Novadi, kuri tika izveidoti bijušā Cēsu rajona vietā, pēc atrašanās un lieluma, pēc iedzīvotāju skaita un nodarbošanās ir nevienlīdzīgi. Šī nevienlīdzība būs labi saskatāma mācību gada sākumā. Atliek tikai paskatīties, kas notiek šajās pašvaldībās. Vienā vietā laukos izglītības iestāde jāaizver, otrā audzēkņu skaits tā pieaudzis, ka jādomā par paplašināšanos.
Pašvaldības ir atbildīgas, lai mācību iestādēs nemitīgi tiktu investēts. Tas arī cītīgi darīts. Pat tad, ja valsts ekonomiskie procesi liecinājuši, ka ekonomiski aktīvie iedzīvotāji un līdzi viņiem bērni aizplūdīs no laukiem uz pilsētām, piepilsētām vai pat ārzemēm.
“Cik ilgi tad var investēt, ja iedzīvotāju skaits un attiecīgi skolēnu skaits nepieaug?” retoriski jautā Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kuras vadībā pašvaldība šovasar no divām Skujenes pagasta pamatskolām vienu slēdza audzēkņu nepietiekama skaita dēļ. Skujene ir pietiekami tālu no pilsētām, lai bērniem liktu braukāt uz tām, arī grantētie ceļi tajā pusē ir pašas valsts slikti uzturēti, tāpēc Sērmūkšu pamatskolas, nu jau bijušās, audzēkņi iekļausies trīs apkārtējo lauku skolu kolektīvos. “Tagad zinām, ka divi bērni mācīsies pamatskolā Taurenē, jo viņi dzīvo Taurenes pagastā, desmit skolēni mācīsies Skujenes pamatskolā, bet 15 skolēni braukās uz Nītaures vidusskolu, kura ir krietni tālāk,” saka Elita Eglīte un piebilst, ka pašvaldība respektēs skolēnu vecāku izvēli. Tādēļ septembrī pašvaldība sāks skolēnu pārvadājumus vēl vienā maršrutā, lai bērni nokļūtu uz 20 kilometru attālo skolu, kur apgūs pamatizglītību.
Pašvaldību starpnorēķini Amatas novada domei tāpēc nepalielināsies. Taču tie jau tā ir pietiekami lieli, jo Amatas novada jaunieši pārsvarā dodas iegūt vispārējo vidējo izglītību ārpus sava novada robežām. Ja paskatītos Cēsu novada izglītības budžetā un ieraudzītu summas, kuras ik gadu novads saņem no Amatas novada, kura vidusskola Nītaurē nav nekādā lielajā centrā, tad varētu apjaust, cik lielas summas no lauku iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem nonāk pilsētā. Pašvaldības citai pašvaldībai pārskaitītās naudas apjomu Elita Eglīte raksturo tā: “No Amatas novada budžeta tiek uzturēta teju viena Cēsu skola. 240 Amatas novada iedzīvotāji papildina Cēsu skolēnu skaitu. Cēsu novada pašvaldībai viņu uzturēšana skolas izmaksās ir nulle eiro. Kas notiktu, ja lauku bērni vairs nemācītos pilsētā? Cēsīs viena skola būtu jāslēdz, un avīzes būtu pilnas, par to rakstot.”
Priekuļu novadu valsts izveidoja citādi, tajā vidusskola ir daudz izdevīgākā ģeogrāfiskā vietā, pie nozīmīgākiem ceļiem nekā Amatas novadā. Lielā mērā tieši tāpēc Priekuļu novada divās vispārizglītojošajās skolās situācija ar skolēnu pieplūdumu ir pilnīgi pretēja.
“Priekuļu vidusskolā šajā 1. septembrī atgriezies tāds skolēnu skaits, kāds bija šīs skolas ziedu laikos pirms gadiem desmit un vairāk. Tie būs pāri par četriem simtiem audzēkņu no 1. līdz 12. klasei. Uzņemtas divas 1. klases ar 21 bērnu katrā,” saka novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa un ar smaidu piebilst: “Par skolēnu skaitu Priekuļos jāpateicas ģimenēm. Priekuļu pagasta celiņos arī tagad redzams, kā vecāki stumj bērnu ratiņus, skolai papildinājums būs.”
Arī Liepas pamatskolā klāt nāks pietiekami daudz bērnu – 1. klasē pieteikti 17. “Vienīgi Mārsnēnu pagastā ar iedzīvotāju pieaugumu ir bēdu ieleja. Pirmajā klasē šogad pieteikti tikai četri bērni,” teic M. Juzupa un piebilst, ka audzēkņu skaits Mārsnēnu pamatskolā ir nelies arī tāpēc, ka vairākas ģimenes bērnus nesūta tuvākajā pamatskolā. “Kāpēc Mārsnēnos tā notiek, par to ir jāaizdomājas,” saka novada ilggadējā politiķe. “Mums ir jāaizdomājas arī par to, kāpēc bērnu vecāki no Raunas puses uz Priekuļu vidusskolas jaunākajām klasēm sūta mācīties vairāk nekā 20 bērnu, kamēr raunēniešiem sava skola ir pie durvīm. Mēs nekādi necenšamies pievilināt cita novada bērnus. Vecāki paši izdara izvēli.”
Par vecāku izvēli, kur bērnam mācīties, nav jābrīnās. Paskatieties uz Rīgu. Tur vecāki gatavi diennakti stāvēt rindā, lai pirmklasnieks tiktu ģimenes iecerētajā skolā pavisam citā Rīgas pilsētas rajonā. Vecāki gatavi bērnu tumšajās rudens un ziemas dienās sūtīt tālākās skolās, spriežot, ka tajās mazajam būs labāk. Priekuļi ir liels centrs pie Cēsīm, un no tā skolas vecuma bērni visai lielā skaitā dodas mācīties uz pilsētu. Cik braukātāju starp Cēsīm un Priekuļiem, Liepu ir daudz, pašvaldības labi zina, jo katrai tiek maksāti savstarpējie starpnovadu norēķini. Māra Juzupa piebilst, ka ne Priekuļu, ne Cēsu novads tāpēc nepaliek zaudētājos, jo viens otram pārskaita līdzīgas summas: “Vienu gadu laucinieku ir vairāk pilsētas izglītības iestādēs, citu gadu bijis tā, ka pilsētnieku ir vairāk Priekuļu novada bērnudārzos un vidusskolā.”
Arī Cēsu piepilsētas ģimenes mēdz izvēlēties Amatas novada izglītības iestādes, bet samērā maz, ja nu vienīgi Līvu ciemata bērnudārzu un Drabešu sākumskolu. “Kā tajā atveram jaunu pirmsskolas grupu, tā bērniem pilna,” saka Elita Eglīte. Novada domes priekšsēdētājas pieredze rāda, ka bērnu vecāku uzticību mācību iestāde iegūst, ja bērnu tur sagaida no pirmsskolas vecuma. “Tagad investēsim Skujenes pamatskolas pirmsskolas grupā. Skujenieši vedīs mazos uz tuvāko bērnudārzu. Kad vajadzēs sākt skolas gaitas, cilvēki un vide vecākiem un bērniem būs pazīstama. Diez vai pirmklasnieku tad sūtīs uz tālāku skolu,” spriež E.Eglīte. Pašvaldības politiķe uzsver, ka mazas klases nevienam nenāk par labu, arī skolotājiem, kuriem nevar nodrošināt darba slodzi. Sērmūkšu un Skujenes pamatskolu skolotāji līdz šim pārsvarā strādājuši divās skolās, bet daži pat trijās.
Daļa vecāku bērnu ved uz izglītības iestādi, kura viņiem ir pa ceļam uz darba vietu. Tā Liepā un Jāņmuižā pirmsskolas izglītības iestādēs ieplūst bērni no Cēsīm un Valmieras. “Bērnudārzi ir pārpildīti,” teic Māra Juzupa. Pašvaldība domājot, kā Liepā to paplašināt. Neesot prāta darbs ne sava, ne citu novadu ģimenēm atteikt bērnudārzu. Līdzīgi spriež politiķi Jaunpiebalgā, kur ģimenes redz, ka varēs izaudzināt bērnus, un laiž tos pasaulē. “Jaunpiebalgā strādā daudz gados jaunu cilvēku, viņiem dzimst bērni. Pirmsskolas grupas visu laiku bijušas pilnas. Skolu Jaunpiebalgā saviem bērniem izvēlas vecāki no kaimiņu – Rankas – novada,” stāsta Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.
Arī Līgatnes pirmsskolas izglītības iestādi pašvaldība plānojusi paplašināt. “Mēs to izdarīsim!” uzsver novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Pašvaldības vadītājos valsts uzspiestā sistēma maksāt pašvaldību starpnovadu norēķinus par izglītības pakalpojumu saņemšanu izsauc dusmas.
Jaunpiebalgas un Līgatnes novadu vadītāji “Druvas” klātbūtnē šajā sakarā apmainījās vien ar laipnībām par to, ka kāds līgatnietis, izrādās, mācās Jaunpiebalgā, savukārt viens jaunpiebaldzēns Līgatnē. “Kam tik Latvijā mēs nemaksājam par sniegtajiem izglītības pakalpojumiem mūsu novadā deklarētajiem, tajā skaitā Liepājas pašvaldībai!” nopūšas Laimis Šāvējs. “Cilvēki darba vietu meklējumos migrē pa Latviju. Viena ģimene nonākusi Līgatnē, viena Liepājā. Par to uzzinām, kad Jaunpiebalgai attiecīgi piestāda rēķinu.”
“Līgatnes skolai visu laiku jācenšas turēt augstu līmeni, jo līdzās – pēc kilometriem desmit – ir Sigulda, tajā ir liela skolu izvēle. Pilsētai skolēnus arī vajag, un tā gatava ikdienā sūtīt transportu pie mums pakaļ bērniem. Šāda konkurence par skolēniem diemžēl pastāv, un tā ir diezgan nežēlīga, pat brutāla. Savstarpējie norēķini par izglītību starp pašvaldībām uztur spriedzi. Daļai vecāku vairs nepavisam neinteresē, ka bērna mājām līdzās ir skola, viņi grib bērnu redzēt mācāmies nosacīti labākā, tālākā,” atzīst Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
“Administratīvi teritoriālā reforma, izveidojot nevienlīdzīgas pašvaldības, vēl vairāk sakropļoja skolu sistēmu,” uzskata Laimis Šāvējs un piebilst: “Skolu tīklu bija jāveido valstiski. Tā vietā notika paļaušanās uz pašvaldībām.”
“Ja nebūtu šo absurdo pašvaldību savstarpējo norēķinu, skolu tīkls Latvijā būtu jau sakārtots. Pašvaldība novērtētu arī kaimiņu skolas iespējas un neturētu par visu vari savu mazo skolu, ja nebūtu spiesta maksāt par katru skolēnu, kas vēlas mācīties citur,” saka Ainārs Šteins.
Komentāri