Ikviens, kurš ierodas “Druvā”, lai avīzē ieliktu sludinājumu vai abonētu laikrakstu, apmeklētāju telpā labprāt uzkavējas ilgāk. “Cilvēkiem patīk mierīgās Piebalgas ainavas. Aivars Ošiņš fotogrāfijās atklāj to Piebalgu, kuru ikdienā neieraugām,” saka “Druvas” Reklāmas nodaļas darbiniece Dita Rudzīte, kuras saknes arī ir Piebalgā.
Piebaldzēna Aivara Ošiņa fotogrāfiju izstāde “Druvā” nav nejaušība. Aivars ir 2014.gada laikraksta lasītāju aptaujas “Gada cilvēks” laureāts, viņš tika sumināts par Vecpiebalgas novada popularizēšanu.
Izstādē “Druvā” fotogrāfs atklāj savu Piebalgu – romantisko, rīta miglas ietīto, saulstaros mirdzošo, pavasarī, ziemā, rudenī, vasarā. “Laukos dzīvojot, viss skaistais ir apkārt. Man patīk daba, dzīvnieki, putni. Jo sarežģītāk tapusi bilde, jo man interesantāk,” pastāsta fotogrāfs un atklāj, ka pirms došanās fotografēt jau ir izdomājis, kāda būs bilde, ko tajā grib parādīt, likt centrā. ” Fotografēšana ir kā gleznošana. Katrai bildei jāizskatās kā gleznai. Tāds ir katra fotogrāfa mērķis,” pārliecināts piebaldzēns.
Vecpiebalga ir Aivara dzimtā puse, te pirms vairākiem gadiem atgriezies. Īpaši Inešu pusē viņš pazīst katru stūrīti, zina, kad peļķē pļavas vidū parādīsies gulbji, kad stirnas vedīs pļavā stirnēnus. “Man patīk vērot dzīvniekus, iepazīt viņus. Esmu arī mednieks, un šīs zināšanas lieti noder. Ejot medībās, fotoaparāts vienmēr ir līdzi, kolēģi brīnās, kāpēc nesu gan bisi, gan fotoaparātu, bet nezinu un arī nesaku, kuru reizi no kura izšaušu,” kā noslēpumu atklāj fotogrāfs.
Ik rītu viņš pāris stundu pavada dabā, ar acīm jāizjūt, kā viss mostas. “Fotogrāfijā galvenās ir gaismas. Tās rada brīnumus,” saka Aivars un piebilst, ka pašam ir sapnis sasniegt profesionālu līmeni. Lai gan mūsdienās daudz var izdarīt ar dārgu tehniku, piebaldzēns atzīst, ka fotogrāfam jāpiemīt izjūtai un arī jāmāk fotografēt. “Kad iemācies fotografēt, tad arī ieraugi to īsto bildi,” uzsver piebaldzēns.
Aivars regulāri ar savām bildēm priecē cilvēkus. Piebalgas ainavas, fotogrāfijas ar dzīvniekiem redzamas televīzijā, žurnālos. “Tas ir prieks, ka kādu manu bildi parāda, nopublicē žurnālā. Tagad piedalos konkursā, kur uzvarētāja bildes būs kalendārā. Vai nav skaisti, vai tā nav iespēja,” pastāsta Aivars Ošiņš un atklāj, ka ieceru ir daudz, prātā vēl daudz bilžu. Nesen braucis garām Velēnas baznīcai un skaidri zina, ka nofotografēs, tikai jāķer brīdis, kad ir migla. Tā Aivara fotogrāfijās rada romantiku, noslēpumainību un reizē atklāj Latviju. Klusi fotogrāfs pačukst, ka vēl tikai mācās fotografēt meitenes. “Viņas man vēl neatklāta pasaule. Visas ir skaistas, bet kā izcelt acis? Tās taču cilvēkā ir pašas būtiskākās,” pārliecināts Aivars Ošiņš.
Viņa fotoizstāde “Druvas” redakcijas apmeklētāju telpā apskatāma darba laikā.
Komentāri