Uzņēmuma “ZAAO” poligonā “Daibe” šobrīd vienlaicīgi tiek īstenoti deviņi būvniecības projekti, un valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis atzīst, ka tik apjomīga būvniecība līdz šim poligonā nav notikusi:
“Šobrīd būvnieku te vairāk nekā mūsu darbinieku. Šogad uzņēmumam aprit 25 gadi, tāpēc esam apņēmušies visus infrastruktūras projektus pabeigt līdz gada beigām, tā būs kā dāvana apaļajā jubilejā. Esmu pārliecināts, ka izdarīsim laikā, jo visi darbi iekļaujas termiņos. Visi projekti tiek īstenoti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības un Latvijas apstiprināto prasību ilgtspēju, kā arī lai nodrošinātu kopējo virzību uz vides ilgtspēju.”
Pie deviņiem projektiem kā desmito varētu pieskaitīt līdz šim grantētā ceļa posma 3,77 kilometru garumā no šosejas Inčukalns – Valmiera līdz pagriezienam uz poligonu asfaltēšanu. “ZAAO” izstrādāja ceļa būvprojektu, to īsteno “Latvijas Valsts ceļi” par savu finansējumu. Ceļu ekspluatācijā nodos septembrī, ieguvēji būs poligona klienti, arī vietējie iedzīvotāji, jo ceļa putekļi nu ir pagātnē.
Poligona teritorijā vērienīgākais projekts ir bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīcas būvniecība. Izrādot rūpnīcas teritoriju, G. Kukainis stāsta, ka noslēgumam tuvojas būvniecība, tiek veikta komunikāciju izbūve, uzsākta asfalta seguma ieklāšana teritorijā, teritorijas labiekārtošana.
Angārā, kurā jau līdz šim atradās sadzīves atkritumu priekšapstrādes centrs, kur nonāk visi nešķirotie sadzīves atkritumi, uzstādītas jaudīgākas, modernākas iekārtas no Vācijas. “ZAAO” ir pirmie un pagaidām vienīgie, kas Latvijā uzstāda šādas iekārtas.
“Iekārta visu sašķiros trijās sadaļās,” skaidro G. Kukainis. “Tās nošķiros arī bioloģisko noārdāmo atkritumu daļu. Eiropa, tajā skaitā Latvija, sapratusi, lai samazinātu krātuvē nonākošo atkritumu daudzumu, jānošķiro bioloģiskie atkritumi, kas pēc masas un tilpuma aizņem 30 – 40 procentus no nešķiroto atkritumu daudzuma. Tiks nošķirots arī tas, ko varam nodot otrreizējai pārstrādei, un tikai tas, kas paliks pāri, būs materiāls, kas nonāks krātuvē.”
Jau rakstīts, ka atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem Latvijā no 2024. gada jāsāk šķirot bioloģiski noārdāmie atkritumi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc top bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca. Pēc atšķirošanas bioloģiski noārdāmie atkritumi turpinās ceļu uz glabātavu. Kad būs sakrāts pietiekams apjoms, tie nonāks kompostēšanas tunelī, kur īpašos apstākļos, vakuumā, atkritumi 35 – 40 dienās pārtaps kompostā. Vēl ir glabātavas, kur komposts turpinās gatavoties, un nojume, kur tas tiks fasēts tirgošanai, sagatavots tālākai izmantošanai.
No 1.janvāra arī pilsētās dzīvojošajiem būs iespēja atsevišķos konteineros atšķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas arī nonāks šajās glabātavās un tad komposta tuneļos.
“ZAAO” vadītājs atzīst, ka skaidrot iedzīvotājiem jauno kārtību būs vēl viens izaicinājums uzņēmumam, arī rosināt šķirot šos atkritumus. Ja otrreiz pārstrādājamo atkritumu nodošana ir bez maksas, šis būs maksas pakalpojums. Kā mudināt cilvēkus to darīt? G. Kukainis norāda, ka normatīvie akti nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas cena ir 60 procenti no nešķiroto sadzīves atkritumu cenas. Jau kādu laiku rit eksperiments Cēsīs, Leona Paegles ielā, kur tiek vākti bioloģiskie atkritumi, lai redzētu iedzīvotāju attieksmi. “ZAAO” norāda, ka apjoms tiek savākts neliels, bet tas ir kvalitatīvs.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas kopējās izmaksas ir 9 659 293,12 eiro bez PVN. No šīs summas 5,7 miljoni ir Eiropas fondu finansējums, pārējo sedz “ZAAO”, tāpēc arī šo atkritumu savākšana būs maksas pakalpojums.
“Būvnieks šogad bija iesniedzis sadārdzinājumu par 1,2 miljoniem, ko neakceptējām, tagad tas samazināts līdz 600 tūkstošiem eiro. Pieļauju, ka divarpus gadu laikā kopš līguma noslēgšanas kaut kas mainījies, bet mums izveidota īpaša darba grupa, kas lems, cik tas pamatoti. Vērtējam ļoti rūpīgi, jo apzināmies, ka ikviens sadārdzinājums būs jāattiecina uz tarifu un mums nāksies iedzīvotājiem skaidrot, kāpēc tā. Tāpēc esam ieinteresēti panākt iespējami labāko kvalitāti par maksimāli zemu cenu,” skaidro G. Kukainis.
Vēl viens būvniecības projekts ir Cēsu novada pašvaldības īstenotā ražošanas ēkas ar pieguļošo teritoriju būvniecība poligona “Daibe” teritorijā. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēta 795,3 kvadrātmetru liela ēka, laukums un piebraucamais ceļš ražošanas teritorijai ar kopējo platību 6430 m2. Kad ēka būs gatava, pašvaldība rīkos izsoli, lai to nodotu komersantam, kurš gribēs darboties atkritumu otrreizējās pārstrādes biznesā.
Trešais nozīmīgākais projekts ir jaunās, jau ceturtās atkritumu krātuves izbūve četru hektāru platībā. Būvniecības izmaksas ir nedaudz vairāk kā 2, 6 miljoni eiro.
Komentāri