“Situācija uz grants seguma ceļiem visā valstī uzlabosies tad, kad iestāsies stabili ziemas apstākļi un gaisa temperatūra pieturēsies zem nulles,” pēdējā laikā regulāri atgādina VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Katrs, kurš braucis pa grants ceļu, pārliecinājies, ka tie ir slapji, zaudējuši nestspēju, daudzviet ir bedres vai pat dubļu vannas. “Valsts grants ceļi ir neizbraucami. Tiem, protams, ir lielāka slodze nekā pašvaldības ceļiem, kuri, uzskatu, ir labākā stāvoklī. Varbūt ļaut braukt tikai vieglajām mašīnām, jo cilvēkiem ceļi ir vajadzīgi,” saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Viņa min ceļu uz Ģikšiem, Ieriķi – Spāre, Ģikši – Skujene – Velmeri, par kuriem ik dienu tiek saņemtas sūdzības. Tās pašvaldība apkopos un nosūtīs Satiksmes ministrijai. “Otrdien tika greiderēts, kaut uz brīdi ceļi bija labāki,” bilst novada vadītāja un uzsver, ka šoziem labi redzams – uz saviem ceļiem, kur tika uzvests kvalitatīvs grants segums, arī šādos laikapstākļos ir normāla situācija.
Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko pastāsta, ka, braucot no Raunas uz Drustiem, uz ceļa ir trīs vietas, kur bail braukt, gribas tālāk iet kājām. “Greiders tur neko nevar izdarīt, nav jēgas greiderēt māla pikas,” saka izpilddirektore. Raunēnieši valsts ceļu saimniekiem arī cenšas pierādīt, cik daudzu cilvēku ikdienā un uzņēmējdarbībā svarīgs ir ceļš uz Valmieru. Autovadītāji bija aicināti aizpildīt anketas, kurās jānorāda, cik bieži un ar kādu auto brauc uz Valmieru. Anketas nodotas pašvaldībai, tās tiek apkopotas. Kaudze ir bieza. “Tik daudz, cik šogad pašvaldība izdarīja savu ceļu sakārtošanā, agrākos gados nevarēja. Ļoti cerējām, gatavojām projektus, lai piesaistītu ES finansējumu, plānojām, cik kilometru rekonstruēsim. Pēc tagadējām aplēsēm izdosies pārbūvēt divus plānā paredzētos ceļu posmus,” pastāsta pašvaldības izpilddirektore un uzsver, ka pašvaldības speciālists regulāri apseko novada ceļus, ja ne viss ceļš, tad atsevišķas vietas tiek tīrītas no sniega, greiderētas.
Ne viens vien iedzīvotājs sūdzējies pašvaldībai, zvanījis uz redakciju, ka kokvedēji sabojā grants ceļus. Masas ierobežojuma zīmes nereti atrod grāvī, bet ceļš izdangāts.
Vecpiebalgas novadā ierobežojuma zīmes patlaban ir uz visiem pašvaldības ceļiem. “Ja kāds nav iegāzis grāvī. Diemžēl arī tā notiek,” stāsta izpilddirektors Hugo Duksis. Vecpiebalgas, arī Raunas pašvaldība, tāpat kā daudzas citas, pirms mežizstrādes uzsākšanas slēdz līgumu uz uzņēmēju. “Ja grib koku vest pa pašvaldības ceļu, ierīkot krautuvi, kopā ar uzņēmēju apskatām ceļu, situācija tiek fiksēta. Tad noslēdzam līgumu, uzņēmējs samaksā drošības naudu. Tās lielums atkarīgs no izvesto kubikmetru daudzuma. Pēc meža izvešanas ceļš tiek apsekots. Ja tas kļuvis sliktāks, uzņēmējam ir jāsaremontē, citādi viņš nesaņem atpakaļ drošības naudu un pašvaldība par to pati veic remontu,” stāsta Vecpiebalgas pašvaldības izpilddirektors. Patlaban pašvaldībai ar uzņēmējiem par ceļu izmantošanu spēkā ir 20 līgumi. “Gadās uzņēmēji, kuri grib izvairīties no līguma slēgšanas. Parasti iedzīvotāji ziņo par krautuvju veidošanu. Tad saucam palīgā policiju,” atklāj Hugo Duksis. Tāda pati prakse ir arī Raunas novadā. “Diemžēl ir arī tādi bezatbildīgi uzņēmēji, kuri nejūt atbildību ne pret cilvēkiem, kuriem jābrauc pa izdangāto ceļu, ne pret pašvaldību, kas viņiem uzticējās,” pārdomās dalās Linda Zūdiņa – Sivko un uzsver, ka pašvaldība seko gan ierobežojuma zīmju ievērošanai, gan tam, lai uzņēmēji ievēro līgumu nosacījumus.
Latvijā pierasts, ka ziema ir laiks, kad strādāt mežā. Diemžēl mežizstrādātājiem to darīt neļauj laikapstākļi. “Ne varam ko darīt mežā, ne izvest,” saka SIA “Meždaris” valdes loceklis Guntis Sietiņš un piebilst, ka ierobežojuma zīmes tiek uzliktas, bet par to ziņots netiek. Guntis Sietiņš atzīst, ka mežizstrādāji varbūt pat vairāk nekā zemnieki seko līdzi laikapstākļiem un atkarībā no tiem arī mainās garastāvoklis. “Ceram, ka pēc gadu mijas būs solītie mīnusi. Laika, kad strādāt mežā, ir aizvien mazāk. Pavasarī atkal nedrīkstēs kokus izvest, tad lieguma zonās nedrīkstēs zāģēt, jo putni perēs, tad vēl būs ugunsnedrošais periods. Mežizstrādātāji nav lauksaimnieki, kam valsts par sliktiem laikapstākļiem maksā kompensācijas,” saka Guntis Sietiņš. Viņš atzīst, ka sliktā stāvoklī ir arī tie ceļi, pa kuriem mežizstrādātāji nav braukuši.
Grants ceļu stāvoklis patlaban ir ļoti slikts, tas jāsaprot arī autobraucējiem. Nav iespējams kvalitatīvi veikt ikdienas uzturēšanu. Grants ceļu segas konstrukcija slapja, tajā var strauji veidoties bedres, dziļas rises, dubļi. Kamēr grants ceļš nav apžuvis, bedrīšu un rišu veidošanos nav iespējams novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt. Grants segumu greiderē tikai tad, kad tas ir apžuvis. “To brīdi, kad var greiderēt, noķert nav iespējams. Slapju greiderēt nav jēgas, jo mašīnas tūlīt izsit bedres,” saka Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors un atgādina, ka daudziem ceļiem vispār nav grants kārtas. Greiders izcilā akmeņus vai sajauc mālu, un ne viens vien autobraucējs vaino greideristu, kurš, lūk, nemākot savu darbu. “Segums ir jāatjauno pēc sešiem gadiem. Ko varam gribēt, ja tas nav darīts 20 un vairāk gadu. Greideram nav, ko greiderēt,” saka Hugo Duksis, uzsverot, ka vienīgais risinājums – grants ceļu atjaunošana. Pa gabaliņam tas arī tiek darīts. Tikai tie gabaliņi tādi mazi.
Komentāri