Laukos, ceļmalās, mežos, pie mājām, teju visur patlaban zied Latvijā lielākā nezāle – latvānis, Sosnovska latvānis. Nav vasaras, kad presē netiek rakstīts par latvāņu apkarošanu, ierobežošanu, bet kopumā Latvijā maz kas mainās. Daži uzņēmīgākie cīnās ar lielo nezāli, citi nedara neko, un latvānis sēj sēklas aizvien jaunās teritorijās. Gadu gadiem par vienīgo iespējamo latvāņu izplatības apturēšanu uzskatīja to savlaicīgu nopļaušanu. Tagad zinātnieki secinājuši, ka tā gluži nav. Ja gadiem pļauj un lapas nesavāc, tās veido mulčas kārtu, bagātu augsni, kurā ir milzīgs latvāņu sēklu krājums, bet citi augi, sauli neredzot, neaug. Ir izstrādāts ķīmiskais līdzeklis. Pavasarī latvāņi jānomiglo. Tā arī ne viens vien izdarījis. Vai būs rezultāts, redzēsim pēc vairākiem gadiem.
Cēsu novadā izmanto jauno
Vaives pagastā un arī Cēsīs latvāņus nav grūti atrast. Pavasarī pašvaldība ikvienam zemes īpašniekam, kura tīrumā, mežā vai ceļmalā aug latvāņi, aizsūtīja atgādinājumu, ka latvāņi jāierobežo. Šomēnes pašvaldības lauku speciāliste un pašvaldības policija apsekos novadu, vai pašvaldības norādījumi tiek pildīti.
“Ar latvāņiem vienam cīņa ir neuzvarama. Ja to nedara arī kaimiņš, rezultāta nebūs,” pārliecināts Cēsu pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba. Viņš arī uzsver, ka patlaban cīņā ar latvāņiem tiek izmantots tikai viens instruments – administratīvie sodi. “Ir administratīvo pārkāpumu pants par invazīvo augu sugu ierobežošanu. Taču uzskatu, ka arī valstij būtu kas jādara, jāsniedz kāds atbalsts,” saka Jānis Goba.
Šopavasar Cēsu novadā tika nomigloti ap 30 hektāri pašvaldības zemju, kur aug latvāņi. Tie domes kasei bija desmit tūkstoši eiro tēriņi. Pilsētā ne visur var augus miglot, tie, tāpat kā līdz šim, tiek pļauti.
Cēsu pašvaldības administrācijas vadītājam Jānim Gobam ir personīgā pieredze cīņā ar latvāņiem. Viņš jau trīsdesmit gadus dzīvo Vaives pagastā.
Kad iegādājās īpašumu, tajā latvāņu nebija. “Pirms gadiem 15 tie sāka parādīties. Mans īpašums robežojas ar Vaives upīti, pretī ir Sauleskalns, netālu Ģūģeri. Tā lēnām vien latvāņi nāk aizvien tuvāk,” stāsta vaivēnietis.
Ja kāds parādās pie mājas, parasti saimnieki tos nocērt, kātā ieber sāli, citreiz kādu ķīmisku preparātu. “Bet tad latvāņi parādījās arī tur, kur veikta zemes transformācija un aug mežs. Tur var pļaut tikai ar izkapti. Kur nav kociņu, laukus pļauju ar traktoru. Cauri īpašumam iet arī “Latvijas Gāzes” cauruļvads, pa stigu latvāņi aug griezdamies. Viņi vienreiz gadā nopļauj. Bet prakse rāda, ka tam nav jēgas,” domās dalās Jānis Goba un atgādina, ka latvāņu sēklas zemē var saglabāt dīgtspēju pat desmit gadus.
Pēdējās pāris vasaras lauksaimniecības zemēs, kas tiek pļautas, ganās zirgi. Tie apēd mazās latvāņu lapiņas, un lielās nezāles neizaug tik milzīgas.
Tā kā Jānim Gobam nav bioloģiskās saimniecības, Vaives upe atrodas pietiekami tālu, šopavasar, tikko latvāņi līda ārā no zemes, tie tika nomigloti. “Augšana ir ievērojami samazinājusies, bet latvāņi dzen jaunus dzimumus, un tiem jau parādās ziedi. Augi ir dzelteni un nīkuļo. Kur nomiglots, jau parādās zāle, kas citādi būtu nomākta un vispār neaugtu. Redzams taču, ka mežos latvāņi tik ātri neaug, trūkst gaismas. Nākampavasar atkal miglošu, bet tagad tie jāpļauj,” pastāsta vaivēnietis un atzīst, ka pāragri spriest, ka šī pavasara miglošana ir risinājums, jo sēklas turpina izplatīties. Jānis Goba uzsver, ka viņa īpašumā, sarēķinot kopā atsevišķās vietas, latvāņi aug apmēram hektārā. “Miglošana nav lēta, bet katru gadu ieguldīt pļaušanā arī ir izdevumi,” spriež vaivēnietis.
Jānis pastāstīja, ka nesen bijis Krievijā. Tur skats ir daudz trakāks nekā pie mums. “Latvāņi ir milzīgi, vairākus metrus augsti. Tie aug lielās plantācijās. Redzēju, kā ceļmalās migloja, nerēķinoties ar grāvjiem,” skumji saka Jānis Goba.
Līgatnē prasa likumpaklausību
Līgatnes novada pašvaldības policija jau trešo gadus cītīgi kontrolē, vai kāds novadnieks savā īpašumā neaudzē ziedošus latvāņus.
“Appļaušana jāveic līdz izziedēšanai, un tam mēs ļoti cītīgi sekojam. Varbūt ne populāri, bet, ja policists redz ziedošu latvāni, platību saimniekam izraksta soda kvīti. Ja pirmajā gadā daudzi neņēma par pilnu pašvaldības prasības, ko tad tā izdarīs, ja visa Latvija pilna ar latvāņiem, tad pēc pirmā soda samaksāšanas sāka domāt. Nākamajā gadā jau sāka appļaut. Un te nav runa par tiem, kuri nevar atļauties to izdarīt. Pērn situācija jau labāka,” pastāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un pauž pārliecību, ka šovasar neappļauto lauku būs vēl mazāk.
“Pašvaldība nevar piespiest uzart tīrumu un sēt labību, bet varam piespiest laikā nopļaut latvāņus. SIA “Komunālserviss” arī piedāvā pakalpojumu. Protams, tas maksā, bet, ja tev pieder zeme, tā ir jākopj. Latvāņu audzēšana nav lauksaimnieciska saimniekošana,” domās dalās Līgatnes vadītājs. Novadā vislielākās problēmas ir uz Siguldas pusi, Ratniekos, atsevišķās vietās Vildogā. “Tikpat prasīgi kā pret saviem iedzīvotājiem esam arī pret valsts uzņēmumiem. Pie Blodziņiem ceļmalā auga latvāņi, vērsāmies pret īpašnieku. Dažkārt pašvaldībai pārmet, ka mēs ļaujam aizlaist teritorijas, saaugt latvāņiem. Lai kādam piespriestu soda naudu, ka viņš necīnās pret latvāņiem, ir jābūt drošam, ka tie, kas aug viņa īpašumā, tiešām ir latvāņi. Aicinām speciālistu, viņš apskatās un apliecina, ka tas ir latvānis, nevis, piemēram, suņuburkšķis. Tad var sākt runāt par invazīvas sugas audzēšanu, neierobežošanu un pieņemt lēmumu par administratīvu pārkāpumu,” kā Līgatnē cīnās ar latvāņu audzētājiem, stāsta Ainārs Šteins.
Miglošana, iespējams, būs līdzeklis
SIA “MA serviss” no Pārgaujas novada Raiskuma pagasta ir viena no retajām firmām, kas sniedz miglošanas pakalpojumu pret latvāņiem. “Interesējas pašvaldības, bet ļoti reti zemju īpašnieki. Miglošana nav lēta, un zinu cilvēkus, kuri atzīst, ka izdevīgāk samaksāt sodu, ja tādu piespriež, nekā miglot. Ar vienu reizi jau nepietiek, jāmiglo vairākus pavasarus pēc kārtas, tad vēl jāpļauj,” pastāsta SIA īpašnieks Armands Iesalnieks. Viņš gan miglo, gan pļauj latvāņus jau vairāk nekā desmit gadu. Šovasar visvairāk darba ir Siguldā, Vaivē, arī Līgatnē. SIA ir arī līgums ar “Latvijas valsts meži”, kur latvāņi agrā pavasarī tiek izrakti.
Armands Iesalnieks kā piemēru tam, ka ar latvāņiem var tikt galā, min zemnieku, kurš šo indīgo augu iznīcināja tīrumā Siguldā. Katrs, kurš no Cēsīm braucis garām, kreisajā pusē ceļam redzējis lielo latvāņu audzi. Tagad tur aug labība. “Vai pavasara miglošana dos rezultātus, redzēsim. Vismaz skatāmies, ka latvāņi nīkuļo,” saka Armands Iesalnieks. Viņš ir pārliecināts, ka pareizi rīkojas Siguldas novada dome. Novadā tiek nopļauti visi latvāņi. Ja privātīpašnieks to nedara, klātesot pašvaldības policistam, tas tiek izdarīts, un pašvaldība nosūta zemes īpašniekam rēķinu par latvāņu pļaušanu.
“Ir cilvēki, kuri izrok visas saknes un pierāda, ka cīņu ar latvāni var uzvarēt. Bet to var izdarīt nelielā platībā, ne hektāriem lielos laukos. Jārēķinās arī ar daudziem faktoriem – nedrīkst miglot pilsētā, ūdeņu tuvumā. Ir vietas, kur var pļaut tikai ar izkapti. Latvāņu iznīcināšana nav ātra, un tā ir dārga,” uzsver Cēsu pašvaldības administrācijas vadītājs, vaivēnietis Jānis Goba.
Komentāri