Nedēļu Rauna bija nodota mākslinieku un krāsu pārziņā. Trešo vasaru galerija “Laipa” un Valmieras Kultūras un
mākslas fonds ar Raunas novada domes atbalstu un līdzdalību rīkoja Raunas glezniecības plenēru. Pirmoreiz tas bija starptautisks, jo piedalījās četri mākslinieki no pašvaldības sadarbības pilsētām Alitas Lietuvā un Suvalki Polijā.
16 mākslinieki radīja vairāk nekā 60 darbus, tikās ar raunēniešiem ikdienā, gleznoja vietējiem ierastās vietas. Īpašs notikums, protams, bija plenēra izstādes atklāšana viduslaiku pils tornī. Tās iekārtošana prasīja visu dienu, un katrā ziņā paveiktais bija tā vērts, lai svinētu padarīto, apskatītu, ko kurš Raunā ieraudzījis. Izstāde pulcēja necerēti daudz apmeklētāju. Pils torņa visi stāvi bija cilvēku pilni. Raunēnietes, kuras kautrējās minēt savus vārdus, jo par mākslu neko nevarot pateikt, atzina: “Tās ir bildes, kas patīk. Te redzam Raunu, vietas, kuras gleznās var pazīt. Tie gudrie smērējumi mums nesaprotami.”
Raunas vēsturei šodiena uzzīmēta. Tāda pirms trim gadiem arī bija Jolantas un Edgara Berkoltu ideja.Viņi atminējušies, ka tolaik, kad abi bija mazi, Raunā vasarās gleznoja mākslas skolu audzēkņi.” Bet kāpēc nevar to darīt tagad? Paliks vēsturei bilde ar šodienas skatījumu uz Raunu. Normunds Cercins noticēja Edgara idejai, un jau Raunā ir trešais plenērs,” stāsta Jolanta, bet Edgars pauž gandarījumu, ja pirmās plenēra izstādes atklāšanā bija klāt tikai savējie, šoreiz cilvēku ir ļoti daudz. “Mums, kuri ikdienā nav saistīti ar mākslu, ir iespēja to iepazīt plenērā. Mākslinieki ir īpaši. Personīgā kontaktēšanās izglīto. Nekad daudzi neuzzinātu, ka Rauna ir tik skaista. Gleznas ceļos, un cilvēki varēs ieraudzīt Raunu,” domās dalījās Jolanta un uzsvēra, ka Rauna daudziem kļūst par vietu, kur atgriezties. Ne velti plenēra rīkotāji un mākslinieki Jolantu un Edgaru sauc par šī notikuma krustvecākiem.
Galerijas “Laipa” vadītāja, Valmieras Kultūras un mākslas fonda valdes locekle Karlīne Cercina atzina, šis plenērs bijis atšķirīgs, jo kopā strādāja trīs valstu mākslinieki. “Uz plenēru mākslinieki brauc mācīties, radīt, papildināt pieredzi. Trīs valstu mākslinieki bagātināja cits citu.
Lietainās dienas ienesa citas nianses. Tapa portreti un karikatūras, interesanti darbi, kuru nebūtu, ja spīdētu saule un visi strādātu ārā. Lietus raisītā melanholija palīdzēja gleznās radīt īpašas noskaņas,” stāstīja plenēra rīkotāja Karlīne Cercina.
Aruns Vaitkus no Alitas Raunā bija pirmoreiz. “Skaista vieta, laipni, mierīgi cilvēki, daba – tas iedvesmoja gleznot. Arī gaismas, senatne, šodiena. Interesantākais, ka te nav vienmuļas ainavas,” pastāstīja Aruns un atzina, ka bijis interesanti redzēt, kā strādā citi, tad var salīdzināt ar sevi, saviem darbiem. “Bet ne sacensties, jo katrs esam atšķirīgs,” sacīja lietuvietis.
Vladimirs Babkins novērojis, ka raunēnieši ir kautrīgi. Viņus interesē, ko mākslinieks glezno, it kā neviļus uzmet aci un steidzas prom. “Kā rīdziniekam man pievilcīgs šķiet Raunas dzīves ritms, skaistā apkārtne. Te ir kā Šveicē – kalnā, lejā. Viss ļoti sakopts, neredzēju nevienu zemē nomestu papīru. Dzirnavgrava ir fantastiska,” domās dalījās Vladimirs Babkins. Skatot viņa uzgleznoto veco dzirnavu ēku, raunēnieši Jolanta un Edgars Berkolti atminējās, kā jaunībā te gājuši uz diskotēku. Tagad var vien domāt, vai pēc gadiem 20 šī ēka būs. Mākslas darbā tā dzīvos.
Par Aleksandra Ņeberekutina gleznām daudzi teica – viņš māk parādīt lietu bez lietussargiem. “Pagājušovasar gleznoju Staburagu, šoreiz strādāju pie upes, dzirnavās, pils tornī. Jebkuros apstākļos var gleznot, šķiet, ka izdevās. Tikai mainās noskaņa. Pirmajā reizē Raunā biju kā ciemiņš, tagad braucu kā pie draugiem. Gribas te būt vēl un vēl,” par nedēļu Raunā sacīja mākslinieks.
Plenēra rīkotāju ieceres nesaskanēja ar lietus vēlmēm. Diemžēl ne tāds kā plānots iznāca pikniks ar māksliniekiem pie Velnalas. Bija iecerēts, ka gan plenēra dalībnieki, gan Raunas mākslinieki gleznos Veselības taku, tad būs pikniks, izstāde, sarunas. Gandrīz viss arī bija, tikai pagastmājas zālē, kur noskaņai un sajūtām noteikti pietrūka dabas klātbūtnes.
Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzrunājot māksliniekus, novērtēja paveikto un pauda gandarījumu, ka ar katru gadu aizvien vairāk mākslinieku, šoreiz arī no Lietuvas un Polijas, atzīst, ka Raunā ir daudz interesanta, ka katru gadu var atrast iepriekš neievērotas vietas. “Mums tiek dota iespēja redzēt, kā top māksla. Raunā redzēto, izstādēs varēs skatīt citi un arī priecāties, cik skaistā vietā dzīvojam,” sacīja Raunas novada domes vadītāja.
Plenērā tapušie darbi paliek “Laipai”, tie tiek digitalizēti, izlikti izstādēs. 26 Raunas un Gulbenes plenēru mākslinieku darbi būs apskatāmi galerijā, un visiem māksliniekiem būs tikšanās Valmierā.
Karlīne Cercina pastāstīja, ka ikdienā sadarbojusies ar dažādām pašvaldībām. “Raunas pašvaldība ir maza, bet tā ir liela ar darbaspējām, atsaucību, idejām. Te domā citā līmenī nekā lielās pilsētās. Te ikdienā rod vietu mākslai, un tas jau liecina par izpratni, vērtībām. Te par katru padomāts, lai viņš var strādāt un justies labi. Lielās pašvaldībās bieži vien attieksme ir pavisam citāda, un tā ne vienmēr rosina radošumu,” pārdomās dalās Karlīne Cercina.
Gan viņa, gan mākslinieki, atvadoties uzsvēra, ka nākamajā vasarā atkal labprāt brauks uz Raunu, bet raunēnieši māksliniekus gaidīs kā draugus.
Komentāri