koncerts, par ko gādāja Lāsma Vasmane. Interesentu netrūka Unas Ulmes rādītajam, daudzuprāt, brīnumam – destilāta pagatavošanai no peoniju ziedlapiņām. “To var izdarīt tvaicējamā katlā. Dāmām patika, daudzas pierakstīja recepti. Tāpat destilātu var gatavot arī no citiem augiem,” jau pēcpusdienā pastāstīja Una.
Jau vēlā pēcpusdienā “Jaunrūjās” ieradās pēdējie viesi. “Bijām Botāniskajā dārzā, apskatījām peonijas, tagad atbraucām uz “Jaunrūjām”, “Druvai” pastāstīja Dzidra Vīksne no Rīga. Priecājoties par peonijām, iepazinusies ar Šmitu ģimeni, un visi kopā mērojuši ceļu. “Man peonijas saistās ar vecāsmammas dārzu,” bilda Daina Šmite. Sarunā viešņas atzina, ka savulaik jau bijušas tikai rozā un baltas peonijas. Uzreiz saimniece Guna Rukšāne atgādināja, ka arī sarkanās peonijas ir senas. “Bet tās jau svētās rozes, ne peonijas,” izskanēja iebildumi. Par svētajām rozēm Guna drīz viesa skaidrību. Savulaik, braucot pa novada sakoptām sētām, viņai stāstījuši, ka dārzā augot svētā roze, sarkana, līdzīga peonijai. Kad ieradusies apskatīt, pārliecinājusies, ka tā vienkārši ir agrā peonija. Tās ziedēšana ir ap Vasarsvētkiem, un vācu valodā to arī sauc par Vasarsvētku rozi.
“Jaunrūjās” peonijas audzē jau vairākus gadus. Tās Raiskuma pagastā iedzīvojās it kā nejauši. Jānim Rukšānam ir draugs Sulevs Savisārs, peoniju selekcionārs Igaunijā. Apmainot dažādus augus, ik gadu pie Rukšāniem nonāca vairākas peoniju šķirnes. Tā arī sāka audzēt. Diemžēl Latvijā ar peoniju selekciju neviens nav nodarbojies. Tagad to sāk darīt Līga Popova. “No sēkliņas līdz ziedam paiet septiņi gadi. Ar peonijām strādāju gadus sešus, pirms trim pamēģināju krustot, līdz rezultātiem tālu,” pastāstīja Līga, bet Jānis Rukšāns atgādināja, ka sakrustot ir liela māksla, bet vēl lielāka pēc tam izraudzīties, ko vērts audzēt tālāk.
Peoniju lauks izrādās krāsu bagātībā. Līga gan piktojas, ka vēl ļoti daudzas šķirnes nezied, bet pagājušās nedēļas sākumā, kad ziedi vērās pa stundām, šķita, ka nedēļas nogalē jau birs ziedlapas. Uznāca vēsais laiks, lielā ziedēšana pierima. “Nākamsestdien atkal gaidīsim viesus,” aicina Līga Popova.
Ekskursijā pa peoniju dārzu Jānis Rukšāns atklāj, ka, viņaprāt, visskaistākā dzeltenā peonija ir `Garden treasure`, arī izturējusi salu. Par skaistu tiek uzskatīta arī ‘Yellow Crown’, bet selekcionārs ir skeptisks, ziedi noliekušies uz zemi, to skaistumu neredz, un augs arī mēdz izsalt. Jānim brīnums šķiet `Early scout` – ilgi zied un ir skaista arī noziedējusi.
“Peonijas labi pārziemo, bet gadās jau visādi. Peonijas sakņu spraudeņi var augsnē nogulēt trīs gadus, tikai tad parādīties dzinumi,” pastāsta Jānis Rukšāns.
Jautājumu ir daudz, un katrs saņem atbildi, arī uz jautājumu – kāpēc kādreiz hostas stādīja tikai sabiedriskās vietās un kapsētās, kā ūdensrozes var nenosalt.
Komentāri