Biznesa ideju konkursā “Cēsīs var”, ko šogad rīkoja koprades māja “Skola6”, tika iesniegtas deviņas idejas, līdz finālam nonāca piecas. Konkurss sākās pavasarī, bet aizvadītajā nedēļā notika noslēguma pasākums, kurā žūrija uzklausīja pretendentus un sadalīja balvas. “Skola6” vadītāja Dita Trapenciere pastāstīja, ka konkurss izsludināts aprīļa sākumā un noteiktajā termiņā iesniegtas deviņas biznesa idejas no Cēsu un apkārtējo novadu iedzīvotājiem. Var piebilst, ka konkursā šoreiz piedalījās tikai sievietes. “Pēc pirmās prezentācijas tālāk tika attīstītas astoņas idejas, viena turpināja attīstīties savā gaitā, jo iesniedzējas saprata, ka pašas var sekmīgi darboties,” stāsta D. Trapenciere.
“Konkursantiem tika piedāvātas dažādas darbnīcas par dizaina domāšanu, zīmolu komunikācijas pamatiem, prezentācijas prasmēm. Šajās darbnīcās bija ne tikai teorētiskā daļa, bet arī praktiski vingrinājumi. Tad sekoja konkursa otrā kārta ar prezentācijām un jau varēja redzēt, kā konkursantes ņēmušas vērā darbnīcās gūtās iemaņas un informāciju.”
Pēc tam sekoja vairākas tikšanās par finanšu plānošanu, naudas plūsmu, cenu aprēķinu, uzņēmuma mērķu izvirzīšanu, dažādām iespējamām problēmsituācijām. No astoņām idejām līdz finālam nonāca piecas.
Laura Ločmele prezentēja piedāvājumu “Skaistuma pietura”, akcentējot, ka svētku sajūtu rada noformējums. Viņa piedāvā īpašas “svētku sienas” bērnu ballītēm, kas var kalpot kā noformējums, kā fons, kā fotosiena. Stāstot par tuvākajām iecerēm, L. Ločmele norādīja, ka vēlas “Skola6” telpās izveidot kreatīvu fotostudiju bērniem. Noslēgumā viņa saņēma balvu no konkursa sadarbības partnera “Altum”.
Zane Kalniņa izveidojusi uzņēmumu “DEVU:DE”, kas piedāvā koka detaļu ražošanu rokdarbniekiem, kā arī kāzu dekoru izgatavošanu. “Kāzu dekori nav brīva niša, bet tā ir iespēja dažādām inovācijām, kas tiek savienotas ar klientu vēlmēm,” teica Z. Kalniņa. Prezentācijas beigās viņa atzina, ka lepojas ar to, ka nodarbina savu pirmo darbinieku. No konkursa balvu fonda žūrija viņai piešķīra 350 eiro, ko izmantot kā līdzfinansējumu lāzera moduļa iegādei CNC virpai.
Māsas Maija Brūzīte un Kristīne Poļakova iepazīstināja ar savu ideju “MK Cute Kids”. “Druva” jau rakstījusi par viņu iecerēm ražot aksesuārus, apģērbus maziem bērniem – lacītes, galvas rotas, gultas apmalītes un daudz ko citu.
“Šobrīd mūsu problēma ir lielais pieprasījums, ar visu netiekam galā. Līdz šim viss nopelnītais tiek ieguldīts attīstībā, taču vajadzību daudz, gribam izveidot arī vienu darba vietu. Esam pārliecinātas, ka darba netrūks, jo bērni taču dzims arī turpmāk,” teica K. Poļakova.
No balvu fonda viņām 200 eiro. Pasniedzot balvu, Cēsu novada pašvaldības speciālists komercdarbības attīstības jautājumos Valdis Nītiņš norādīja, ka viņas visvairāk pārsteigušas žūriju: “Jūsu darbībā saskatījām vislielāko progresu. Kad pirmo reizi jūs uzklausījām, domājām, ka tur nebūs biznesa, tagad jūs sakāt, ka netiekat galā ar darbiem.”
Ilze Dumbre, prezentējot savu uzņēmumu “AUD”, norādīja, ka nodarbojas ar savu senu vaļasprieku – aušanu – un saredz tajā lielu perspektīvu: “Aptauja rāda, ka 95 procenti labprāt iegādātos un nēsātu austu apģērbu, kas būtu kvalitatīvs. Te saredzu iespēju, jo tiešie konkurenti Latvijā tikai divi. Audējas, kas nodarbojas ar tautisko apģērbu aušanu, par konkurentēm nesaucu, tā ir cita niša. Vēlos popularizēt aušanas mākslu, to, ka cilvēki šādos apģērbos var izskatīties moderni.”
No žūrijas viņa saņēma 150 eiro, un vairāki žūrijas locekļi šo ideju novērtēja kā visperspektīvāko. To novērtēja arī skatītāji, jo I. Dumbre saņēma arī skatītāju balvu.
Pēc pasākuma viņa atzina, ka par to vislielākais prieks: “Konkursā bija vērts piedalīties, jo varēja saņemt noderīgas konsultācijas, tā bija iespēja pastāstīt par sevi, parādīt, ko daru. Redzu, ka cilvēki novērtē manu piedāvājumu, tas dod papildu stimulu.”
Neparasts bija Sandras Šķilas – Apines piedāvājums “Ar roku rakstīts”, jo viņa izvēlējusies sniegt kaligrāfijas pakalpojumus. Var teikt, unikāls pakalpojums šajā laikā, kad ar roku tikpat kā neraksta. Viņa organizē arī kursus tiem, kuri vēlas apgūt kaligrāfijas mākslu, bet nākotnes sapnis ir izveidot savu studiju – veikaliņu.
“Vēlos apmeklēt kursus Sanktpēterburgā “Kaligrāfija skolā”, lai pēc tam varētu šīs zināšanas izmantot, mācot bērnudārzos bērnus. Tas ir svarīgi, jo japāņi teikuši: “Nav slimības, ko nevar izārstēt ar kaligrāfijas palīdzību.” Manuprāt, arī skolās vajadzētu atjaunot glītrakstīšanu,” teica S. Šķila – Apine.
Viņai balva no “Reklāmas aģentūras ONTO”. V. Nītiņš, norādot, ka kaligrāfijas pakalpojumu bizness ir ar ierobežojumu – cik viens cilvēks var uzrakstīt, tik ir , atzinīgi novērtēja viņas vēlmi papildināt zināšanas un piedāvāt šīs prasmes apgūt arī citiem.
Noslēgumā V. Nītiņš neslēpa, ka dalībnieču progress, salīdzinot pirmo prezentāciju un finālu, ir acīmredzams: “Manuprāt, konkurss sevi attaisnojis. Redzam, ka īstenojies arī mērķis panākt, lai veidojas saikne starp konkursantiem. Šo komunikāciju gribējām panākt, jo ikdienā bieži uzņēmēji nezina, kas notiek blakus. Priecē, ka jaunās uzņēmējas jau domā par to, kā no pašnodarbinātā kļūt par darba devējiem. Tas svarīgi visiem – pašvaldībai, valstij -, jo valsts asinsriti nodrošina uzņēmēji, ja to nebūs, nebūs arī valsts. Šādi konkursi nepieciešami, tāpēc “Cēsīs var” jārīko arī nākamajā gadā.”
Komentāri