SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis šībrīža situāciju piena lopkopībā raksturo kā smagu, bet ar tendenci atkopties. “Mums kā piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” biedriem piena cena nenokrita tik zemu kā citiem un tagad arī lēnāk celsies. Kooperatīvi, kas pērk un pārdod pienu, ir atkarīgi no lielajiem pārstrādātājiem, mēs, zemnieki, paši lemjam,” saka Normunds Ruķis.
“Vienotnei” ir 150 slaucamās govis, kopā ar jaunlopiem ap 300 lopu. “Piena izslaukums šogad samazinājies. Sakarā ar krīzi nozarē bija jādomā par izdzīvošanu, tagad jādomā par izslaukumu celšanu. Siens ziemai sagādāts, bet nav tik kvalitatīvs, kā vajadzētu. Bija tīrumi, kuros laikus izdevās savākt labu sienu. Ir arī pērnā gada rezerve. Tagad pienu vajadzētu slaukt vairāk, bet ar tādu barību būs sarežģīti,” pārdomās dalās uzņēmuma vadītājs.
Par strādājošo trūkumu saimniecībai, kas darbojas Pārgaujas novada Stalbes pagastā, Rozulas pusē, nav īpaša uztraukuma, kāds darbinieks pamainās, bet vairākums strādā gadiem ilgi. “Mani uztrauc sociālā nodokļa maiņa nākamgad. Darbiniekiem, kuri strādā uz nepilnu slodzi, būs jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas likmes. Nevaru nodrošināt cilvēkiem pilnu slodzi. Lopkopībā ir sava specifika. Maksājam par nostrādātajām stundām. Esam atkarīgi no laika apstākļiem, atnāk kāds pāris stundas palasīt akmeņus, piepalīdzēt. Arī citi zemnieki ir uztraukti, ir saimniecības, kur strādniece atnāk tikai izslaukt govis,” stāsta Normunds Ruķis un atzīst, ka tas ir kārtējais likums, kam lauksaimnieki nav izsekojuši līdzi. Tas pieņemts jau sen, tagad tikai stāsies spēkā.
“Daudzas saimniecības likvidējas, bet katrai ir cita situācija. Dažam saimniekam izdevīgāk iet strādāt pie cita, nekā pašam saimniekot. Skumji, ka izpārdod lielās fermas. Daudzi pāriet uz graudu audzēšanu, vieglāk, nav jāstrādā 365 dienas gadā, kā tas ir lopkopībā. Bija laiks, kad piena lopkopji pārgāja uz gaļas lopu audzēšanu. Lai saņemtu Eiropas maksājumus, izdevīgāk audzēt gaļas lopus, nevis tikai nopļaut tīrumus,” pastāsta Normunds Ruķis, piebilstot, ka uzņēmumam patlaban nav kredītu, bet, tiklīdz saņems platībmaksājumus, varēs nokārtot saistības, kuru maksājumi aizkavējušies.
“Tā lauksaimniecībā ir. Bet nedrīkst apstāties, jādomā tālāk. Un ne tikai par ražošanu, arī vidi, kurā strādājam un dzīvojam,” saka “Vienotnes” vadītājs. Rozulas centrā statūtsabiedrībai pieder bijušās kopsaimniecības mehāniskās darbnīcas. Ar katru gadu tās pamazām vien gāja bojā, kādam arī labpatikās izsist logus. “Pilnsapulcē vienojamies par darbiem, ko paveiksim. Šīgada prioritāte bija sakārtot kaut daļu darbnīcas ēkas, jo, lai visu uzreiz atjaunotu, vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi,” pastāsta Normunds Ruķis un piebilst, ka nepievilcīgā ēka radījusi nepatīkamu iespaidu par Rozulas centru. Uzņēmuma īpašnieki tagad ir gandarīti, daļa ēkas ieguvusi mūsdienīgu izskatu. “Tas mums ir kā parāds rozuliešiem, sakārtot vidi. “Wolf sistem” ēku atjaunoja, arī konsultēja, kā labāk darīt. Visa ēka pašiem nav vajadzīga, jo tehniku remontējam servisos. Mums tā noderēs kā noliktava, tehnikas novietne. Ja kādam būs interese, izīrēsim,” saka uzņēmuma vadītājs un pastāsta, ka atjaunotajās telpās savu metālapstrādes darbnīcu ierīkojis Raivis Čačs, kura pakalpojumus izmanto arī vietējie zemnieki.
Iesākto bijušo garāžu atjaunošanu turpinās. “Protams, gribētos visu izdarīt ātrāk, bet vajadzību saimniecībai vairāk, nekā uzreiz varam paveikt. Katru gadu pa solītim vien ieguldām attīstībā. Fermai vajag jaunu jumtu, jāsakārto laukums pie fermas, bez kredīta neiztiksim, jāraksta projekts ES finansējuma piesaistei,” pastāsta SIA valdes priekšsēdētājs un uzsver, ka par to, kur ieguldīt naudu, lemj vairāk nekā 20 īpašnieki. Visi ir rozulieši, kuri ieinteresēti, lai uzņēmums attīstās.
“Jāstrādā. Rozulā nav neapsaimniekotas zemes, daudz īrējam. Šoruden iesēti 80 hektāri graudu lopbarībai. Ar graudkopību nedomājam nodarboties, svarīgākais ir uzturēt labus zālājus, lai var nodrošināt lopus ar kvalitatīvu barību,” pastāsta SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis.
Komentāri