Zirgu audzēšana ir ilgtermiņa bizness, kas ieguldītos līdzekļus atpelna ļoti lēni. Saimniecības, kurās zirgu skaits ir virs desmit, tos audzē pārdošanai, tātad biznesam, pārējos izmanto vai nu tūristu piesaistei, vai joprojām kā palīgu lauku darbos. Biznesa nolūkos zirgu var audzēt sporta sacensībām – vai nu jātnieku sportam, vai pārbaudes sacensībām ar šķēršļiem. Te vajadzīgi strauji, temperamentīgi un izturīgi zirgi. Zirgu audzēšanas bizness Latvijā nav īpaši populārs, jo Latvijas šķirnes zirgs nav tik “sportisks”. Starptautiskās sacensībās virsroku gūst Vācijā un Anglijā selekcionētas šķirnes. Tieši ar angļu pilnasiņu un Trakēnes šķirnes sporta zirgu audzēšanu nodarbojas Vaives pagasta zemnieku saimniecībā “Mālkalni”, kur saimnieko Edmunds un Gita Krīgeri.
Krīgeru saimniecības ganāmpulkā ganās 15 spēcīgi, graciozi, skaisti un valdzinoši tīrasiņu zirgi. “Saimniecību pirms diviem gadiem mantojām ar visiem zirgiem,” stāsta saimnieks. Edmundam tā ir atgriešanās dzimtajās mājās. Viņš “Mālkalnos” dzimis un kopā ar māsīcu Lilitu piedzīvojis neskaitāmus priecīgus bērnības mirkļus, bet dzīves lielākā daļa kopā ar sievu Gitu un trim meitām pagājusi Ogrē.
Tieši māsīcai Lilitai arī piederējuši sportiskie skaistuļi, diemžēl viņu skāra smaga slimība, tāpēc gādību par zirgiem uzņēmās Edmunds un Gita. Pārceļoties uz “Mālkalniem”, ne vienam, ne otram nebija padziļinātu zināšanu zirgkopībā. Taču pieteicās palīgi, un kopīgiem spēkiem tika pielabots stallis, sagādāts siens un apgūtas jaunas zināšanas. Tagad Edmunds ar lepnumu saka: “Kā izrādās, visi angļu pilnasiņu zirgi, kas sastopami Latvijā, nākuši tieši no šīs saimniecības, bet daži rikšotāji pat pārdoti uz ārzemēm.”
Zirga turēšana stallī daudziem saimniekiem šķiet ļoti laba ideja, taču Krīgeru zirgi visu gadu dzīvo ārā: “Zirgi ir laimīgāki, veselīgāki un drošāki, ja atrodas ganībās kopā ar saviem ciltsbrāļiem, izņēmums ir tie zirgi, kas piedalās sacensībās. Ganības ir 28 hektāri, taču ar to pilnībā pietiek, lai zirgi justos labi, un, tā kā šogad vasara ir izteikti slapja, ataudzis skaists atāls, ar ko tie var mieloties uz nebēdu.” Zirgiem ganību zāle ir ideāla barība visu vasaru. Īpaši labi, ja zāles sastāvā ir āboliņš un lucerna, kā arī līdzvērtīga sastāva siens. Ja slodze nav liela, zāle un siens vien jau nodrošina zirga vajadzības, taču, pārspīlējot ar spēkbarību, zirgam var rasties lielas problēmas. Domājot, ko zirgiem dos ziemā, Edmunds saka, ka šī vasara ir izcili nepatīkama. “Uz 15 zirgiem mums jāsarūpē 200 siena ruļļu, taču, par spīti tam, ka pļavās ir skaisti atāli, šādā mitrumā par sienu var aizmirst. Laimējies, ka mums ir iekrājumi no pagājušās vasaras. Kaut kā jau izlīdzēsimies.”
Pašlaik stallī savu neapmierinātību izrāda Arka – jauna ķēvīte, bet viņai šāds pārdomas brīdis piešķirts par nedarbiem, jo, izlaista ārā, Arka nevēlas doties rokās, taču katrs jaunzirgs jāapmāca. Tiem ir savas mācībstundas, un zirgu apmācība notiek regulāri. Iejādes esence nav apbalvojumi vai izcīnītās balvas, arī ne jātnieka vai zirga talanta parādīšana, bet gan pats treniņu process. “Apmācībā jaunzirgiem māca labi uzvesties, skaisti soļot, rikšot, tos pieradina pie sedliem un klausīt komandām. Zirga sniegumu un fiziskās iespējas ietekmē tā uzbūve, veselība vai iepriekšējā treniņu pieredze, un zirga startēšana sacensībās viennozīmīgi dubulto tā vērtību,” paskaidro saimnieks, piebilstot, ka zirgiem pienākas arī brīvdienas.
Zirgaudzēšana ir izteikts ilgtermiņa bizness – tā ir nozare, kas ieguldītos līdzekļus atražo ļoti lēni, jo paaudžu maiņa zirgam ir astoņi gadi. Tādēļ zirgu audzēšana Latvijā nav tik ļoti izplatīta, lai gan vides apstākļi un ekoloģija tam ir ļoti piemēroti. “Taču, no otras puses, – zirgam vajag tikai sienu un ūdeni, turklāt siena kvalitātei nav striktas prasības, kā tas ir, piemēram, piena lopkopībā. Zirgam siens nepieciešams, lai saražotu sev siltumu. Tomēr, domājot par zirgiem, jāņem vērā, ka arī pats zirgs maksā. Protams, var pirkt zirgu pēc sludinājuma internetā, kur tagad cenas ir ka- tastrofāli zemas, tomēr tās skaistās puspatiesības, kas tur aprakstītas, ir stipri apšaubāmas, jo 300 eiro parasti prasa par vecu zirgu. Neiestrādāts zirgs maksā aptuveni 1500 eiro. Biežāk pieprasītais trīs gadus vecais zirgs maksās aptuveni 4000 eiro un vairāk, bet ir saimnieki, kas par zirgu prasa vairākus desmitus tūkstošu. Ja pircējs patiešām ir ieinteresēts zirga izskatā, raksturā, kustībās un veiklībā, viņš dzīvnieku nopirks arī par šādu cenu,” paskaidro Edmunds, piebilstot, ka klāt jāpieskaita staļļa uzturēšana kārtībā, inventārs. Ja dzīvniekam dod īpaši kvalitatīvu spēkbarību un pārtikas piedevas, jāpiepluso arī šīs izmaksas, turklāt ikvienam zirgaudzētājam skaidrs, ka rodas arī vajadzība pēc veterinārārsta palīdzības. “Zirgam ir piecas sirdis,” smej Edmunds un pastāsta: “Katra kāja ir līdzvērtīga sirdij. Zirgi ir ļoti uzņēmīgi pret slimībām, un vislielākās raizes allaž ir par kājām un nagu veselību, tāpēc izmantojam arī kalēja pakalpojumus. Kalējs atbrauc, apseko ganāmpulku un veic zirgiem pedikīru.”
Ja sporta zirgam veiktas pamatīgas iestrādes, par to labi gādāts, tas savos 20 mūža gados var atnest apbalvojumu. “Tāds stāsts mums ir par divdesmit gadīgo ērzeli, kurš tagad nepārlēks 1,60 metrus, bet sacensībās 1,30 metrus lēks bez problēmām,” teic Edmunds.
“Zirgu audzēšana prasa rūpes, tomēr zirgkopības nozarē ir vēl kāds būtisks jēdziens – vēlme darboties ar zirgiem un mīlestība pret šo dzīvnieku. Tas varētu būt enkurs, kas noturēs nozares lejupslīdi,” intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” akcentējis biedrības “Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs, LLU asociētais profesors Guntis Rozītis. Salīdzinājumam varam teikt, ka 1980. gadā Latvijā bija 35 000 zirgu, bet tagad tikai 1028 reģistrētu zirgu, tātad zirgu skaits krietni gājis mazumā.
Komentāri